Pa Rožupes pļavām klīst pamukuši sumbri, ekscietumnieks zog smaržūdeni, Jelgavā svilina plastmasu: kriminālā province
foto: Valsts Vides dienests.
Jelgavā uzņēmums “Tm capital” no veciem krāsainā metāla kabeļiem nost dedzināja plastmasas izolāciju, tā ar kodīgiem dūmiem piedūmojot plašu pilsētas apkārtni.
112

Pa Rožupes pļavām klīst pamukuši sumbri, ekscietumnieks zog smaržūdeni, Jelgavā svilina plastmasu: kriminālā province

Elmārs Barkāns

Jauns.lv

Kāds šovasar no cietuma iznācis vīrs iegājis kādā veikalā Tukumā un nočiepis smaržas vairāk nekā 100 eiro vērtībā. Pārdesmit minūšu laikā likumsargiem izdevies ne tikai notvert garnadzi, bet arī noskaidrot, ka pēdējo mēnešu laikā viņam tas jau ir 39. likumpārkāpums. Savukārt Vidzemē, Vaives pagastā, policisti notvēruši kādu BMW vadītāju, kurš traucies ar 170 kilometriem stundā.

Pa Rožupes pļavām klīst pamukuši sumbri, ekscietum...

Bet Aizkrauklē kādā pamestā mājā starp betona maisiem un būvgružiem policisti atrada kilogramu jeb apmēram 10 000 devas ļoti spēcīgu narkotiku.

Lieli rūpesti ir arī dabas sargiem. Metāllūžņu savācēji Jelgavu piedūmo ar kodīgiem plastmasas dūmiem. Līvānu pusē pļavās ganās no nezkurienes pamukuši sumbri, bet Latgales pierobežā kāds autovadītājs nakts laikā pa mežu trenkā lāci.

Jelgavā skolas tuvumā – liesmas, melni dūmi un kodīga smaka 

Jelgavas 4. pamatskolas apkaimē – Dzelzceļnieku ielā 8A - Valsts vides dienests (VVD) atklāja un novērsa būtisku vides pārkāpumu. Uzņēmums “Tm Capital”, kas nodarbojas ar atkritumu savākšanu un uzglabāšanu, savā teritorijā dedzināja vara un plastmasas kabeļus. Tur tika atrasti divi metāla konteineri, kas ierīkoti ar mērķi dedzināt kabeļus lielos apjomos, tā tos atbrīvojot no plastmasas izolācijas kārtas.
 
Saņemot iedzīvotāju ziņojumus par tumšiem, ķīmiskas smakas dūmiem Dzelzceļnieku ielā, VVD inspektori veica apsekošanu “Tm Capital” atkritumu savākšanas un uzglabāšanas vietā un metāllūžņu noliktavā. Iedzīvotāju sūdzībā minētais apstiprinājās un pārbaudes brīdī tika konstatētas atkritumu dedzināšanas rezultātā radušās uguns liesmas un dūmi. Pretlikumīgās darbības tika apturētas. Par to, ka līdzīgas darbības veiktas jau iepriekš liecināja pie sadedzināšanas vietas esošie pieci “big bag” maisi ar apdedzinātiem vara kabeļiem un divas metāla tvertnes, kas ierīkotas atkritumu kabeļu apdedzināšanai.
 
Atkritumiem sadegot šādā vietā, veidā un apstākļos, ne vien tiek piesārņota vide un gaiss ar degšanas rezultātā radītiem kaitīgiem produktiem un bīstamām vielām, bet arī radīts apdraudējums cilvēku veselībai, Jauns.lv informēja VVD Sabiedrisko attiecību vadītāja Aija Jalinska. VVD atzīmē, ka, diemžēl, pretlikumīga atkritumu dedzināšana ir bieži sastopams vides pārkāpums, tomēr vairumā gadījumu to veic cilvēki, kuriem trūkst izpratnes par vides prasībām un to, kādu kaitējumu dabai un cilvēku veselībai nodara sadegšanas procesā radušās un gaisā nonākušās ķīmiskās vielas. Šajā gadījumā pārkāpumu veica uzņēmums, kuram ir atļauja un kuram bija jāapzinās atkritumu dedzināšanas ķīmisko vielu ietekmi.
 
Lai gan pārbaudes laikā nekavējoties, pēc VVD norādījumiem, uzņēmuma pārstāvji veica rīcības uguns nodzēšanai un pārtrauca atkritumu dedzināšanu, konstatētais pārkāpums ir administratīvi sodāma rīcība. Par notikušo ierosināta administratīvā pārkāpuma lietvedība par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu. Šajā gadījumā pārkāpums tiks vērtēts, kā nozīmīgs un tam tiks piemērots atbilstošs sods.
 
Jelgavas laikraksts “Zemgales Ziņas” centās sazināties ar “Tm Capital” vadību, lai uzklausītu tās viedokli par notikušo, bet nesekmīgi. “Zemgales Ziņas” raksta: “Anonīms ziņu avots liecina, ka līdzīga plastmasas izolācijas kārtas nodedzināšana no krāsainā metāla vadiem agrāk praktizēta bieži. Taču parasti tas darīts uzmanīgi, nepiedūmojot plašu apkārtni.”

Izbijis cietumnieks nozog smaržas vairāk nekā 100 eiro vērtībā

foto: Rasoul ahadi borna / Alamy/ Vida Press
Tukumā kāds šovasar no cietuma atbrīvots vīrs jau 39. reizi pamanījās veikt likumpārkāpumu – šoreiz veikalā nozogot smaržas 106 eiro vērtībā.
Tukumā kāds šovasar no cietuma atbrīvots vīrs jau 39. reizi pamanījās veikt likumpārkāpumu – šoreiz veikalā nozogot smaržas 106 eiro vērtībā.

Pirms nedēļas kāda sieviete Tukumā policistus informēja par veikalā veiktu zādzību, proti, kāds vīrietis bija nozadzis smaržas 106 eiro vērtībā.

Likumsargi nekavējoties ieradās norādītajā adresē un, veiksmīgi sadarbojoties ar pašvaldības policistiem, drīz vien aizdomās par zādzību aizturēja 1978. gadā dzimušu vīrieti, un prece veikalam tika atgriezta bez bojājumiem.

Policijā par zādzību sākts kriminālprocess. Jāpiebilst, ka aizturētajam vīrietim šis ir jau 39. pret viņu uzsāktais kriminālprocess. Iepriekš vairākkārt tika konstatēts, ka viņš lietojis narkotikas, tas ir, četri no kriminālprocesiem ir par atkārtotu narkotisko vielu lietošanu. Tāpat jāpiemin, ka šī gada 2. jūlijā šis kungs tika atbrīvots no ieslodzījuma.

Meklē lāča vajātāju un sumbru īpašnieku

Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) šonedēļ izplatījusi vairākus paziņojumus, kuros lūdz iedzīvotāju palīdzību, lai glābtu dzīvniekus.

* Tā DAP lūdza sabiedrības iesaisti, lai noskaidrotu autoru saziņas vietnē “Whatsapp” daudzkārt pārpublicētam video, kurā redzams, kā kāds vīrietis diennakts tumšajā laikā ilgstoši, braucot nopakaļ ar automašīnu, trenc pusaugu lāci pa meža ceļu. Dabas sargi brīdina: “Vēršam uzmanību, ka šī ir apzināta dzīvnieka traucēšana, par ko piemērojams administratīvais sods.”

Video ilgst divas ar pusi minūtes, kurā skaidri redzams, ka pakaļdzīšanās notiek uz maza meža ceļa pierobežā, par ko liecina video manāmā dzeltenā zīme. Tas nozīmē, ka lācis ir atradies savā dabiskajā teritorijā, kurā tā traucēšana ir kategoriski aizliegta. 

“Speciālistu ieskatā šī nav vienkārša traucēšana, bet jau vardarbīga rīcība. Lācis nav spējīgs ilgstoši skriet. Turklāt šajā brīdī, kad lāči gatavojas ziemas guļai, tiem svarīgi ir uzkrāt, nevis patērēt enerģijas rezerves. Līdz ar to ilgāka pakaļdzīšanās lācim varētu beigties pat ar nopietnām veselības problēmām,” uzsver Latvijas valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš, norādot, ka “šajā gadījumā ir radīta arī potenciāli bīstama situācija sabiedrībai. Proti, gadījumā, ja pretim nāktu vai ar velosipēdu brauktu kāds cilvēks, būtu garantēta ļoti bīstama sadursme.”

Video redzams, ka trenkāts tiek pusaugu lācis. Diennakts tumšajā laikā automašīnas starmešu gaisma tam radījusi maldīgu efektu, it kā tas skrietu pa garu, izgaismotu tuneli. Par laimi lāci izglāba ceļa līkums, ļaujot tam apjaust, ka no šī tuneļa var tikt ārā, paskrienot sāņus nost no ceļa.

Saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu par aizsargājamas sugas īpatņa apzinātu traucēšanu vainīgā persona var saņemt naudas sodu līdz 700 eiro. Valsts bioloģiskās daudzveidības monitoringa dati rāda, ka pēdējos gados lāču skaits pieaug visā Baltijas populācijā, tas nozīmē, ka vairāk lāču ienāk Latvijā, un daļa no tiem paliek te uz dzīvi.

foto: Dabas aizsardzības pārvalde
Līvānu novada Rožupes pagastā manīti Latvijai netipiski savvaļas dzīvnieki – sumbri.
Līvānu novada Rožupes pagastā manīti Latvijai netipiski savvaļas dzīvnieki – sumbri.

* Savukārt ceturtdien, 6. oktobrī, DAP vērsās ar paziņojumu, ka “steidzami meklē Līvānu pusē savvaļā manīto sumbru īpašnieku”:

“Līvānu novadā konstatēti brīvi klīstam un ganāmies trīs sumbri, kuru uzvedība vedina domāt, ka tie ir pieraduši pie cilvēkiem un varētu būt izmukuši no kādas vietas, kur tie turēti iežogotā platībā nebrīvē. Tā kā gan Latvijā, gan kaimiņvalstīs sumbri tiek turēti briežu dārzos un privātos zooloģiskajos dārzos, pārvalde aicina steidzami atsaukties sumbru īpašniekus un pārējiem atgādina - netuvoties, netraucēt un nekādā gadījumā nepiebarot dzīvniekus!

DAP speciālistiem apsekojot teritoriju, sumbri vairs nebija manāmi, taču pēc vietējo iedzīvotāju novērojumiem, foto un video materiāliem to uzvedība ir bijusi tramīga, bet bez agresijas pazīmēm. Tie tuvojas viensētām un lopu barībai. Diemžēl sumbriem ausīs nav saskatāmas krotālijas, tāpēc DAP lūdz steidzami atsaukties, ja šie dzīvnieki ir izmukuši no kādas dzīvnieku novietnes Latvijā.

Ja tuvākajā laikā šādas ziņas netiks saņemtas, pārvalde organizēs sumbru pārvietošanu uz piemērotu novietni dzīvei nebrīvē. Pārvalde jau ir apzinājusi iespējamās sumbru izvietošanas vietas un saņēmusi apstiprinājumu sumbru uzņemšanai dzīvnieku novietnē Latgalē.

Sumbrs ir bara dzīvnieks. Un lai gan tas ir zālēdājs, tomēr, kā jebkurš savvaļas dzīvnieks, izjūtot apdraudējumu, var kļūt bīstams cilvēkam. Tādēļ, vērojot šo dzīvnieku, ir jāietur droša distance (vismaz 30 metri) un jāizvairās no tieša kontakta ar šo dzīvnieku. Kategoriski aizliegts dzīvnieku apzināti piebarot, jo tas sekmē dzīvnieka pierašanu pie cilvēka, un uzturēšanos apdzīvotu vietu tuvumā. Turklāt sumbriem rudens ir pārošanās laiks. Drošības labad liellopu īpašniekiem Līvānu novada Rožupes pagastā un tā apkaimē būtu vēlams lopus naktī neatstāt ganībās.”

Vaives pagastā aiztur pārlieku ātru “bembja” vadītāju

Cēsu novadā vēlēšanu dienas, 1. oktobra, rītā Valsts policija apturēja “bembja” autovadītāju, kurš traucās ar 170 kilometriem stundā. Pie atļautā braukšanas ātruma 90 kilometri stundā “BMW” stūrētājs brauca ar ātrumu 170 kilometri stundā, tādējādi pārkāpjot atļauto braukšanas ātrumu par vairāk nekā 70 kilometriem stundā.

Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes patruļpolicijas ekipāža 1. oktobrī īsi pēc pulksten 9.00, veicot satiksmes uzraudzību, Cēsu novadā, Vaives pagastā, uz autoceļa Valmiera-Cēsis-Drabeši 31. kilometrā fiksēja kādu ļoti steidzīgu “BMW” markas automašīnu, kas brauca no Valmieras uz Drabešiem ar ātrumu 170 kilometri stundā. Pārbaudot automašīnas vadītāju, policija konstatēja, ka pie “BMW” stūres sēdies 2003. gadā dzimis jaunietis.
 
Saskaņā ar Ceļu satiksmes likumu par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu vairāk par 60 kilometriem stundā piemēro naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no 360 līdz 480 eiro un transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu uz sešiem mēnešiem. Šajā gadījumā par pārkāpumu autovadītājam piemērots naudas sods 360 eiro apmērā, kā arī transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums uz pusgadu.

Aizkrauklē betona maisā atrod iespaidīgas narkotiku devas

Pagājušajā nedēļā Valsts policija Rīgā, Salaspilī un Aizkrauklē veica procesuālās darbības, kā rezultātā par narkotiku tirdzniecību lielā apmērā tika aizturēta trīs personu grupa – visi gados jauni vīrieši. Aizkrauklē policisti pamestā ēkā konstatēja slēpni ar sevišķi bīstamu narkotisko vielu – protonitazēnu (psihoaktīva viela, sintētisks opioīds, kura iedarbība ir vēl stiprāka nekā heroīnam). Šobrīd uzsāktajā kriminālprocesā turpinās izmeklēšana. Vienam aizdomās turētajam vīrietim ir piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums, savukārt vēl diviem piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.

26. septembrī likumsargi Rīgā un Salaspilī saistībā ar narkotiku aproti aizturēja trīs jaunus vīriešus. Piedaloties arī Valsts robežsardzes kinologam ar suni, tika veiktas vairākas kratīšanas personu dzīvesvietās un konspiratīvajā adresē Aizkrauklē. Kratīšanu laikā tika atrasts un atsavināts kopumā viens kilograms protonitazēna; šādā daudzumā narkotiku ir 10 000 devu. Rīgā tika atrasti apmēram 10 gramu šīs vielas, taču lielākā daļa bija paslēpti lielā pamestā ēkā Aizkrauklē. Tur bija ierīkots slēpnis, un narkotikas atradās celtniecības maisā kopā ar betonu un būvgružiem.

Turklāt noziedznieki šo vielu jauca mājas apstākļos, līdz ar to narkotisko vielu koncentrācija tajā var būtiski variēt, tāpēc lietotāji sevi pakļauj sevišķi augstam pārdozēšanas riskam.

Pašreizējā izmeklēšanas laikā iegūtā informācija liecina, ka atsavinātās vielas, iespējams, nonākušas Latvijā kontrabandas ceļā, izmantojot kurjera pastu. Saistībā ar notikušo ir uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 253.1 panta trešās daļas – par narkotisko vai psihotropo vielu neatļautu iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu vai pārsūtīšanu realizācijas nolūkā vai par narkotisko vai psihotropo vielu neatļautu realizēšanu, ja to izdarījusi organizēta grupa vai ja tas izdarīts ar narkotiskajām vai psihotropajām vielām lielā apmērā. Par šādu noziegumu likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku no pieciem līdz 15 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.