Teju visi Alūksnes novada skolēnu vecāki neatbalsta domes steigā apstiprināto skolu reorganizācijas modeli

Skolu padomju pārstāvji 7. aprīlī sāka visu Alūksnes novada skolu vecāku aptauju, lai noskaidrotu viedokli par izglītības iestāžu tīkla reformu novadā. 611 aptaujas anketās iegūtie un apkopotie rezultāti parāda, ka 94,4% aptaujāto vecāku neatbalsta domes apstiprināto skolu reorganizācijas modeli.

Tāpat aptauja liecina, ka, domājot par turpmāko rīcību pēc skolu reorganizācijas, 81 bērns mācības turpinās citu novadu skolās, bet 14 - tālmācībā, informē aptaujas organizatori.

Bērniem nākas meklēt jaunas skolas

Viņi atgādina, ka iepriekšējās Alūksnes novada pagastu skolu slēgšanas reizēs ir konstatēta bērnu aizplūšana uz citiem novadiem. Īpaši raksturīgi tas ir pagastos, kas atrodas pie citu novadu robežas. Ar laiku arī vecāki meklē dzīvesvietu tuvāk bērna izglītības iestādei, un tādejādi novads pazaudē ne tikai izglītojamos, bet arī iedzīvotājus, kas, maksājot iedzīvotāju nodokli, papildina novada budžetu.

Lai gan dome ir solījusi gādāt par slēgto izglītības iestāžu skolēnu nogādāšanu pilsētas skolās, vecāki izsaka bažas par šo solījumu pildīšanu. Pieredze attiecībā uz citām, agrāk slēgtajām skolām liecinot, ka tādi solījumi netiek pildīti vai arī tiek pildīti formāli, piemēram, nosūtot 19 vietām paredzētu autobusu maršrutā, kur uz skolu dodas 29 bērni. Šis, kā arī citi domes dotie solījumi iedzīvotajiem neesot godprātīgi pildīti, kas liekot apšaubīt arī pašlaik dotos solījumus, uzsver skolu padomju pārstāvji.

Viņi piebilst, ka dome, plānojot skolu institucionālā tīkla sakārtošanu, nav ņēmusi vērā, ka skola uzskatāma par nozīmīgu vietējās kopienas elementu, uz ko savos pētījumos ir norādījusi Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), kura aktīvi iestājas par mazo skolu darbības sakārtošanu, nevis to slēgšanu. Tāpat dome nav ņēmusi vērā Izglītības likuma 17.pantā minēto pienākumu nodrošināt bērniem, kuru dzīvesvieta deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā, iespēju iegūt pirmsskolas izglītību un pamatizglītību bērna dzīvesvietai tuvākajā pašvaldības izglītības iestādē. Savukārt Bērnu tiesību aizsardzības likuma 24. panta 6. daļa nosaka "vecākiem vai personai, kuras aprūpē bērns nodots, ir pienākums neatstāt bērnu līdz septiņu gadu vecumam bez pieaugušo vai personu, ne jaunāku par 13 gadiem, klātbūtnes".

Slēdzot pagastu skolas, kuras nodrošina arī pirmskolas izglītības programmu bērniem no 1,5 gadiem, vecākiem izvadāt bērnus uz novada centrā vai pagastos esošiem bērnudārziem var radīt būtiskus sarežģījumus, kas var kļūt nesavienojami ar darba iespējām, brīdina skolu padomju pārstāvji.

Ņemot vērā iepriekšminētās "nekonsekvences un tendenciozo lēmuma virzīšanas gaitu", Alūksnes novada skolu padomju pārstāvji lūdz Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) nesaskaņot šā gada 5. aprīļa Alūksnes novada pašvaldības domes lēmumu "Par Alūksnes novada pašvaldības vispārējās izglītības iestāžu institucionālo sistēmu", dodot iespēju skolu direktoru un padomju pārstāvjiem izstrādāt argumentētu un ilgtspējīgu izglītības iestāžu reorganizācijas modeli.

Alūksnes novada skolu padomju pārstāvji aicina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, LPS, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA), Tiesībsarga biroju un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju vērtēt, vai ir pieļaujama šāda pašvaldības domes darba prakse, virzot un apstiprinot lēmumus, kuri ir pretrunā sabiedrības vairākuma, jo īpaši bērnu, interesēm, tajā pašā laikā būtiski ietekmē domes deputātes vadītās iestādes attīstību.

Alūksnes novada skolu padomju atklātajā vēstulē norādīts, ka Alūksnes novada skolu padomes un pedagogi ir nosūtījuši vairākas publiskas vēstules domes vadībai, kurās lūdz skaidrot plānoto skolu reorganizāciju, atbildot uz konkrētiem jautājumiem. Atbildes uz šīm vēstulēm saņemtas tieši 30 dienas pēc to nosūtīšanas, turklāt, dome ne uz vienu vēstuli nav atbildējusi pēc būtības un jautājumu satura, akcentē atklātās vēstules autori.

Lai arī darba grupas izstrādātajā modelī tika paredzēts reorganizēt astoņas izglītības iestādes, diskusijas ar pārējo sešu izglītības iestāžu vecāku padomēm un pedagogiem notika tikai pēc šo izglītības iestāžu aicinājuma.

Izviedo alternatīvu darba grupu skolu tīkla sakārtošanai, taču tas nelīdz

Kā skaidro vēstules autori, 16.februārī tika publicēts darba grupas ziņojums, kas iezīmēja vairākas neprecizitātes un nekonsekvences, liekot apšaubīt ziņojuma kvalitāti. Viss esot liecinājis, ka priekšlikums par skolu tīkla reorganizāciju tapis vēl pirms ziņojuma un darba grupā piesaistīto speciālistu darbs bijis ar dažādi interpretējamu statistiku pierādīt lēmuma pareizību.

Ņemot vērā reorganizācijā iesaistīto skolu neapmierinātību, 18.februārī tika rosināta iniciatīva "manabalss.lv" platformā par skolu tīkla saglabāšanu. Pāris dienu laikā tika savāktas 2526 balsis, un kolektīvais iesniegums iesniegts pašvaldībā ar aicinājumu apturēt steigā un slepenībā virzīto skolu reorganizācijas plānu, lai izveidotu jaunu darba grupu, kuras lēmumus nenosaka tieši skolu reorganizācijā ieinteresētās personas, un meklēt risinājumus skolu tīkla saglabāšanai Alūksnes novadā.

Vēstules autori atgādina, ka 24.februārī pie Alūksnes novada pašvaldības ēkas vienlaicīgi tika rīkoti četri piketi novada skolu aizstāvībai. Tomēr, lai arī sabiedrības spiediena rezultātā dome lēmuma izskatīšanu pēdējā brīdī izņēma no darba kārtības, vēlāk to skaidrojot ar nepieciešamību turpināt diskusijas ar sabiedrību, sabiedrības viedoklis netika uzklausīts - netika veidota jauna darba grupa vai izskatīti citi skolu tīkla reorganizācijas varianti.

Saprotot, ka domes iniciatīva un vēlme izskatīt alternatīvus skolu tīkla reorganizācijas modeļus nesekos, 29.martā, apvienojot visu reorganizācijā iesaistīto skolu padomes un direktorus vai viņu vietniekus, nolemts veidot alternatīvu darba grupu, lai izstrādātu savu priekšlikumu skolu tīkla sakārtošanai.

Darba grupas veidošana saskaņota ar Izglītības pārvaldes vadītāju Guntu Kupču, kā arī pašvaldības izpilddirektoru Ingu Berkuli.

4.aprīlī visu skolu pārstāvji sanākuši uz pirmo tikšanos un sākuši darbu pie skolu tīkla reorganizācijas priekšlikuma izstrādes. Lai arī domes vadība bija paudusi, ka termiņš lēmuma par skolu reorganizāciju pieņemšanai ir 1.jūlijs, vienojušies priekšlikumu izstrādāt un iesniegt domē līdz maija beigām.

Savukārt 5.aprīlī dome sasauca ārkārtas sēdi, lai jau pēc pāris stundām pieņemtu lēmumu par Alūksnes novada pašvaldības vispārējās izglītības iestāžu institucionālo sistēmu, virzot savu priekšlikuma variantu, kurš atšķīrās no darba grupas ziņojumā piedāvātā un Sociālo, izglītības un kultūras komitejas sēdē apstiprinātā skolu reorganizācijas priekšlikuma.

Lēmums apdraud Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas likteni

Atklātās vēstules autori norāda, ka šāds domes lēmums ir raisījis lielu neizpratni sabiedrībā, jo nekādu ārkārtēju apstākļu nebija, lai, "ignorējot sabiedrības viedokli un izrādot necieņu astoņu skolu direktoriem, pedagogiem un padomēm, kas nesavtīgi iesaistījās skolu tīkla sakārtošanā, dome steigā virzītu savu skolu reorganizācijas priekšlikumu", kurš pirms tam netika izdiskutēts Sociālo, izglītības un kultūras jautājumu komitejas sēdē, kā arī atšķiras no darba grupas ziņojumā izstrādātā priekšlikuma.

Vēstules autori īpašu uzmanību vērš uz to, ka ar šo lēmumu būtiski tiek apdraudēts Alūksnes novadā lielākās un populārākās skolas - Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas liktenis. Turklāt Muižnieces vizītes laikā medijos tika publicēta informācija, ka Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija, veidojot jauno izglītības modeli Alūksnes novadā, plānota kā centrālā izglītības iestāde, noturot uzstādītos standartus. Apmeklējot skolu, ministre atzina, ka izvēlēts pareizais ceļš stiprināt šo izglītības iestādi. 5.aprīļa lēmumā dome paredzējusi ģimnāzijā saglabāt tikai 10.-12.klašu posmu, kas, pēc skolu direktoru ieskatiem, nespēs ilgstoši nodrošināt vismaz 90 izglītojamos, ja nebūs spēcīga pamatskolas posma izglītības iestādē, kas sagatavo un motivē skolēnus turpināt mācības ģimnāzijā.

Neizpratni rada arī tas, ka Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas apgūtais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums izlietots jaunā korpusa sakārtošanai un modernizēšanai, kas pēc domes lēmuma nonāks Alūksnes novada vidusskolas rīcībā, atstājot ģimnāziju vecajā, neremontētajā korpusā.

Par centrālo izglītības iestādi novadā turpmāk kļūs Alūksnes novada vidusskola, kas līdz šim uzrādījusi vidējus izglītības kvalitātes rādītājus, turklāt skolas direktore Ilze Līviņa (NA) reizē ir arī domes deputāte un 5.aprīļa sēdē neatturējās no balsošanas, palīdzot savākt nepieciešamās balsis domes lēmuma apstiprināšanai, skaidro vēstules autori.

Atklāto vēstuli parakstījuši Malienas pamatskolas padomes pārstāve Zinta Zihmane, Jaunannas Mūzikas un mākslas pamatskolas padomes pārstāvis Aigars Ribušs, Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas padome Inga Sedleniece, Alūksnes pilsētas sākumskolas pārstāve Dace Sniķere-Kļitko.

Kā vēstīts, 5.aprīlī ārkārtas domes sēdē tika pieņemts Alūksnes novada domes priekšsēdētāja Dzintara Adlera priekšlikums par skolu tīkla optimizāciju Alūksnes novadā, kas paredz pēc gada ieviest sabiedrības kritizētās izmaiņas novada izglītības iestāžu tīklā.

Pieņemtais lēmums paredz, ka no šī gada 1.septembra darbu neturpinās Pededzes pamatskola.

Pārējās iepriekš sabiedrības kritizētās izmaiņas novada izglītības iestāžu tīklā saskaņā ar domes lēmumu notiks pēc gada - no 2023.gada 1.septembra.

Strautiņu pamatskolu reorganizēs par Strautiņu sākumskolu ar pirmsskolas un pamatizglītības 1.-3.klašu izglītības programmu realizēšanas vietu ēkā "Zemenīte".

Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijai no 2023.gada 1.septembra nebūs tiesību uzņemt proģimnāzijas 7.-9.klašu skolēnus un tajā mācīsies vien 10.-12.klašu skolēni. Vidējās izglītības programmas realizēs Glika ielā 10 jeb pašreizējā vecāko klašu ēkā.

Virkne izglītības iestāžu tiks reorganizētas un izveidota jauna izglītības iestāde - Alūksnes vidusskola ar pirmsskolas, pamatizglītības un vidējās izglītības programmu īstenošanas vietām Kanaviņu ielā 14, kas ir pašreizējā Alūksnes novada vidusskolas ēka, Lielā Ezera ielā 26, kas ir pašreizējā Alūksnes pilsētas sākumskolas ēka, un Glika ielā 10, kas ir pašreizējā ģimnāzijas jaunāko klašu ēka.

Tiks likvidētas Bejas un Malienas pamatskola un Jaunannas Mūzikas un mākslas pamatskola, pievienojot Alūksnes vidusskolai.