Kā pārbaudīt, vai sadarbības partneris nav sankciju sarakstos?

Mērķētās sankcijas ir sankcijas, kas tiek noteiktas konkrētai personai, un visbiežāk tās izpaužas kā personas iekļaušana sankciju sarakstā, kā rezultātā tiek iesaldēti konkrētās personas līdzekļi un saimnieciskie resursi. Attiecīgi personai tiek atņemta pieeja tai piederošajiem finanšu līdzekļiem (piemēram, kredītiestāde bloķē maksājumu kartes un norēķinu kontus), un trešās personas nevar tai darīt pieejamus finanšu līdzekļus (piemēram, veikt apmaksu par sankcionētās personas sniegtajiem pakalpojumiem). Pašos pamatos mērķēto sankciju pirmšķietama pārbaude jeb sankciju skrīnings var šķist salīdzinoši vienkāršs process (skatīt raksta turpmākās sadaļas par FID sankciju sarakstu, OFAC sankciju sarakstu un OFSI sankciju sarakstu), taču jāņem vērā, ka sankcionētas personas parasti ir labi informētas par tām piemērotajām sankcijām un meklē veidus, lai tās apietu.

Sektorālās sankcijas savukārt parasti izpaužas kā ierobežojums darīt pieejamas konkrētas preces vai pakalpojumus noteiktām personām. Skaidrības labad – sektorālās sankcijas var aptvert arī preču un pakalpojumu saņemšanu no konkrētām personām, kā arī ar šādām precēm un pakalpojumiem saistītu pakalpojumu sniegšanu un citus ierobežojumus. Sektorālās sankcijas var tikt noteiktas arī konkrētām personām, kurām nedrīkst sniegt pakalpojumus. Ierobežojums var attiekties uz visām personām ar kādu kopīgu pazīmi (piemēram, sabiedrības reģistrācijas vieta). Tāpat sektorālās sankcijas var ierobežot konkrētu preču vai pakalpojumu sniegšanu vai aprakstīt preču vai pakalpojumu pazīmes, kurām tiek noteikts ierobežojums (piemēram, pieeja SWIFT sistēmai). Jāņem vērā, ka sektorālās sankcijas var tikt noteiktas formā, kas paredz ierobežojumus attiecībā uz produktu, arī ņemot vērā tā izcelsmes valsti, tranzīta valsti utt. Proti, apstāklis, ka produkts, kas iekļauts sektorālās sankcijās attiecībā uz vienu valsti, ir iegādāts no sabiedrības citā valstī, nenozīmē, ka persona, kas to iegādājas, nav pārkāpusi sankcijas. Svarīgi norādīt, ka sektorālās sankcijas un personas, uz kurām attiecas sektorālās sankcijas, neparādās sankciju sarakstos.

Sankcijas un dažāda veida ierobežojumi saistās ar virkni sarežģītu jautājumu, tāpēc zvērinātu advokātu birojs “TGS Baltic” iesaka vērsties pēc padoma pie speciālistiem – juristiem.

Ņemot vērā Latvijas normatīvo regulējumu, Latvijas teritorijā Latvijas pilsoņiem, juridiskām personām un veidojumiem, kas reģistrēti Latvijā, ir jāņem vērā starptautisko organizāciju sankcijas (primāri Eiropas Savienības un Apvienoto Nāciju Organizācijas sankcijas), nacionālās sankcijas (Latvijas sankcijas) un citu Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu sankcijas (praksē galvenokārt Amerikas Savienoto Valstu un Lielbritānijas sankcijas). Pēdējās minētās gan ir piemērojamas tikai noteiktās jomās, no kurām viena joma ir finanšu un kapitāla tirgus. Pēc būtības tas nozīmē, ka, lai gan personai nav aizliegts sadarboties ar personu, ko sankcionējušas Amerikas Savienotās Valstis, tomēr sadarbība ar šādu personu var būt ierobežota, jo kredītiestādes, iespējams, atteiktos izpildīt šādus maksājumus; tāpat pastāv risks, ka Amerikas Savienotās Valstis šādu personu, kas sadarbojas ar sankcionētu personu, iekļaus sekundārajās sankcijās.

FID sankciju saraksts

Finanšu izlūkošanas dienesta mājaslapā (https://sankcijas.fid.gov.lv/) pieejamais sankciju meklēšanas rīks aptver tieši piemērojamās sankcijas – starptautisko organizāciju sankcijas (primāri Eiropas Savienības un Apvienoto Nāciju Organizācijas) un nacionālās sankcijas (Latvija).

Sadarbības partnera nosaukums vai vārds un uzvārds jāieraksta laukā, kas apvilkts ar sarkano krāsu. Ja meklēšanas rezultātā tiek iegūti vairāki rezultāti, var izmantot iespēju meklēt precīzu nosaukumu vai vārdu un uzvārdu, atzīmējot lauciņu, kas apvilkts zaļā krāsā.

Piemēram, meklējot Internet Research Agency (Агентство интернет-исследований), tiek atrasti 26 rezultāti (skatīt informāciju apvilktu sarkanā krāsā). Atzīmējot lauciņu zaļā krāsā, var izveidot sarakstu, kur norādīti subjekti, kas satur visus trīs vārdus Internet, Research un Agency, citādi rezultāti uzrāda visus subjektus, kas satur vienu no vārdiem Internet, Research vai Agency. Izvēloties iespēju “Apskatīt” (apvilkts zilā krāsā), var atvērt mājaslapu, kur sadaļā “Saites uz lēmumiem” ir iespējams apskatīt normatīvo aktu, uz kura pamata persona ir iekļauta sankciju sarakstā. Savukārt izvēloties iespēju “Visi lapā PDF” (apvilkts oranžā krāsā), tiek ģenerēts pdf fails, kuru var saglabāt, lai vēlāk pamatotu, ka darījuma slēgšanas/izpildes brīdī persona nebija sankcionēta, vai lai pamatotu sadarbības partnerim, ka sadarbību nevar turpināt, jo tas iekļauts sankciju sarakstā.

Svarīgi norādīt, ka, meklējot fiziskas personas, būtu ieteicams izmantot angļu rakstību, jo, piemēram, meklējot vārdus “Sergejs Šoigu”, nekas netiks atrasts, bet, meklējot “Sergei Shoigu”, tiks atrasta informācija par to, ka šāda persona ir sankcionēta.

OFAC sankciju saraksts

Amerikas Savienoto Valstu sankciju saraksts ir pieejams OFAC (Ārvalstu kapitāla kontroles biroja) mājaslapā: https://sanctionssearch.ofac.treas.gov/. Kā iepriekš norādīts, Amerikas Savienoto Valstu sankcijas nav tieši piemērojamas Latvijā, bet ir noderīgi tās pārbaudīt, lai izvairītos no situācijas, kur atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem drīkst sadarboties ar potenciālu partneri, bet praktiski kredītiestādēm noteikto prasību dēļ samaksa par precēm vai pakalpojumiem nevar tikt veikta.

OFSI sankciju saraksts

Lielbritānijas sankciju saraksts ir pieejams OFSI (Finanšu sankciju īstenošanas biroja) mājaslapā: https://sanctionssearch.ofsi.hmtreasury.gov.uk/. Kā iepriekš norādīts, Lielbritānijas sankcijas nav tieši piemērojamas Latvijā, bet ir noderīgi tās pārbaudīt, lai izvairītos no situācijas, kur atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem drīkst sadarboties ar potenciālu partneri, bet praktiski kredītiestādēm noteikto prasību dēļ samaksa par precēm vai pakalpojumiem nevar tikt veikta.

EU Sanctions Map

Ļoti noderīgs rīks attiecībā uz sektorālajām sankcijām ir mājaslapa https://sanctionsmap.eu/#/main.

Ko tālāk?

Lai gan komersantiem, kas nav Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjekti, nav obligāta pienākuma izveidot sankciju kontroles procedūru vai atbildības par to, ka tie nav pārbaudījuši vai to sadarbības partneri ir iekļauti sankciju sarakstos, tomēr sankciju pārbaude vai vismaz mērķēto sankciju pirmšķietama pārbaude jeb sankciju skrīnings šībrīža situācijā ir ja ne obligāta, tad vismaz ļoti ieteicama. Neveicot sankciju pārbaudi, komersants pakļauj sevi un savas amatpersonas riskam, ka var iestādies kriminālatbildība par sankciju pārkāpšanu vai apiešanu vai ka komersants nevar saņemt samaksu par piegādātājām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem, jo kredītiestāde sadarbības partnerim liedz veikt maksājumu vai iesaldē līdzekļus.

Sankciju pirmšķietama pārbaude jeb sankciju skrīnings nevar novērst to, ka darījums nepārkāps sankcijas, jo mērķētās sankcijas aptver ne tikai personas, kas iekļautas sankciju sarakstos, bet arī ar šādām personām saistītas personas (un veidojumus). Piemēram, Latvijā reģistrēta sabiedrība, kuras vienīgais dalībnieks ir sankcionēta persona, arī (parasti) būtu uzskatāma par sankcionētu personu. Tomēr sankciju pirmšķietama pārbaude jeb sankciju skrīnings būtiski samazina risku, ka darījums pārkāps sankcijas. Tāpat sankciju pirmšķietama pārbaude jeb sankciju skrīnings neskar sektorālās sankcijas, tāpēc to ieteicams veikt kopā ar EU Sanctions Map pārbaudi.

Katram komersantam pašam ir jāizvēlas, cik detalizēti veikt sankciju pārbaudi – vai ar sankciju pirmšķietamu pārbaudi jeb sankciju skrīningu ir pietiekami, vai papildus veikt arī sektorālo sankciju pārbaudi, iegūt informāciju par sadarbības partnera īpašumtiesību ķēdi, iegūt informāciju par sadarbības partnera piegādātājiem utt.

Tāpat atbilstoši komersanta riska apetītei komersantam ir jāpieņem lēmums, vai sadarboties ar potenciālu sadarbības partneri, kas nav iekļauts sankciju sarakstos, bet pastāv bažas, ka tas, iespējams, sadarbojas ar sankcionētām personām vai var tikt iekļauts sankciju sarakstos nākotnē. Ja sadarbības partneris sadarbojas ar sankcionētām personām, pastāv risks, ka komersants iesaistās sankciju pārkāpšanā.

Rezumējot komersantiem būtu ieteicams veikt vismaz sankciju pirmšķietamu pārbaudi jeb sankciju skrīningu un izvērtēt, vai nav piemērojamas sektorālās sankcijas. Tāpat būtu jāizvērtē iespēja iekļaut līgumos sankciju klauzulu, kas ļauj izbeigt līgumu gadījumā, ja otra puse vai tās amatpersonas, dalībnieki, PLG ir sankcionēti. Tāpat šāda klauzula var paredzēt, ka pusei, kas kļuvusi par sankciju subjektu, ir jāveic visas nepieciešamās darbības, lai izbeigtu līgumu un saņemtu atļauju no kompetentās uzraudzības iestādes, lai izpildītu maksājumu par precēm vai pakalpojumiem, kas sniegti, pirms puse kļuva par sankciju subjektu.

Vēl svarīgi norādīt, ka līgumos būtu ieteicams izvēlēties Eiropas Savienības dalībvalstu jurisdikciju, jo, izvēloties, piemēram, Lielbritānijas jurisdikciju, var rasties situācija, kurā darījums atbilst Latvijā piemērojamiem normatīvajiem aktiem, taču nevar tikt veikts, jo Lielbritānija piemērojusi stingrākas sankcijas nekā Eiropas Savienība (jānorāda, ka jurisdikcijas izvēle neatbrīvo Latvijas komersantu no Latvijā piemērojamo sankciju ievērošanas). Tāpat gadījumā, ja puses izvēlējušās valsts, saistībā ar kuras rīcību tiek piemērotas sankcijas, jurisdikciju, maz ticams, ka šīs valsts tiesas Latvijā piemērojamās sankcijas atzīs par pamatu nepildīt vai atkāpties no līguma.