Tiesībsargs aicina valdību pārskatīt valsts sociālos pabalstus
Tiesībsargs Juris Jansons aicina valdību rīkoties atbilstoši pašas noteiktajiem kritērijiem un pārskatīt valsts sociālos pabalstus, pavēstīja Tiesībsarga biroja Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītājas vietnieks Edgars Lākutis.
Patlaban tiesībsargs nav apmierināts ar vēl esošā Ministru kabineta (MK) rīcību valsts sociālo pabalstu pārskatīšanas jomā. Valdība tiesībsargam norādījusi, ka ir svarīgi regulāri pārskatīt valsts sociālo pabalstu apmērus, balstoties uz sociālekonomiskiem rādītājiem, taču vienlaikus tikpat būtiski ir rēķināties ar valsts budžeta iespējām.
Papildus tam, MK norādījis, ka šobrīd izstrādā jauno valdības deklarāciju, kur var tikt iekļautas arī iniciatīvas ģimeņu ar bērniem atbalsta uzlabošanai. Tiesībsarga ieskatā līdzšinējā valdības nostāja sociālās politikas jautājumos gan rada šaubas par pozitīvu risinājumu.
Tiesībsargs jau iepriekš vērsa valdības uzmanību, ka būtiski ir palielinājušās gan preču un pakalpojumu cenas, gan vidējā darba samaksa, taču pabalstu un piemaksu apmēra pārskatīšana nav notikusi vairākus gadus. Šeit jāmin bērna piedzimšanas un kopšanas pabalstus, kā arī piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti; pie bērna kopšanas pabalsta par dvīņiem vai vairākiem vienās dzemdībās dzimušiem bērniem.
Tiesībsargs aicināja valdību līdz 1. novembrim pārskatīt bērna piedzimšanas pabalsta, bērna kopšanas pabalsta un piemaksu apmēru, ņemot vērā inflācijas rādītājus un vidējās darba samaksas izmaiņas valstī. Savukārt līdz 2023. gada 1. janvārim tiesībsargs aicināja valdību pilnveidot tiesisko regulējumu, iestrādājot Valsts sociālo pabalstu likumā vienotus uz sociālekonomiskiem rādītājiem balstītus kritērijus valsts sociālo pabalstu apmēru noteikšanai un pārskatīšanai.
Atbildes vēstulē MK skaidro, ka valsts sociālie pabalsti tiek finansēti no valsts pamatbudžeta, un tādējādi šo pabalstu apmērs ir atkarīgs no valsts finansiālajām iespējām un politiski pieņemtajiem lēmumiem. Valsts sociālie pabalsti ir uzskatāmi par universāli izmaksājamiem pabalstiem, nevērtējot pabalsta saņēmēja vai mājsaimniecības ienākumu situāciju.
Valdība norāda, ka šie valsts sociālie pabalsti nav uzskatāmi un nekad nav bijuši noteikti kā cilvēku primārie vai vienīgie ienākumi, kas aizvietotu no darba algas gūtos ienākumus.
Tāpat MK norādījis - ja valsts sociālo pabalstu apmērus pārskatītu, balstoties tikai uz sociālekonomiskajiem rādītājiem, valsts uzņemtos nesamērīgu slogu tās budžetam, kas varētu atstāt negatīvu ietekmi uz citu cilvēku sociālo nodrošinājumu.
Jansons nepiekrīt valdības sniegtajiem argumentiem, norādot, ka valdība bija lūgta pārskatīt pabalstus atbilstoši tiem kritērijiem, kurus pati izvirzījusi, nevis lūgta pārņemt rūpi par bērniem. Viņš aicina ņemt vērā, ka valstī ir palielinājušās bērnu preču un pakalpojumu cenas, tāpat ir palielinājusies vidējā darba samaksa, bet valsts sociālie pabalsti bērna piedzimšanas gadījumā nav pārskatīti, lai gan bērnu dzimstība kopš 2015. gada ir samazinājusies. Tas nozīmē to, ka budžeta līdzekļi bērna piedzimšanas pabalsta un bērna kopšanas pabalsta izmaksai arī ir samazinājušies.
