Dzīvokļa izīrētājs var liegt dzīvot kopā ar vecākiem. Vai tas ir likumīgi?
Likums nosaka, ka izīrētāja pienākums ir īrnieka mājoklī “pierakstīt” jeb likuma izpratnē – iemitināt viņa laulāto un viņu nepilngadīgos bērnus. Par to īrniekam namīpašnieks ir tikai jāinformē, bet, ja viņš savā īrētajā dzīvoklī grib dot jumtu virs galvas saviem vecākiem, ir jāsaņem izīrētāja piekrišana un atļauja. Žurnāls “Likums un Taisnība” skaidro, vai tas nav pretrunā ar Civillikumā noteikto, ka bērnu pienākums ir rūpēties par saviem vecākiem un vecvecākiem.
Kā tad es varu parūpēties par saviem vecākiem, ja man nav tiesību viņus izmitināt dzīvoklī, kuru īrēju?
Vai diskriminācija?
Sociālajos tīklos par šo problēmu izvērtusies diskusija. “Facebook” grupas “Dzīvokļu īrnieku tiesības” administrators Kaspars Bergmanis ierakstījis: “Īrnieka vecāki Īres likuma izpratnē netiek uzskatīti par īrnieka ģimenes locekļiem, un attiecīgo personu iemitināšanai īrētajā dzīvojamā telpā būs nepieciešama izīrētāja piekrišana. Šķiet, šī likuma norma ir diskriminējoša! Ja dzīvojamā platība atļauj dot jumtu virs galvas saviem vecākiem, bet īpašnieks ir pret, nāksies vien meklēt vecākiem citu dzīves telpu.”
Likuma izpratnē par īrnieka ģimenes locekļiem, kuriem ir garantētas tiesības dzīvot kopā ar viņu, ir atzīts tikai laulātais un viņu nepilngadīgie bērnu (Bērnu tiesību aizsardzības likuma 3.panta pirmajā daļā noteikts, ka bērns ir persona, kas nav sasniegusi 18 gadu vecumu). Tas nozīmē, ka izīrētāja pienākums ir īrnieka dzīvoklī “pierakstīt” jeb deklarēt tikai laulātos vai viņu nepilngadīgos bērnus. Protams, var iemitināt arī vecākus, vecvecākus, brālēnus, māsīcas un citus, bet tikai ar izīrētāja piekrišanu. Ja viņš tam nepiekrīt, tad nekā!
Pagaidām tikai teorētisks jautājums
Bet vai tas nav pretrunā ar Civillikuma 188.pantu, kas paredz bērnu pienākumu apgādāt vecākus un vajadzības gadījumā arī vecvecākus? Vai bērns var noprotestēt, celt iebildumus par to, ka izīrētājs viņam dzīvoklī neļauj iemitināt savus vecākus?
Rīgas domes Īres valdes darbības nodrošinājuma nodaļas galvenā speciāliste Ilona Gaveika “Likumam un Taisnībai” skaidro:
“2021. gada 17. martā Saeima pieņēma Dzīvojamo telpu īres likumu, kas stājās spēkā 2021. gada 1. maijā. Dzīvojamo telpu īres likuma 1. pantā noteikts, ka šī tiesiskā regulējuma mērķis ir mājokļa pieejamības veicināšana, nodrošinot taisnīgu līdzsvaru starp dzīvojamās telpas izīrētāja un īrnieka interesēm.
* Vai šādu Dzīvojamo telpu īres likuma 14. panta nosacījumu normu var uzskatīt par diskriminējošu? Atbildi pēc būtības var sniegt Ekonomikas ministrija, kuras pārziņā bija Dzīvojamo telpu īres likuma darba grupas izveide un minētā likuma izstrāde.
* Kā šī Dzīvojamo telpu īres likuma traktējama saistībā ar Civillikuma 188. pantu, kas paredz bērnu pienākumu apgādāt vecākus un vajadzības gadījumā arī vecvecākus, ja izīrētājs nepiekrīt īrnieka vecāku un vecvecāku izmitināšanai? Tas neatbrīvo īrnieku no pienākumiem apgādāt savus vecākus.
* Vai bērns var noprotestēt, celt iebildumus pret to, ka izīrētājs viņam dzīvoklī neļauj iemitināt savus vecākus, un, ja rodas šāda situācija, kā rīkoties? Ja pusēm neizdodas savstarpēji rast risinājumu situācijai, jautājums risināms tiesā Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā.”
Vienlaikus “Likums un Taisnība” noskaidroja, ka līdz šim Īres valdē nav bijuši gadījumi, kas saistīti ar īrnieku sūdzībām, ka īpašnieks neļauj īrniekam izmitināt pie sevis savus vecākus. Tā kā šai gadījumā šis vairāk ir teorētisks jautājums, jo praksē izīrētāji bērniem neliedz vecākiem dot pajumti.
Ģimene šaurākā izpratnē
Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena “Likumam un Taisnībai” sniedza ministrijas atbildi: “Dzīvojamo telpu īres likumā par ģimenes locekļiem ir atzīstama ģimene šaurākajā nozīmē - laulātie un viņu bērni (Civillikuma 214. pants). Dzīvojamo telpu īres likuma izpratnē vecāki un vecvecāki ir uzskatāmi par citām iemitinātajām personām, kuru iemitināšanai ir nepieciešama izīrētāja piekrišana. Gadījumos, ja īrnieks pilda no dzīvojamo telpu īres līguma izrietošās saistības, kā arī, ja līgums nav pārņemts no iepriekšējā dzīvojamās telpas izīrētāja, dzīvojamās telpas īpašniekam (izīrētājam) nevajadzētu būt iebildumiem pret vecāku iemitināšanu dzīvoklī.
Jautājums par noteiktu personu grupu noteikšanu par ģimenes locekļiem vai citām personām tika diskutēts gan likumprojekta izstrādes laikā, gan arī tā apspriešanā Saeimā, un pieņemtā likuma redakcija atzīta par tādu, kas sabalansē īrnieka un izīrētāja tiesības un pienākumus.
Kārtība īres tirgū:
Vienlaikus jāuzsver, ka pienākums uzturēt vecākus un vajadzības gadījumā arī vecvecākus nav īstenojams vienīgi, iemitinot tos īrētajā dzīvoklī.”
“Tas ir tikai normāli!”
Nu jau vairāk kā pusotru gadu spēkā ir jaunais Īres likums, kas būtiski ir sašaurinājis jēdzienu “īrnieka ģimenes loceklis”. Ja iepriekš tas aptvēra laulāto, nepilngadīgos bērnus, vecākus (adoptētājus), darbnespējīgos brāļus un māsas un pilngadīgos bērnus, kuriem nav savas ģimenes, tad jaunais likums jēdzienu “īrnieka ģimenes loceklis” reducē vien uz laulāto un abu vai katra laulātā bērniem. Un tagad, lai īrnieks dzīvoklī iemitinātu savus vecākus, nepieciešama ne tikai izīrētāja informēšana par to, bet arī no viņa jāsaņem piekrišana.
Diskusijā sociālajos tīklos par šo jautājumu piedalījās arī citi. Piemēram, namu pārvaldnieks Modris Resčevskis “Facebook” raksta:
“Tas ir tikai normāli, ja izīrētājs dod piekrišanu katrai iemitināmajai personai. Izņēmums ir tikai dzīvesbiedrs vai bērns, par kura parādīšanos ir jāinformē izīrētājs. Iemītnieku sastāvs ir būtisks faktors īres attiecībās, tāpēc būtu jābūt abu pušu piekrišanai.
Manā 30 gadu izīrēšanas pieredzē nav bijis tāda gadījuma, ka vajadzētu liegt dzīvot vecākiem, bet tāda situācija ir iespējama, tāpēc piekrišanai būtu jābūt. Ir bijuši gadījumi, kad esmu liedzis dzīvot no ieslodzījuma iznākušam dēlam vai narkomānam mazdēlam, bet tie bija atsevišķi gadījumi. Parasti īrnieki mani painformē un man nav iebildumu, vienalga, kas tas par radu vai draugu.”
Pats dārgākais īres dzīvoklis Rīgas centrā - Blaumaņa ielā 3
