Valdība apstiprina Latvijas Universitātes padomes sastāvu
foto: LETA
Latvijas Universitātes ēka.
Tava izglītība

Valdība apstiprina Latvijas Universitātes padomes sastāvu

Jauns.lv / LETA

Ministru kabinets šodien apstiprināja Latvijas Universitātes (LU) augstskolas padomes sastāvu, tajā iekļaujot Mārīti Seili, Baibu Apinu, Ivaru Kalviņu, Mārtiņu Brenci un Raimondu Lapiņu.

Valdība apstiprina Latvijas Universitātes padomes ...

Seile ir bijusī Latvijas Izglītības un zinātnes ministre, kas absolvējusi LU Fizikas un matemātikas fakultāti ar maģistra grādu matemātikā un Tventes Universitāti Nīderlandē. Pašreiz Seile ir Latvijas elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas nozares izglītības eksperte.

Ieguvusi doktora grādu datorzinātnē, Apine strādā par docenti LU, vadot kursus "IT audits" un "IT pārvaldība". Papildus Apine ir Ukrainas otrās lielākās bankas "Oschadbank" Padomes priekšsēdētāja un Latvijas uzņēmuma "PricewaterhouseCoopers" pastāvīgā apakšuzņēmēja. 

Kalviņš ir viens no mildronāta izgudrotājiem, kā arī Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents. Kalviņš ir ieguvis Vispasaules intelektuālā īpašuma organizācijas zelta medaļu kā labākajam izgudrotājam. Ķīmiķis ir ieguvis augstāko izglītību LU Ķīmijas fakultātē. 

Brencis ir Centrālās finanšu un līgumu aģentūras direktora vietnieks Eiropas Savienības fondu sistēmas attīstības jautājumos. LU Juridiskajā fakultātē Brencis ir apguvis Tiesību zinātņu profesionālo studiju programmu un ieguvis profesionālo kvalifikāciju "Jurists".

Lapiņš ir Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks. Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolā ieguvis profesionālo bakalaura grādu uzņēmējdarbības vadībā, pašlaik studē maģistratūrā Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē.

Kā nosaka Ministru kabineta rīkojums "Par valsts augstskolu tipiem", universitātes padomi veido 11 locekļi, no kuriem piecus izvirza Ministru kabinets.

Pērn stājās spēkā Augstskolu likuma grozījumi, kas paredz valsts dibinātām augstskolām izveidot jaunu pārvaldes orgānu - augstskolu padomi, kas ir augstākā lēmējinstitūcija un ir atbildīga par valsts augstskolas ilgspējīgu attīstību, stratēģisko un finanšu uzraudzību, kā arī nodrošina valsts augstskolas darbību atbilstoši tās attīstības stratēģijā noteiktajiem mērķiem.