Saeimā virzību sāk likuma grozījumi, ar kuriem plāno noteikt Latvijas Pareizticīgās baznīcas neatkarību
Saeima šodien izskatīšanai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā nodeva Valsts prezidenta Egila Levita iesniegtos Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likuma grozījumus, ar kuriem paredzēts mainīt Latvijas Pareizticīgās baznīcas statusu, lai tā darbotos pilnībā patstāvīgi un neatkarīgi.
Pašlaik Latvijas Pareizticīgā baznīca darbojas zem Maskavas patriarhāta, kas savukārt atbalsta Krievijā valdošo režīmu un šīs valsts karadarbību pret Ukrainu. Pēc Levita vārdiem, ar piedāvātajiem grozījumiem tiktu atjaunots Latvijas Pareizticīgās baznīcas vēsturiskais statuss un izslēgta jebkāda Maskavas patriarha vara pār baznīcu Latvijā.
Likumā paredzēts noteikt, ka Latvijas Pareizticīgā baznīca ar visām tās diecēzēm, draudzēm un iestādēm ir pilnīgi patstāvīga un neatkarīga no jebkādas ārpus Latvijas esošas baznīcas varas.
Likumā tiks noteikts, ka tas pilnā mērā nostiprina baznīcas autokefālo statusu un ka baznīcu vada baznīcas galva, kas ir neatkarīgs no jebkādas ārpus Latvijas esošas baznīcas varas.
Tāpat tiks noteikts, ka par baznīcas galvas, metropolītu, arhibīskapu un bīskapu iecelšanu amatā vai atcelšanu no amata baznīca rakstveidā informēs Valsts prezidenta kanceleju. Pēc tam Valsts prezidenta kanceleja oficiālajā izdevumā paziņos par šīm izmaiņām amatos, kā arī nosūtīs šo informāciju par reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistru atbildīgajai institūcijai.
Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka šāds regulējums došot iespēju pārliecināties, vai amatā ievēlētā persona atbilst visām normatīvo aktu prasībām un nacionālās drošības interesēm. Baznīcai līdz 1.oktobrim būs jāpaziņo Valsts prezidenta kancelejai par amatā esošo baznīcas galvu, metropolītiem, arhibīskapiem un bīskapiem.
Paredzēts, ka līdz 31.oktobrim baznīcai būs jāsaskaņo savi statūti ar likuma grozījumiem par baznīcas statusu, veicot savos statūtos nepieciešamos grozījumus.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka jau ilgstoši un jo īpaši pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, Krievijas pareizticīgā baznīca gan baznīcas vadības līmenī, gan baznīcas garīdznieku līmenī attaisno Krievijas karu, agresiju un vardarbību pret Ukrainas tautu, slavina un attaisno Krievijas pastrādātos kara noziegumus Ukrainas teritorijā.
Tāpat Krievijas pareizticīgo baznīcas retorika jau ilgstošā laika periodā pastiprina Kremļa propagandu, kas apšauba Ukrainas valstiskumu, tās neatkarību un patstāvību. Līdzīga nostāja tiek pausta par citām "tuvējās aizrobežas" valstīm, kas tieši aizskar Latvijas nacionālās drošības intereses, norādīts likumprojekta pamatojumā.
Izmaiņu autori domā, ka ar likumprojektu Latvija neskar un neiejaucas baznīcas ticības mācības un kanonisko tiesību jautājumos.
Pareizticīgo baznīca par šāda likumprojekta virzīšanu esot informēta, taču tā līdz šim publiski nekādus komentārus par politiķu ieceri nav paudusi.
Ar likumprojektu tiks atzīts, ka baznīca ir neatkarīga jeb autokefāla un nav atkarīga ne no vienas citas ārpus Latvijas esošas baznīcas varas, skaidro Levits. "Atteikšanās no jebkāda saites ar Maskavas patriarhu ir būtisks jautājums mūsu pareizticīgajiem, visai Latvijas sabiedrībai un mūsu nacionālajai drošībai," uzsver Valsts prezidents.
Neatkarīgā, demokrātiskā un tiesiskā Latvijā pareizticīgajiem ir nepieciešama pašiem sava, patstāvīga un neatkarīga baznīca, pauž Levits. Tas jau bija panākts Latvijas neatkarības pirmajā periodā, atgādināja prezidents.
Kā norādīja Levits, Latvijas Pareizticīgās baznīcas autokefālais statuss vēsturiski "de facto" bijis noteikts jau ar 1921.gadā Maskavas un visas Krievzemes patriarha Tihona Tomosu noteikto arhibīskapam Jānim Pommeram un Ministru kabineta 1926.gada noteikumiem par pareizticīgās baznīcas stāvokli.
Levits uzsvēra, ka Latvijas Pareizticīgā baznīca un metropolīts Aleksandrs var rēķināties ar pilnu Latvijas valsts atbalstu kā likumā atzītai autokefālai baznīcai.
Atbildot uz jautājumu par to, vai baznīcai iekšēji arī būtu jāskata šī lieta, Valsts prezidents norādīja, ka tas ir baznīcas iekšējo statūtu jautājums, kas būs "jāpiekārto šim likumam".
Vaicāts, vai pēc likuma pieņemšanas Latvijas Pareizticīgā baznīca varēs turpināt sazināties ar Krievijas pareizticīgo baznīcu, Levits norādīja uz zināmām "kanoniskām saitēm", taču reizē atzīmēja, ka Latvijas Pareizticīgā baznīca būs bez jebkāda veida saistības ar Krievijas baznīcu. Latvijas baznīca kā neatkarīga baznīca var komunicēt ar visām baznīcām pasaulē, piebilda Valsts prezidents.
Likumprojekts ir sagatavots kopā ar Tieslietu ministriju un tieslietu ministru Jāni Bordānu (K), tas apspriests ar visām kompetentajām valsts institūcijām un par to ir lemts Nacionālās drošības padomē.
