Eksperiments atklāj šokējošu ainu, kas liecina - smēķētāji nereti neizprot lietusūdens noteku funkcijas
Ir noslēdzies “Zaļā josta” rīkotais eksperiments, kura ietvaros mēneša garumā tika veikts lietusūdens noteku monitorings galvaspilsētā, uzskaitot notekās nonākušo cigarešu izsmēķu apjomu. Eksperiments atklāja šokējošus rezultātus – ik dienu tūkstošiem zemē nomestu vai mērķtiecīgi lietusūdens notekās izmestu izsmēķu nonāk dabā.
“Zaļā josta” eksperimentu rīkoja projekta “Kas pazūd no acīm, dabā nepazūd” ietvaros kā vienu no būtiskām projekta komponentēm ar mērķi uzskatāmi parādīt dabā nonākušo izsmēķu daudzumu un skaidrot pareizu rīcību ar cigarešu izsmēķiem.
Eksperimenta veikšanai sadarbībā ar Rīgas pašvaldību un SIA “Rīgas ūdens” tika izraudzītas 5 lietusūdens notekas dažādās vietās Rīgas centrālajā daļā – līdzās automašīnu stāvvietai, pie tirdzniecības centra ieejas, starp valsts nozīmes iestādēm un atpūtas vietām, kā arī pie īpaši kupli apmeklētām kafejnīcām un klubiem.
“Eksperimenta veikšanai lietusūdens notekās uzstādījām speciālus sietus, kas filtrēja smalkos atkritumus. Pirms eksperimenta uzsākšanas nevarējām pat iedomāties, ka rezultātā iegūsim tik šokējošus datus. Izraudzītajās lietusūdens notekās ik nedēļu bija vērojami vidēji 44 izsmēķi katrā, turklāt līdzās cigarešu izsmēķiem konstatēti arī dažādi videi kaitīgu preču atkritumi, piemēram, elektroniskās cigaretes, izlietotas baterijas un izdegušas spuldzes, kā arī vienreizlietojamie trauki un iesaiņojuma materiāli. Kopumā eksperimentālajās notekās mēneša garumā nonācis 871 izsmēķis,” novērojumos dalās “Zaļā josta” pārstāve un projekta “Kas pazūd no acīm, dabā nepazūd” vadītāja Laima Kubliņa, kas ar cigarešu izsmēķu problemātiku Latvijā cīnās jau kopš 2019. gada.
Kopumā Rīgā sabiedriskās vietās ir izveidotas 17968 lietusūdens notekas, kas atrodas Rīgas domes Satiksmes departamenta pārziņā. Tādējādi, attiecinot eksperimenta rezultātus uz visu galvaspilsētu, var pieņemt, ka ik mēnesi šajās lietusūdens notekās nonāk 3 126 432 cigarešu izsmēķu. Tie ir 104 214 izsmēķi dienā tikai galvaspilsētā vien, kas nonāk dabā, piesārņojot vidi ar kaitīgām vielām un mikroplastmasu.
Kā norāda Kubliņa, smēķētāji nereti neizprot lietusūdens noteku funkcijas, maldīgi uzskatot, ka tajās nonākušie notekūdeņi tiek filtrēti un attīrīti.
“Ir jāsaprot atšķirība starp sadzīves kanalizāciju un lietusūdens noteku sistēmu. Sadzīves kanalizācijas sistēmā savāktie notekūdeņi tiek novadīti uz bioloģiskās attīrīšanas iekārtām. Lielākās ūdenī nešķīstošās atkritumu vienības tiek izfiltrētas sūkņu stacijās, savukārt ar mazākajām tiek galā bioloģisko attīrīšanas iekārtu mikroorganismi. Sadzīves kanalizācijā noskalotie izsmēķi sūkņu staciju iekārtu iedarbībā sairst mikroplastmasas šķiedrās, turklāt to sastāvā esošās indīgās vielas apdraud labo mikroorganismu stāvokli un veiktspēju bioloģiskās attīrīšanas iekārtās. Savukārt pilsētvidē izvietotās lietusūdens notekas lielākoties ir tieši saistītas ar tuvējām ūdenstilpnēm. Tas nozīmē - lietusūdens noteku sastāvs netiek filtrēts vai attīrīts – notekās izmestie atkritumi un cigarešu filtri tiek izvadīti dabā,” skaidro Kubliņa.
Tāpēc “Zaļā josta” uzsver, ka cigarešu izsmēķi, kas ir kaitīgām un toksiskām vielām un smagajiem metāliem piesūcināti plastmasas izstrādājumi, ir izmetami tikai un vienīgi sadzīves atkritumu konteinerā. Nometot zemē vai pilsētas ielās, izsmēķi pa tiešo vai caur lietusūdens notekām nonāk vidē, piesārņojot dabu un dzeramo ūdeni ar nikotīnu, smagajiem metāliem un virkni citu ķīmisko savienojumu, daļa no kuriem ir toksiska. Savukārt pats filtra materiāls gadu gaitā sadalās mikroplastmasas daļiņās, kas apdraud dzīvos organismus un agri vai vēlu nonāk mūsu pašu organismā ar uzturā lietoto piesārņoto pārtiku un ūdeni.
