Pie Kantānu ģimenes Lādezerā arbūzi aug griezdamies
Limbažu pagasta Lādezera ciemā dūšīgi saimnieko Kantānu ģimene – Aija un Mareks, audzējot Latvijas tīrumiem aizvien neierastos arbūzus. Tie iestādīti visvairāk un šovasar ir devuši bagātīgu ražu, visraženākais svēris 18,3 kilogramus. Kantāni audzē arī zemenes un krūmmellenes, veicot visdažādākos eksperimentus.
“Arbūzus mēģinājām audzēt kopš 2017. gada, bet sākumā tikai nedaudz sev, un arī tagad mani vairāk interesē eksperimenti. Mēģinu potēt, lai raža būtu pēc iespējas lielāka. Nav mums gigantiski apjomi, ir apmēram 700 arbūzu stādu, ir potētas šķirnes – aptuveni 25. Izmēģinu, lai zinu, kuras der, kuras neder mūsu apvidum, kuras labākās audzēšanai,” Kas Jauns Avīzei stāsta Mareks.
Notirgots jau ap trim tonnām
Šovasar tirdzniecībai nodots ap trim tonnām sulīgo un saldo augļu, diezgan daudz gan neatbilda kvalitātei, tāpēc to ceļš veda uz komposta kaudzi. “Šīs vasaras karstais laiks ražu ietekmē labvēlīgi, bet pēc Līgo svētkiem, kad sākās aukstas un lietainas naktis un pat nokrita krusa, no laikapstākļiem smagi cieta lapojums, auga virszemes stumbrs, lapas sāka iet bojā. Sakne gan bija normāla,” stāsta dārzkopis.
Patlaban Lādezera arbūzi jau nogatavojušies, raža jau iet uz beigām, apmēram 70% realizēts. Jaunie arbūzi bija aizmetušies, un, pirms novīta laksti, nobrieda ļoti daudz augļu. Lielākie augļi bijuši pat pārdesmit kilogramu svarā.
“Pagaidām es tikai mācos, tie vēl nav gigantiski rezultāti. Potēšana gan savu ir pierādījusi, jo rezultātā bija prāva raža. Ar to nodarbojos tikai otro gadu, bet vēl noteikti tikpat paies, lai precīzāk varētu izprast, kas tieši šim procesam ir nepieciešams. Pagaidām sanāk tikai taustīšanās ar saviem kāpumiem un kritumiem – eksperimentu varianti,” atklāts ir Mareks. Nākamgad arbūzu platības tiks paplašinātas, klāt nāks vēl apmēram 300 jaunu stādu. Siltumnīcā jau zaļo aptuveni 70 arbūzu stādu, un, ja viss noritēs veiksmīgi, būs arī rudens raža.
Jāmīl tas, ko dari
Visam aizsākums bijis 2015. gadā. Sākuši ar nelielu siltumnīcu, auguši tomāti un zemenes. Pushektāra platībā tagad ir tuneļi zemenēm, gan pašu lasīšanai, gan pārdošanai tirgū. “Ogu ir diezgan daudz, un lasītāji pie mums atbrauc lielā skaitā,” priecājas Mareks.
“Cenšamies, cik spējam, paveikt divatā ar sievu Aiju. Šobrīd mums ir krūmmelleņu laiks, bet arī tās nav lielos apjomos. Ir dažādi saimniecības darbi, un uz tirgu nesanāk doties. Cilvēki pie mums atbrauc, pagaršo un iegādājas. Es vērtēju pēc tā – ja klienti atgriežas, tātad ir apmierināti ar mūsu piedāvāto produkciju. Tas ir plusiņš mums,” palepojas zemnieks, jo atzinības dēļ ir vērts strādāt.
Marekam arī pašam arbūzi ļoti garšo, un saimniecības moto ir – audzējam to, kas pašiem garšo! “Tad uzreiz ir cita darba kvalitāte, augam cita pieeja. Cenšamies sasniegt pēc iespējas labāku līmeni,” Mareks uzsver, ka visu var darīt tikai tad, ja tas ir sirdsdarbs. Ja nav, vari censties cik gribi, bet nekas neizdosies, jo ir jāmīl tas, ko dari.
“Mana profesija gan nav saistīta ar dārzniecību, iepriekš darbojos tirdzniecībā,” atklāj Mareks. “Aija gan ir dārzniece un arī nāk no dārznieku dzimtas. Tas mums tagad abpusēji – ļoti patīk šī lieta.”
