Bažas par Gaiziņkalna virsotnes nākotni. Vai apmeklētājiem šī vieta varētu tikt slēgta?

"Augustā tiks pabeigta mantojuma lieta, un tad mantinieki izvērtēs iespējas, ko darīt tālāk ar īpašumu. Protams, mantinieki ņems vērā arī Ineses Apeles vēlmi, lai Latvijas valsts pieņem virsotni dāvinājumā. Kad uz rokas būs mantojuma apliecība, tad varēs precīzāk saprast, ko Apeļu ģimene gribēs darīt ar šo īpašumu," situāciju TV3 ziņām izklāsta Gaiziņkalna vēsturisko īpašnieku juridiskais pārstāvis, zvērināts advokāts Matīss Dāvis Kukainis.

Pirms astoņiem gadiem ASV trimdas latviete Inese Apele izteica vēlmi Gaiziņkalna virsotni 0,7 hektāra platībā uzdāvināt valstij. Tā kā dāvinājumam līdzi uzlikās virkne obligātu saistību, piemēram, skatu torņa būvniecība, Tālavas taurētāja skulptūras un saules pulksteņa izveide izmaksātu vismaz 8 miljonus eiro, valsts puse, ko pārstāv Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), gadiem ilgi centās panākt šo un citu prasību mīkstināšanu. Dāvinātāju puse nepiekāpās. Pērn oktobrī Apeles kundze nomira. Gaiziņkalna virsotnes Apeles kundzes daļas mantojuma veidā šobrīd sadala ASV dzīvojošie divi brāļi un māsa, kuriem kalns jau līdz šim piederēja kopīpašumā. Ņemot vērā, cik ilgi valsts ir atteikusies pieņemt dāvinājumu, Madonas novada domei rodas bažas – vai palikušie mantinieki joprojām būs ieinteresēti turpināt pārliecināt valsti pieņemt Latvijas augstāko punktu kā dāvanu vai tomēr mantiniekiem vieglāk būs šo nācijai tik svarīgo īpašumu diemžēl pārdot kādam miljonāram.

Mantiniekus pārstāvošais advokāts TV3 Ziņām apstiprina, ka vēlmi nopirkt Gaiziņkalna virsotni iepriekš esot izrādījis ar miljardieri Juriju Šefleru saistīts uzņēmums, kas līdz šim kalna apkārtnē uzpircis daudzus hektārus plašus nekustamo īpašumus. "Viņš (red.piezīme - Šeflers) nav ar mani pa tiešo sazinājies, bet viņa pārstāvji ir zvanījuši. Pēdējos desmit gadus kāds man šad tad piezvana un jautā, vai gribam pārdot, bet vienmēr atbilde bijusi – nē. Es gribu atgādināt, ka Inese Apele un viņas ģimene ir Latvijas patrioti. Kāda būs mantinieku tālākā rīcība, skaidrība būs drīzumā."

Madonas novada domes izpilddirektora vietnieks Āris Vilšķērsts satraucas – ja ASV dzīvojošie Gaiziņkalna kopīpašuma turētāji lems virsotni pārdot kādam citam privātīpašumā, tad ir risks, ka jaunais saimnieks uzliek zīmi "privātīpašums", un apmeklētājiem šī vieta būtu zudusi.

"Ir visas tiesības tur nevienu apmeklētāju nelaist. Principā, jā. Ja zemes gabals ir kāda īpašumā, ar to var rīkoties, kā vēlas. Protams, ir likuma regulējums par zemes lietošanu un apbūvi, bet būtu tiesības tur nevienu neielaist. Esmu gan pārliecināts, ka līdz tam nenonāksim, jo Gaiziņa mantinieku dzimta ir īsteni patrioti, nacionāli noskaņoti. Ir maz ticams, ka viņi ko tādu pieļautu. Gaiziņkalna virsotnei ir jābūt valsts vai pašvaldības īpašumā," saka Vilšķērsts. 

Vai valsts proaktīvi varētu jau tagad izrādīt iniciatīvu un sazināties ar Gaiziņkalna īpašniekiem, starp kuriem tagad tiek sadalītas mirušās Inese Apeles daļas, lai nepieļautu virsotnes pārdošanu kādam citam privātīpašumā, atbildīgajā VARAM nesteidz to solīt.

"Šis jautājums ministrijas iekšienē nav vēl izdiskutēts. Mēs īsti arī nevaram ietekmēt šo procesu, kā mantinieki tālāk rīkosies – pārdot vai dāvināt. Tā ir īpašnieku griba. Ja viņi vēlas turpināt sarunas par virsotnes uzdāvināšanu valstij, lai izsaka šādu piedāvājumu ministrijai. Pašreiz nekas tāds nav noticis. Nekādi jauni piedāvājumi pēdējā pusgada laikā mums nav bijuši, un nekādas sarunas nav turpinājušās," raidījumam stāsta VARAM Dabas aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste.

Valsts būtu gatava pieņemt Gaiziņkalna virsotnes dāvinājumu, ja mantinieki beidzot atkāptos no kategoriskajām prasībām - ne tikai finansiāli ietilpīgajām, bet arī apsaimniekošanā grūti izpildāmām.

Inese Apele neatkāpās no prasības, ka kalna virsotnē nekad nedrīkst skanēt mūzika krievu valodā. VARAM uzskatīja, ka nespētu izkontrolēt, kādu mūziku atskaņo apmeklētāji. Tieslietu ministrija iepriekš pauda bažas – ja valsts par vairākiem miljoniem eiro uzceltu skatu torni, bet nespēs nodrošināt mūziku tikai latviešu valodā, dāvinātāji varot celt prasību tiesā par zemesgabala atdošanu atpakaļ. Pat par daļēji izpildītu dāvinājumu līgumu valsts riskētu zaudēt ieguldītos līdzekļus. Tas ir arī iemesls, kāpēc VARAM dāvinājumu līdz šim nepieņēma.