Saņemot laimestus, jārēķinās ar papildus nodokļiem un nodokļu atvieglojumu atņemšanu
Saņemot laimestus vai izlozēs iegūtās balvas (ne tikai naudas, bet arī mantiskās), jārēķinās, ka tie tiks uzskatīti par ienākumiem (mantiskās balvas tiks pārrēķinātas naudas izteiksmē), un tādējādi tiks samazināti nodokļu atvieglojumi vai būs jāmaksā ienākuma nodoklis. Vecāki par mēnesi, kad iegūta dāvana, var nesaņemt nodokļu atvieglojumus par bērnu, bet pieaugušajiem var nākties maksāt ienākuma nodokli, ja to nebūs nomaksājis izlozes rīkotājs.
Nesen TV raidījumā “Bez Tabu” septītās klases skolnieces mamma sūkstījās, ka viņai tika samazināti nodokļu atvieglojumi, jo meita Latvijas Televīzijas konkursā par labām sekmēm laimēja datoru.
“Saņēmu no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) garu vēstuli uz trīs lapām. Tajā sīki un smalki bija izstāstīts, ka nevar pilnībā atmaksāt pārmaksāto nodokļu summu, jo meita guvusi labumu. Skaidroja ar neapliekamo minimumu. Saņemot datoru, Latvijas Televīzija deva parakstīt aktu, ka nodokļi ir samaksāti. Sanāk, ka esmu kādu summu parādā. Ja man nebūtu nodokļu pārmaksas, man būtu jāpiemaksā. Sanāk, ka vecākiem jāpiemaksā par to, ka bērni ar savām smadzenēm uzvar konkursā,” sūkstījās Annas mamma Inta.
Saņem laimestu – atvadies no nodokļu atvieglojumiem
Žurnāls “Likums un Taisnība” VID jautāja, kā, saņemot kādu laimestu vai balvu neiedzīvoties, nodokļu parādā. VID Sabiedrisko attiecību daļa par konkrēto gadījumu skaidro:
“Šajā gadījumā runa nav par to, ka kundze nebūtu samaksājusi vai palikusi parādā nodokļus, bet gan likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (turpmāk – likums) noteikto kārtību, kādā piemēro nodokļu atvieglojumus par apgādībā esošām personām.
Nodokļu atvieglojumu par apgādībā esošu personu nevar piemērot situācijā, ja apgādājamā persona pati gūst ar nodokli apliekamu ienākumu, kas pārsniedz 250 eiro mēnesī. Ja apgādājamais saņēmis tādu ienākumu, tad tajā mēnesī vecākam netiek piemērots atvieglojums par apgādībā esošo personu.
Konkrētajā gadījumā bērns netika noņemts no apgādības, un vecākam nebija pašam jāveic atzīme savā algas nodokļu grāmatiņā, lai atjaunotu apgādību. Tā vietā tika veikts nodokļu pārrēķins par kuru vecāks tika informēts, tas ir, mamma saņēma VID lēmumu, kurā detalizēti izskaidrots, kādēļ netiek piemērots nodokļa atvieglojums par vienu mēnesi.
Kā redzam, šajā situācijā mulsina fakts, ka ienākumus meita guva nevis strādājot algotu darbu, bet saņemot balvu televīzijas raidījumā. Te jāņem vērā, ka atbilstoši likumā noteiktajam arī mantiskās balvas tiek uzskatītas par ienākumiem. Balvu vērtība ir izsakāma naudas izteiksmē. Tālākie soļi ir atkarīgi no konkrētās balvas vērtības, tas ir, summas naudas izteiksmē.
Vispārējais regulējums likumā nosaka, ka fiziskajai personai ar nodokli netiek apliktas konkursos un sacensībās saņemtās mantiskās un naudas balvas (prēmijas) līdz 143 eiro gadā. Pārsnieguma summai tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
Konkursa organizatori no balvas vērtības, kas izteikta naudas izteiksmē, ieturēja likumā noteikto iedzīvotāju ienākumu nodokļa daļu, un paziņoja par Annas gūto ienākumu Valsts ieņēmumu dienestam (iegūtā datora vērtība pārsniedza 250 eiro).
Savukārt, vecākiem nodokļa atvieglojumu nepiemēro, ja bērns patstāvīgi saņem ar nodokli apliekamus ienākumus (izņemot apgādnieka zaudējuma pensiju), kas pārsniedz nodokļa atvieglojuma apmēru (2021. un 2022. gadā tie ir 250 eiro mēnesī).
Tādēļ, atbilstoši saņemtajam paziņojumam no Latvijas televīzijas par Annai izmaksāto ienākumu, arī VID rīkojās atbilstoši likumā noteiktajam – pārskatīja Annas mammai piemērotā nodokļa atvieglojuma summu par periodu, kad meita bija saņēmusi ienākumu. Tā kā vienā no mēnešiem meitas gūtā ienākuma summa pārsniedza 250 eiro, atvieglojumu par apgādībā esošo personu šajā mēnesī vairs nevarēja piemērot (lai gan darba devējs Annas mammas darba algai to bija piemērojis). Līdz ar to, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, Annas mammai tika veikts pārrēķins un rezumējošā kārtībā aprēķināts maksājamais nodoklis, attiecīgi par apgādībā esošo meitu tika koriģēts kopējais gada nodokļa atvieglojuma apmērs, tas ir nevis 3000 eiro, bet 2750 eiro (samazināts par 250 eiro) un sākotnēji aprēķinātā nodokļa atmaksas summa samazinājās”.
Par balvām jāmaksā nodoklis
- Bet kādos gadījumos konkursos un sacensībās gūtās balvas apliek ar nodokli, kurš šo nodokli maksā, kad un kā šīs summas jādeklarē?
- Likuma 9. panta pirmās daļas 10. punktā noteikts, ka fiziskās personas gada apliekamajā ienākumā netiek ietvertas un ar nodokli netiek apliktas konkursos un sacensībās saņemtās mantiskās un naudas balvas (prēmijas) līdz 143 eiro, kā arī starptautiskās sacensībās gūtās balvas un prēmijas, kuru kopējā vērtība gadā nepārsniedz 1423 eiro.
Jāatzīmē, ka likuma nosacījumi nenosaka pienākumu komersantam - konkursa rīkotājam ieturēt nodokli no izsniegtās balvas un samaksāt to valsts budžetā, lai arī tās vērtība pārsniedz 143 eiro. Nodokli maksā pati fiziskā persona (balvas ieguvēja), iesniedzot gada ienākumu deklarāciju līdz pēctaksācijas gada 1. jūnijam vai 1. jūlijam. Tomēr, ja komersants vēlas, ievērojot labas gribas principu, var par piešķirto balvu ieturēt nodokli un samaksāt to valsts budžetā fiziskās personas vietā.
Vispārējā gadījumā komersantam, izsniedzot/izmaksājot balvu (arī tādu, kuras vērtība ir zem 143 eiro) fiziskajai personai, līdz nākamā gada 1. februārim Valsts ieņēmumu dienestā ir jāiesniedz “Paziņojums par fiziskajai personai izmaksājamām summām” ar ziņu kodu “4025 - Konkursos un sacensībās saņemtās mantiskās un naudas balvas (prēmijas)”. Savukārt situācijā, ja komersants nodokli ir ieturējis izmaksas vietā, tad līdz izmaksai sekojošā mēneša 15. datumam iesniedz informāciju VID par ieturēto nodokli.
