Kā Latvijā mainās noziegumu tendences

Sākot ar 2018. gadu, noziedzības līmenis katru gadu samazinājies, taču šogad Latvijā tāpat kā citās valstīs nedaudz audzis. Iemesls varētu būt pandēmijas laika ierobežojumu atcelšana, kad sabiedrība atgriezās ikdienas ritmā un attiecīgi nedaudz palielinājās noziedzība, piemēram, pret īpašumu. “Šādas svārstības ir uzskatāmas par saprotamu dinamiku,” teic Rinkevics.

Pandēmijas laikā pastāvēja būtiska robežas kontrole, līdz ar to organizētās noziedzības pārstāvjiem, piemēram, autozagļiem, preces bija daudz sarežģītāk nogādāt ārpus valsts.

Degvielas cenu augšana veicina zādzības uzpildes stacijās, kad uzpilda auto un aizbrauc nesamaksājot. Nereti šādos noziegumos zagļi izmanto zagtas numurzīmes.

Tumšajos gadalaikos var nedaudz pieaugt ielu noziedzība, proti, laupīšanas, tāpat arī zādzības no transportlīdzekļiem, tostarp automašīnu lukturu. Piemēram, vidēji mēnesī reģistrētas 48 zādzības no automašīnas salona un aptuveni 30 laupīšanas. Šogad desmit mēnešos reģistrētas 248 laupīšanas, bet pērn šādā laika periodā – 218. Pārsvarā piedraudēts ar šaujamieroci vai nazi, visbiežāk cietušie ir reibumā.

Policija prognozē, ka tuvākajā laikā arī varētu pieaugt zādzības no mājokļiem. Sākoties pandēmijai, pieauga krāpšanas gadījumu skaits, un šī aktualitāte saglabājusies arī šogad. “Joprojām aktuālas ir preču pirkšanas-pārdošanas, investīciju, telefonzvanu vai e-pastu krāpšanas, kad noziedznieki, izliekoties par dažādu valsts iestāžu pārstāvjiem, izmāna naudu,” teic Rinkevics.

Vienlaikus viņš mierina, ka smagiem, tostarp vardarbīgiem noziegumiem nav tendences palielināties. Vardarbība ģimenē pieauga tieši pandēmijas laikā, kad cilvēki ierobežojumu dēļ vairāk uzturējās dzīvesvietās, un tas ietekmēja savstarpējās attiecības.