Balvu novada pašvaldība Ukrainas bēgļu ēdināšanu sedz no sava budžeta

Pašlaik novadā bēgļu skaits no Ukrainas sasniedz no 20 līdz 80 cilvēkiem, un skaits ir ļoti svārstīgs, jo, kā skaidroja Maksimovs, Balvu novads ir pierobežas pašvaldība, un tajā vispirms ierodas Ukrainas bēgļi no Krievijas, kas reģistrējas Latvijā un meklē citu mītnes vietu.

"Pie mums ierodas bēgļi no Ukrainā okupētajām teritorijām, un viņiem attieksme pret dzīvi ir citādāka. Šobrīd šie cilvēki meklē sev patstāvīgu vietu, kur dzīvot," sacīja Maksimovs.

Pagaidām pašvaldība vienojusies, ka ēdināšanu bēgļiem vietvara segs no sava budžeta, ņemot vērā atbalsta samazināšanos ukraiņiem no 1.jūlija. "Jāsaprot, ka šie cilvēki vai nu saņem pabalstus un garantijas, vai arī dodas prom. Viņi meklē savu kopienu," atzina domes priekšsēdētājs.

Viņš gan uzskata, ka atbalsts darbinieku piesaistei un darbavietu radīšanai uzņēmējiem būtu vairāk nepieciešams, jo pašvaldībā trūkst darbavietu.

Kā ziņots, jūnija sākumā valdība vienojās par Latvijā nonākušo Ukrainas civiliedzīvotāju sniegtā atbalsta pagarinājumu un nepieciešamajiem precizējumiem.

Ar grozījumiem Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā paredzēts noteikt vienādu primāri sniedzamo atbalstu - izmitināšanu visiem Ukrainas civiliedzīvotājiem - līdz 120 dienām, taču ne ilgāk kā līdz 2022.gada 31.decembrim. Otrkārt, ar likuma grozījumiem tiks noteikts, ka arī atlīdzību par Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu fiziskās un juridiskās personas varēs saņemt par periodu līdz 120 dienām, taču ne ilgāk kā līdz 2022.gada 31.decembrim.

Papildus likumprojekts paredz iespēju tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas nespēj nodrošināt sev izmitināšanu, saņemt izmitināšanas atbalstu arī pēc 120 dienu perioda, taču ne ilgāk kā līdz 2022.gada 31.decembrim.

Ņemot vērā, ka daļai līdz šim uzņemto Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanas periods beidzas jau jūnijā, bija nepieciešams gan šīm personām, gan pašvaldībām, kuras organizē izmitināšanu, sniegt tiesisko prognozējāmību un stabilitāti attiecībā uz tālāko primāri sniedzamā valsts atbalsta nodrošināšanas apjomu un ilgumu, skaidrots likumprojekta anotācijā.

Ar grozījumiem tiek noteikts, ka primāri sniedzamais atbalsts - izmitināšana un ēdināšana - kā atbalsta mehānisms tiek terminēts laikā, proti, valsts to nodrošina ne ilgāk kā līdz 2022.gada 31.decembrim. Tāpat tiek noteikts, ka izmitināšana visiem Ukrainas civiliedzīvotājiem tiek nodrošināta līdz 120 dienām, taču ne ilgāk kā līdz 2022.gada 31.decembrim, tātad saņemt izmitināšanu minētajā apmērā būs tiesības visiem Ukrainas civiliedzīvotājiem neatkarīgi no tā, kad laika periodā no 2022.gada 24.februāra persona ir ieradusies Latvijā. Savukārt ēdināšana Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas tai pieteikušies no 25.maija, tiek nodrošināta līdz 30 dienām, bet ne ilgāk kā līdz 2022.gada 31.decembrim.

Ar grozījumiem tiek noteikts, ka fiziskā vai juridiskā persona, kura sev piederošā mājoklī bez maksas izmitina vienu vai vairākus Ukrainas civiliedzīvotājus, līdzšinējā izmitināšanas perioda līdz 90 dienām vietā var saņemt atlīdzību par katra Ukrainas civiliedzīvotāja izmitināšanu par periodu līdz 120 dienām, taču ne ilgāk kā līdz 2022.gada 31.decembrim. Tas nozīmē, ka visi ukraiņu kara bēgļu izmitinātāji var pieteikties atlīdzības saņemšanai par izmitināšanas periodu ne ilgāku kā 120 dienas 2022.gadā.