Jau 1000 vientuļie vecāki piekrituši, ka publiski kaunina alimentu nemaksātājus
Jau pēc diviem mēnešiem Latvijā sāks publiskot ziņas par uzturlīdzekļu parādniekiem, un līdz šim saņemtas vairāk nekā 1000 piekrišanas nosaukt nemaksātāju vārdus, svētdien vakarā vēstīja raidījums "LNT Ziņu TOP10".
Parādnieku vārdi tiks publiskoti no jūlija, pirms tam par to brīdinot parādnieku un saņemot otra vecāka-uzturlīdzekļu saņēmēja atļauju.
Līdzekļu saņēmējus Uzturlīdzekļu garantiju fonds sācis informēt kopš marta sākuma, un fonda direktors Edgars Līcītis vērtē, ka cilvēki aktīvi izmanto šo instrumentu.
“Ir tādi, kuri to ļoti atbalsta, un ir arī tādi, kuri neatbalsta. Diametrāli pretēji viedokļi. Vieni vecāki saka, ka negrib, lai datus publisko, jo tas var kaitēt bērna interesēm. Ir tādi, kas saka: es vēl labprāt pievienotu bildi, lai visi redzētu, kāds viņš izskatās,” stāsta Līcītis.
Viņš prognozē, ka tiks publiskota trešā daļa no pašreizējiem parādniekiem. Taču jau tagad, izskanot ziņām par datu publiskošanu, daudzi sākuši interesēties, kā nenokļūt melnajā sarakstā. Par parādu atdošanu liecina būtiski - par 20% - pieaugušais atgūto līdzekļu apmērs.
“Nevienam saprātīgam cilvēkam negribētos, lai sabiedrība uzzina, ka viņš nemaksā uzturlīdzekļus bērnam. It sevišķi tām personām, kurām varbūt ir kaut kādi ienākumi, kuri varbūt ir situēti, bet dažādu iemeslu dēļ nevēlas to darīt,” vērtē Līcītis.
Uzturlīdzekļu garantiju fonds iesaistās, ja viens no vecākiem nemaksā uzturlīdzekļus un piedziņa no viņa nav iespējama. Pirms tam ar šo cilvēku strādā tiesu izpildītājs, kuram ir tiesības apķīlāt nemaksātāja īpašumus, transportlīdzekļus, bankas kontus un arī vērsties pie darba devēja par algas daļas novirzīšanu parāda segšanai. Latvijā pērn tiesu izpildītājiem nodotas vidēji septiņas izpildes lietas ik dienu - kopumā 2558 lietas. Pēdējos trīs gados jaunu lietu skaits ir mazinājies trīs reizes.
Pieredzējušā tiesu izpildītāja Andra Spores praksē bijuši dažādi gadījumi, bet pēdējos gados lielākoties vecāku spējas maksāt diktē valsts ekonomiskā situācija – bezdarbs vai labi apmaksātu darba vietu trūkums. “Procentuāli ļaunprātīgu nemaksātāju, kas apzināti izvairās, ir daudzkārt mazāk,” saka Spore.
Viņa pieredze liecina, ka parādus, kas daudziem sniedzas tūkstošos, piedzīt izdodas reti. “Vismaz manā praksē reti tādi brīnumi notiek. Tas ir tādā gadījumā, ja personai pieder kāds īpašums un, lai varētu rīkoties ar šo īpašumu, vienkāršāk ir nomaksāt parādu,” piemēru minēja Spore.
Ja nebūtu tiesu izpildītāju, valsts maciņam papildu būtu jātērē aptuveni 50 miljoni eiro. Patlaban Uzturlīdzekļu garantiju fondam parādā ir 29 000 vecāku, bet desmit gadu laikā tūkstošu bērnu aprūpei izmaksātā summa sasniedz 130 miljonus eiro. Pērn šī summa pieauga par 20 miljoniem eiro, bet šogad izmaksas varētu sasniegt 30 miljonus, jo šis ir pirmais gads pēc krīzes, kad pieaugusi izmaksājamā summa.
Uzturlīdzekļu fonda parādnieka vidējais profils ir vīrietis līdz 45 gadiem ar vidējo parāda summu 5000 eiro. Tas nozīmē, ka lielākā daļa ir darba spējīgā vecumā.
Daudzi tēvi gan atklāti stāsta, ka nevar mēnesī maksāt visus likumā noteiktos 108 eiro, jo strādā zemu apmaksātā valsts darbā. Alimentu nemaksātāju vidū ir skolotāji laukos un medicīnas personāls. Iespējas maksāt nosaka arī bērnu skaits – nupat lielākais viena tēva parāds sasniedzis 20 000 eiro. Tas esot sens parāds, un izmaksa tiek veikta par deviņiem bērniem.
