Rīgu atbrīvo no patvaļīgi ievilktajiem kabeļiem

Lasītāja Irma no Rīgas “Likumam un Taisnībai” jautā: “Lasīju, ka tagad ķersies klāt televizoru kabeļiem uz māju jumtiem. Vai nebūs tā, ka man pēkšņi pazudīs televīzija, un kā lai es pēc tam zinu, kur meklēt taisnību?”

Kabeļu uz jumtiem ir ļoti daudz

Jau vairākus gadus saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem pilsētā jaunu gaisa kabeļu līniju ierīkošana ir aizliegta, jaunu līniju iekārtošanai un veco rekonstrukcijai ir jāizvēlas tikai apakšzemes risinājums. Tomēr uz jumtiem, tostarp arī pilsētas vēsturiskajā centrā, joprojām redzams milzīgs skaits kabeļu, kas tur atrodas jau ilgus gadus un jau sen kļuvuši par bezsaimnieka mantu.

Kaut arī neviens nezina kaut aptuvenu šādi uz namu jumtiem izvietotu kabeļu kopējo apjomu, ir skaidrs, ka tas ir ļoti liels. To vilkšana masveidā sākās deviņdesmitajos gados, kad savus pakalpojumus sāka piedāvāt kabeļtelevīzijas.

Bieži vien šādu pakalpojumu sniedzēji darbojās viena mikrorajona, dažu dzīvojamo ēku vai pat vienas daudzdzīvokļu mājas ietvaros. Līdzīgi notika vēl pirms bezvadu tīmekļa jeb Wi-Fi iespēju parādīšanās ar mājas interneta pakalpojumu piedāvāšanu. Interneta datu pārraides kabeļi no televīzijas kabeļiem atšķiras un bija jāierīko no jauna.

Tolaik šādu firmiņu pārstāvji nereti bez jebkādas saskaņošanas un nama iedzīvotāju informēšanas pat atlauza bēniņu durvis, lai nokļūtu uz konkrētā rajonā dominējoša augstuma mājas jumta. Šobrīd gaisa kabeļi ir redzami ļoti daudz kur, un dažviet attālumi, kādos tie pārvilkti no jumta uz jumtu, ir visai pārsteidzoši. Ilgus gadus par šo jomu neviens vispār nelikās ne zinis, taču, sakārtojoties nozares tirgum, tajā ienākot lieliem, legāliem pakalpojumu sniedzējiem, izmaiņas ir sākušās.

Kā notiks demontāža

Pret gaisa kabeļu demontāžu gan ir iebilduši vairāki kabeļtelevīziju operatori, jo uzskata, ka tas dos priekšrocības lielajiem telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējiem. Piemēram, visi “Tet” kabeļi jau pirms laba laika ir izvilkti pazemē, un uzņēmumu šis process nekādi neskars.

Šobrīd Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) televīzijas izplatīšanas atļaujas oficiāli izsniegusi 34 kabeļoperatoriem, kas skatītajiem kopumā piedāvā vairāk nekā 400 kanālu.

Tomēr nebūs tā, ka “Rīgas namu pārvaldnieka” darbinieki bez brīdinājuma kāps uz jumta un griezīs nost visus kabeļus, jo to īpašniekiem ir dots laiks to sakārtošanai.

Rīgas domes Komunikācijas pārvaldes projektu koordinators Kaspars Līcītis informē: “Rīgas dome ir aicinājusi telekomunikāciju operatorus pašus sakārtot gaisa kabeļu infrastruktūru pilsētā, par prioritāti izvirzot Rīgas centru. Šobrīd saņemam namu īpašnieku iesniegumus par nelegāli izvietotiem gaisa kabeļiem un vadiem arī no citām pilsētas apkaimēm. Apsekošanas laikā konstatējot patvaļīgu šo vadu izvietojumu, būvinspektors pieņem lēmumu par patvaļīgas būvniecības radīto seku novēršanu un uzliek par pienākumu īpašniekam šo būvniecību saskaņot, jo to pieļauj normatīvie akti, vai tos demontēt. Katrs gadījums tiek vērtēts atsevišķi, tomēr lielākoties patvaļīgās būvniecības novēršanai tiek dots sešu mēnešu termiņš. Ja adresāts termiņā nevar iekļauties, viņam ir tiesības vērsties pilsētas Attīstības departamentā ar motivētu lūgumu to pagarināt. Tikai pēc visu šo formalitāšu izpildīšanas notiek reāla demontāža.”  

Jāatzīmē, ka turpmāk ir plānots arī apsekot pilsētas namu fasādes, lai novērstu arī citu ierīču, tostarp kondicionētāju un satelītantenu, nelikumīgu uzstādīšanu.

Asociācijas viedoklis: jāsakārto, taču tas jādara tiesiski

Nelegālos elektronisko sakaru tīklus ir nepieciešams sakārtot, taču tas jādara “sistēmiski, tiesiski un korekti”, uzsver Latvijas Interneta asociācijā (LIA), kurai “Rīgas namu pārvaldnieks” vēlas uzticēt savu biedru apziņošanu.

LIA valdes priekšsēdētājs Andis Āriņš norāda, ka asociācija un tās pārstāvētie interneta pakalpojumu sniedzēji vienmēr ir stingri iestājušies par to, ka visiem elektronisko sakaru tīkliem un interneta pakalpojumiem jābūt legāliem un atbilstoši iekārtotiem, jo atbilstoša normatīvā regulējuma ievērošana ir solis pretī vienlīdzīgai konkurencei.

Tomēr jebkāda tīklu demontāža jāveic tiesiski un atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Pēc Āriņa domām, tiesības lemt par kāda pretlikumīgi ierīkota tīkla demontāžu galvaspilsētā ir domes Pilsētas attīstības departamentam un būvvaldei, kas jau šobrīd administratīvo procesu ietvaros šīs darbības veic. Rīgas namu pārvaldniekam neesot normatīvajos aktos noteiktu tiesību ne konstatēt kāda tīkla legālumu, ne arī to, kuri kāda tīkla elementi ir aktīvi, bet kuri nav.

LIA aicina nekavējoties informēt būvvaldi vai atbilstošo uzņēmumu, ja ir aizdomas par kāda tīkla neatbilstību tehniskajām prasībām vai likumam.

LIA vadītājs saskata vēl vienu niansi, kas sistēmiski traucē tīklu sakārtošanu Rīgas daudzdzīvokļu namos: “Tā kā lielākā daļa namu ir celti laikā, kad vēl nepastāvēja internets, namos nav arī atbilstošu telpu komunikāciju iekārtu un to statņu izvietošanai, kā arī nav iekšējās infrastruktūras interneta kabeļu ierīkošanai.”

Problemātiska esot arī interneta pakalpojumu sniedzēju iekļūšana mājās, lai operatīvi pārvaldītu un apkalpotu aparatūru un sakaru tīklus.

Āriņš rosina “Rīgas namu pārvaldnieku” sakārtot savus namus līdzīgi, kā tas notiek renovējamajās daudzdzīvokļu mājās. “Vispirms ir kopīgi jāizveido mūsdienīga tehnoloģiskā infrastruktūra, bet tikai tad jāķeras pie soda mēriem, turklāt arī demontāžai jānotiek Administratīvā procesa likumā un Administratīvās atbildības likumā paredzētajā kārtībā, nodrošinot, ka šo procesu veic tam atbilstoši pilnvarotas personas, kā arī nodrošinot privātpersonu tiesības.”