Pēdējos gados arvien vairāk uzlabojas peldūdens kvalitāte
Peldsezona Latvijā oficiāli sāksies 15.maijā, un tikai īsi pirms jaunās sezonas sākuma tiks veiktas ūdens kvalitātes analīzes oficiālajās peldvietās. Tomēr pēdējo gadu rādītāji liecina, ka ūdens kvalitāte oficiālajās peldvietās uzlabojas.
Veselības inspekcijā noskaidroja, ka pirmie mērījumi tiks veikti nedēļu pirms peldsezonas atklāšanas.
Līdz šim kvalitātes mērījumi ir veikti 54 oficiālajās peldvietās, bet šogad šim sarakstam tiks pievienotas vēl divas, savukārt izslēgta viena peldvieta. Kā jaunas oficiālās peldvietas ir Daugavpils novada Luknas ezers un Rucavas novada jūras peldvieta "Pie Papes bākas". Savukārt oficiālās peldvietas statusu zaudējusi Upesgrīvas peldvieta Mērsraga novadā. Tas nozīmē, ka šogad mērījumi tiks veikti 55 oficiālajās peldvietās.
Katru gadu tiek apkopoti dati par peldūdens kvalitāti un veidots pārskats par datiem. Veselības inspekcija secinājusi, ka pēdējo četru gadu laikā ūdens kvalitāte ir uzlabojusies gan iekšzemes, gan jūras piekrastes peldvietās. Tomēr ilglaicīgo kvalitātes novērtējumu nav iespējams veikt vēl astoņām peldvietām Latvijā, starp tām ir Lucavsalas peldvieta Rīgā, Daugavas peldvieta "Rumbula" Rīgā, Pāvilostas peldvieta un un vairākas citas. Lai veiktu ilglaicīgu novērtējumu, datiem jābūt par četrām peldsezonām.
Pagājušajā gadā aizliegums peldēties tika noteikts divas reizes - Dubultu peldvietā un Bābelītes ezerā. Pagājušajā gadā salīdzinājumā ar 2013.gadu bija par 7% pieaudzis to peldvietu skaits, kurās ūdens kvalitāte atbilst pašiem stingrākajiem kritērijiem - izcilas kvalitātes peldvietu ūdenim. 2014.gada peldsezonā izcila kvalitāte bijusi 34 peldvietās. Nevienai no peldvietām ūdens kvalitāte netika novērtēta kā pietiekama vai zema.
Pēdējo četru gadu laikā ūdens kvalitāte ir uzlabojusies kā iekšzemes ūdeņu peldvietās, tā arī jūras piekrastē. Ja 2011.gadā jūras piekrastes peldvietās izcila kvalitāte bija 13 peldvietās, pērn tāda bija jau 22 peldvietās. Iekšzemes oficiālajās peldvietās izcila kvalitāte 2011.gadā bija deviņās, bet pērn - 12.
Parasti peldūdens kvalitāti ietekmē un pazemina notekūdeņu ielaišana un fekālais piesārņojums no sauszemes teritorijas. Ņemot peldūdens paraugus, kā fekālā piesārņojuma indikatori tiek pārbaudīti zarnu nūjiņu un zarnu enterokoku rādītāji. Ūdens kvalitāte peldvietā tiek pārbaudīta gan laboratoriski, gan arī vizuāli. Pārbaudot vizuāli, uzmanība tiek pievērsta ūdens krāsai, vai uz tā virsmas nav kādas aktīvās vielas, piemēram, noturīgas putas, vai ūdenī neatrodas peldoši un cita veida atkritumi. Tiek novērtēts, vai ūdenī nav izplatījušies naftas produkti un vai nav vērojama zilaļģu masveida savairošanās jeb notiek tā sauktā ūdens ziedēšana.
Kā norāda Veselības inspekcija, pēdējo gadu laikā ūdens kvalitāte uzlabojas, jo ūdenstilpēs vairs neieplūst tik daudz notekūdeņu. Joprojām gan aktuāls ir peldvietu īslaicīgais piesārņojums, ko iepriekš prognozēt nav iespējams. Šāds piesārņojums rodas no jūras transporta, atpūtnieku nehigiēniskas uzvedības rezultātā. Piesārņojuma nonākšanu ūdenī veicina arī stipras lietusgāzes.
Lai gan kopš 2012.gada oficiālo peldvietu saraksts ir papildināts ar astoņām jaunām un katru gadu pašvaldības izrāda interesei par to teritorijā esošo peldvietu iekļaušanu sarakstā, pērn joprojām tikai 15 novados no kopumā 110 bija reģistrēta vismaz viena oficiālā peldvieta, norāda Veselības inspekcija. Visvairāk oficiālo peldvietu pērn bija Jūrmalā - 12, Pierīgā tādas bija sešas. Citās pašvaldībās tādu bija no vienas līdz četrām.
