foto: LETA
Baltijas valstu tieslietu ministri: ir jādara viss, lai Krievija karā pret Ukrainu būtu zaudētāja
Igaunijas tieslietu ministre Marisa Laure (no kreisās), Latvijas tieslietu ministrs Jānis Bordāns un Lietuvas tieslietu ministre Evelīna Dobrovoļska piedalās preses brīfingā pēc tikšanās Tieslietu ministrijā, kurā apsprieda Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīma militāro iebrukumu un Baltijas valstu iespējas sniegt atbalstu Ukrainai.
Politika
2022. gada 8. aprīlis, 19:12

Baltijas valstu tieslietu ministri: ir jādara viss, lai Krievija karā pret Ukrainu būtu zaudētāja

Jauns.lv / LETA

Ir jādara viss iespējamais, lai Krievija karā pret Ukrainu būtu zaudētāja, piektdien pēc kopīgām sarunām preses konferencē pauda Baltijas valstu tieslietu ministri.

Latvijas tieslietu ministrs Jānis Bordāns (K) žurnālistiem stāstīja, ka šodienas ministru satikšanās ir simboliska. Šī tikšanās bija plānota vairāk nekā gadu, bet tieši Krievijas iebrukums Ukrainā krasi mainīja apspriežamos jautājumos, jo drošības situācija reģionā ir pasliktinājusies.

Bordāns uzsver, ka gandrīz nacistiskā Krievija ir iebrukusi Ukrainas teritorijā, apdraudot ne tikai ukraiņus, bet arī citus savus kaimiņus.

Lietuvas tieslietu ministre Evelīna Dobrovoļska piekrita Bordānam par to, ka drošības situācija rada vairākus papildu jautājumus, kurus ministri arī bija apsprieduši.

Dobrovoļska uzsver, ka Lietuvai un vispār Baltijas valstīm ir jādomā ko darīt gan iekšpolitiskajos jautājumos, gan ārpolitikā, lai palielinātu drošības līmeni Eiropā.

Lietuva maija sākumā plāno rīkot vērienīgu konferenci, lai apspriestu Krievijas kara noziegumus Ukrainā. Ministre pauda pārliecību, ka pats svarīgākais ir panākt, lai kara iniciatori tiktu sodītu. Tāpat Dobrovoļska uzsvēra, ka visā Eiropā jāpanāk, lai Krievijas kara simbolika netiktu izmantota.

Tāpat viņa norādīja, ka nedrīkst pieļaut, ka 9.maijs tiktu izmantots kā diena, kurā svin kara noziegumus Ukrainā.

Igaunijas tieslietu ministre Marisa Laure pauda viedokli, ka Rietumu pasaulei ir jāpanāk Krievijas zaudējums šajā karā. Viņa uzsvēra, ka Eiropas Savienībai ir jābūt vienotai šajā jautājumā un nevar ļaut, lai vainīgie netiktu sodīti. "Tas ir svarīgi visas pasaules drošībai," uzsvēra Igaunijas tieslietu ministre.

Kā informēja Tieslietu ministrijas Komunikācijas departamenta sabiedrisko attiecību speciāliste Evija Rimšāne, Baltijas valstu tieslietu ministri apliecināja gatavību veicināt Starptautiskās krimināltiesas sākto izmeklēšanu par Krievijas diktatora Vladimira Putina režīma pastrādātajiem kara noziegumiem Ukrainas teritorijā.

Baltijas valstu pārstāvji ir vienisprātis, ka kopīgi jāsniedz atbalsts karā cietušajai Ukrainai, glābjot pašu svarīgāko - cilvēku dzīvības. Tāpat tieslietu ministri pauda atbalstu Ukrainai tiesiskuma nodrošināšanā un stiprināšanā pēc militāra iebrukuma, jo Putina režīma militārā agresija Ukrainā liecina, ka Krievija, tāpat kā PSRS 1940.gadā, ir okupantu lielvalsts un 21.gadsimta agresors.

Vienlaikus tikšanās laikā Latvijas un Lietuvas tieslietu ministri vienojās, ka tuvākajās dienās dosies uz Kijivu, lai tiktos ar Ukrainas tieslietu ministru un runātu par kopīgu iesaistīšanos Putina režīma kara noziegumu izmeklēšanā.