Kaimiņa koki sniedzas manā zemē: ko darīt?

Dzidra no Rīgas raksta: “Mana īpašuma viens robežposms atrodas meža malā. Kaimiņa pusē vienu metru no robežas aug lieli koki – bērzi un priedes –, viņš par tiem, protams, priecājas un nocirst negrasās. Manā pusē tikmēr – ēna, lapas, vēja nolauzti zari un saknes. Tā ir faktiski neizmantojama zeme, kuru klāj biezs sūnu paklājs. Civillikuma 1098. pantā runa ir par kokiem, kuri liecas pāri īpašumam, ir arī norādes par dzīvžoga stādīšanu. Tomēr neatradu regulējumu gadījumā, ko es varu darīt manā situācijā. Kā tad īsti man rīkoties?”

Ko drīkst cirst bez atļaujas

Spriežot pēc situācijas apraksta, šeit nav darīšana ar speciāli stādītiem kokiem vai krūmiem, tāpēc kaimiņu tā īsti vainot nevar. Koku likvidēšana pilsētās un sevišķi Rīgā ir piņķerīgs un arī dārgs pasākums. Bez pašvaldības atļaujas ārpus meža augošos kokus drīkst cirst gadījumos, kas ir noteikti Ministru kabineta noteikumos, un tie ir:

• augļu kokus,
• kokus, kuru caurmērs ir mazāks par 20 centimetriem,
• kokus, kuri apdraud infrastruktūras darbību, cilvēka veselību, dzīvību vai īpašumu, ja pirms situācijas ir notikusi situācijas foto fiksācija un ir informēta pašvaldība,
• kokus ārpus pilsētām teritorijās, kur saskaņā ar normatīvajiem, aktiem par aizsargjoslām koku audzēšana ir aizliegta,
• dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja dzelzceļa nodalījuma joslā, kā arī ārkārtējās situācijas laikā, kas izsludināta atbilstoši normatīvajiem aktiem par nacionālo drošību.

Te gan jāatzīmē, ka valdības noteikumos ir noteikta kārtība, kādā izsniedz atļauju ārpus meža augošu koku ciršanai, kā arī metodika, kā tiek aprēķināti zaudējumi. Koku ciršana un vainagu apstrādāšana ir noteikta katras atsevišķās pašvaldības saistošajos noteikumos.

Patvaļīga ciršana maksās dārgi

No 15. aprīļa līdz 30. jūnijam pilsētu un ciemu teritorijās jebkāda koku ciršana ir aizliegta, lai aizsargātu putnus ligzdošanas laikā. Šajā laikā apstādījumu uzraudzības inspektori ir īpaši acīgi, un sodi ir gana lieli. Naudassods fiziskām personām var būt no 70 līdz 700 eiro, juridiskajām no 140 līdz 1400 eiro. Ja nocirsts būs aizsargājams koks, sodi būs fiziskām personām no 140 līdz 700 eiro, juridiskajām 280 līdz 1400 eiro.

Ja ciršana notiek pilsētas un ciema teritorijās iepriekš neminētajos gadījumos, tad zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam tā jāsaskaņo ar vietējo pašvaldību. Jāapzinās, ja koks būs pilnīgi vesels un nebūs acīmredzams traucēklis, šādu atļauju var arī nesaņemt.

Tāpat jārēķinās, ka par šādu atļauju būs jāsamaksā – summu aprēķina, izmantojot koeficientus, un tās lieluma atkarīgs no koka diametra, sugas un atrašanās vietas. Ja koks atrodas tuvu ēkām vai elektrības vadiem, visticamāk, nāksies izmantot speciālistu pakalpojumus, un tas arī nav lēts prieks.

Tiesa gan, zemes īpašniekam par pienākumu ir noteikts nozāģēt nokaltušu un pilnībā augtspēju zaudējušus kokus un bīstamus kokus ar labi saskatāmiem bojājumiem. Pēc nociršanas īpašniekam jāaizvāc zari un koksne, jāiznīcina celmi un vismaz 10 centimetru kārtā jāuzber auglīga augsne. Jāatceras, ka pirms zāģēšanas jāveic foto fiksācija.

Lai nozāģētu koku, kas aug daudzdzīvokļu mājas pagalmā, tas jāsaskaņo ar mājas iedzīvotājiem, būs vajadzīga vai nu iedzīvotāju kopsapulce, vai aptauja ar vairākuma piekrišanu.

Stādīšana ar kaimiņu nav jāsaskaņo

Šobrīd nevienā normatīvajā aktā nav noteikts, kādā attālumā no kaimiņa sētas drīkst stādīt kokus vai krūmus, un vienīgie ierobežojumi attiecas uz komunikāciju tīklu aizsargjoslām vai sarkano līniju zonu. Protams, labu attiecību vārdā kaimiņš ar kaimiņu stādīšanu var saskaņot vai palūgt atļauju, taču atteikums viņam jebkurā gadījumā nebūs saistošs.

Jāatzīmē gan, ka atsevišķās pašvaldībās (tādu nav daudz) saistošajos noteikumos tomēr ir iekļauti punkti par stādīšanas attālumiem no blakus esošiem īpašumiem.

Ko drīkst darīt ar kaimiņa kokiem

Tomēr nav tā, ka ar kaimiņa īpašumā augošiem kokiem nevar cīnīties, sevišķi gadījumā, ja tie traucē dzīvi un samazina īpašuma izmantošanas iespējas.

Civillikuma 974. pantā  noteikts, ka koks, kas aug uz vairāku zemju robežas, pieder kopīgi tiem kaimiņiem, uz kuru zemes tas aug, katram samērā ar to, cik tas stāv vai izstiepj savus zarus virs viņa zemes.

Civillikuma 1098. pants nosaka – ja uz īpašuma robežas augošs koks liecas pār kaimiņa ēku, tad viņam ir tiesības pieprasīt, lai koka īpašnieks to nocērt. Ja viņš to darīt atsakās, tad to drīkst nocirst arī pats un koksni paturēt sev. To var darīt arī gadījumā, ja koks ir noliecies virs kaimiņa zemes.

1099. pants paredz – ja koks ir izstiepis savus zarus virs kaimiņa zemes, tad viņam ir tiesības no tiem nolasīt tajos augošos augļus, kurus viņš var no savas zemes aizsniegt, kā arī izmantot uz zemes nokritušos augļus.

Var arī kaimiņam pieprasīt, lai zari tiktu apcirsti līdz četru metru augstumam no zemes, un, ja kaimiņš to darīt atsakās, tad to var izdarīt arī pats. Te gan vajadzētu piesaistīt speciālistu, jo, ja apzāģētais koks ies bojā, kaimiņš varēs jums izsniegt rēķinu par svešas mantas bojāšanu. Pilsētās un ciemos bez īpašas atļaujas drīkst samazināt koka vainagu līdz 20 procentiem.

Var prasīt naudu par lapu izvešanu

Civillikumā ir ietverta arī norma, kas nosaka, ka īpašums jāpārvalda tā, lai tas neradītu zaudējumus trešajām personām, šajā gadījumā kaimiņiem. To varētu attiecināt arī uz zaudējumiem, kas rodas, novācot un izvedot no teritorijas kaimiņa koku sakritušās lapas un zarus. Saskaitot reālos izdevumus, kurus var pamatot ar čekiem (maisu pirkšana, izvešanas pakalpojumi), jums ir tiesības prasīt tos kaimiņam atlīdzināt.

Dzidras gadījumā vispirms būtu lietderīgi veikt ar kaimiņu pārrunas un mēģināt vienoties par kādu no risinājumiem. Tomēr grūti būtu iedomāties – ja kaimiņš pat piekritīs kādu koku nozāģēt, diez vai viņš būs gatavs to darīt par saviem līdzekļiem.