Latvijas pašvaldībās vērsušies jau vairāk nekā 9000 Ukrainas bēgļi

Ministrs intervijā atsaucās uz Iekšlietu ministrijas datiem uz svētdienu. Pec viņa paustā, tas ir diezgan nozīmīgs skaits.

"Mums arī saprotams, ka lielai daļai no Ukrainas civiliedzīvotājiem šeit ir ģimenes, viņi tādā veidā nokļūst Latvijā," sacīja politiķis.

Pēc viņa paustā, ar katru dienu bēgļu uzņemšanas sistēma Latvijā tiek uzlabota. "Tas, kas šādās situācijās un krīzēs ir vissvarīgākais, ir tas, ka katrs skaidri zina savu darba uzdevumu, aktīvi šajā laukā strādā un var nodrošināt nepieciešamo atbalstu gan Ukrainas civiliedzīvotājiem, gan kopumā, lai šo krīzi mēs varētu pārvarēt," apgalvoja Plešs.

Viņš atzina, ka situācija ar bēgļu uzņemšanu "atšķiras no pašvaldības uz pašvaldību" atkarībā no pieejamiem līdzekļiem, dzīvojamā fonda un arī izpratnes līmeņa. Vienlaikus esot novērots, ka situācija ir labāka tajās vietvarās, kuras, piemēram, saskaras ar plūdu riskiem, līdz ar to ir atstrādāta civilās aizsardzības sistēma.

Politiķis uzskata, ka varētu uzlabot informācijas apmaiņu starp bēgļu uzņemšanas procesā iesaistītajām organizācijām un iestādēm. Pēc viņa paustā, informācijas apmaiņas uzlabošana ir plānota, un turpmāk informācijas būs pieejama digitālā veidā.

Tāpat atbalsta sniegšanā ukraiņiem plānots iesaistīt valsts un pašvaldības vienotos klientu apkalpošanas centrus.

Kā vēstīts, visā Latvijā pašvaldības organizē kara bēgļu uzņemšanu no Ukrainas, kurā 24. februārī iebruka Krievijas karaspēks, sākot apšaudīt ne tikai militāros, bet arī civilos objektus un izraisot bēgļu straumes.