"Viņa gulēja zem betona plāksnēm," - aculiecinieces reportāža par piedzīvoto Hersonā
“Novaja Gazeta” žurnāliste Jeļena Kostjučenko kara pirmajās dienās devās uz Ukrainu, un sākotnēji viņas raksts bija publicēts Krievijas "Novaja Gazeta". Pēc Krievijas likumdošanas prasībām vārds “karš” tajā bija nomainīts pret “specoperācija, bet daži teksta fragmenti izgriezti kara cenzūras dēļ. Tomēr ar to Kremlim nepietika, un galu galā laikrakstu slēdza.
Tagad šis raksts pilnībā un bez cenzūras publicēts sadarbībā ar izdevniecību “Rīgas Viļņi” izdotajā laikrakstā “Novaja Gazeta. Eiropa”.
Metru liels caurums namā Tarles ielā 2 aiztaisīts ar metāla plāksni. Blakus – saplosīts balkons. Stikli biezā slānī klāj zemi mājas abās pusēs. Ēkas Tarles ielā uzņēma uzbrūkošās armijas pirmo artilērijas triecienu.
Aleksandra Pavlovna Kaznačejeva tikko kā saņēmusi humāno palīdzību – desmit maizes batonus uz māju. Uz katra batona – zīmīte ar dzīvokļa numuru, jāizdala iedzīvotājiem. “Es personiski nevaru atrast neviena vārda, lai nosauktu šo cilvēku pat ne par Velnu, es nezinu. Man nav vārdu, nav. Ņemt un sagraut visu dzīves prieku!” saka Aleksandra Pavlovna un raud, acis aizsegusi.
“Bet bombardēt sāka, ziniet, vēl pirms pusdienām. Jo es stāvēju te pretī galdam. Neviens negaidīja, un es jo vairāk! Es nezinu, kādā tempā ielidoju vannasistabā. Sēdēju, dzirdēju – stikli šķīst. Mums arī trāpīja, ielidoja šāviņš. Un ar triecienvilni krietni aizķēra pirmo un otro stāvu.
Bet sestajā dzīvoklī – pretim man – večiņa sēdēja virtuvē, tas viņu izglāba. Vecenīte sāka briesmīgi kliegt. Tur bija histērija... Bet ieejas durvis bija aizslēgtas, labas, pamatīgas durvis, tā ka neizgāza. Mēs vecmāmuļu nevarējām caur durvīm izvilkt. Mēs viņu izdabūjām caur balkonu, caur caurumu, kur bija balkons. Izsauca ātros. Viņa tur bija vienās asinīs. Droši vien stikla lauskas lidoja, sagriezās. Jautāju: “Mājās neviena nav?” Viņa atteica – nu, acīmredzot šokā, 82 gadi: “Nav neviena.” Nu, ja nav, tad nav. Bet otrā dienā zvans. Es paceļu klausuli, zvana komandieris viņas mazdēlam, kurš karo. Saka: jūsu kaimiņš meklē savu sievu. Es saku: “Bija ziņas, ka viņa aizbraukusi uz laukiem pie vecākiem. Te babka bija viena.” Bet izrādās, ka nē - viņa tur gulēja zem betona plāksnēm... Tas viss uzgāzies viņai! Redzat bloku? Balkona durvis un tas lielais logs. Lūk, tā masa uzgāzās viņai. Ledusskapji krita, skapji, tas viss sagāzās un viņu piespieda. Kad jau atrada, viņai bija stipri sadragāta seja. Acīmredzot viņa uzreiz nomira. Taņa Jermolajeva, 29 gadi."
Visu Jeļenas Kostjučenko reportāžu lasiet “Novaja Gazeta. Eiropa” – par cilvēku nolaupīšanām, protesta mītiņiem, vietējo noskaņojumu, medikamentu deficītu un pārējo ikdienu okupācijas apstākļos.
