Ne tikai banānos, bet reiz arī Centrāltirgus tomātos: kokaīna biznesa aizkulises

Rīgā, Grostonas ielas "Maxima XX" un Ulmaņa gatves "Maxima XXX", atrasti kopumā 168 kilogrami kokaīna. Narkotikas bija iepakotas no Kolumbijas sūtītu banānu kastēs.

Pa septiņiem kilogramiem

Katrā no kokaīnu saturošajām kastēm zem augļiem bija noslēpti septiņi kilogrami narkotiku. Kokaīnu saņemtās preces izpakošanas laikā atraduši veikala darbinieki, un par to uzreiz informēta Valsts policija. Pārmeklēti arī citi "Maxima" veikali, taču citur nekas tāds nav atrasts, un policija izteikusi atzinību uzņēmumam par tūlītēju ziņošanu likumsargiem.  

Banānus piegādājusi kāda Latvijas firma, taču visticamāk notikusi kāda piegādes sistēmas kļūda pašai narkomafijai. Aptuveni tikpat liels kokaīna daudzums tieši tādā pašā veidā piegādāts vairākiem pārtikas veikaliem arī Polijā, Nīderlandē un Beļģijā.

Ņemot vērā, ka kokaīns melnajā tirgū maksā aptuveni 100 eiro par gramu, Rīgas veikalos atrastās partijas vērtība pārsniedz 15 miljonus eiro. Tomēr izrādās, ka pret kopējā kokaīna nelegālā biznesa apjomiem tas tāds sīkums vien ir.

Kokaīna rekordkrava

14. janvārī tiesā sākusies Kokneses kokaīna lietas izskatīšana. 2019. gada janvārī starptautiskā narkotiku apkarošanas operācijā tika atklāta liela kokaīna tranzīta krava.

Kādas bijušās cūku fermas teritorijā atrastas no Ekvadoras sūtītas 42 kartona kastes ar banāniem, kopumā 2,2 tonnas augstākā labuma kokaīna. Pēc ekspertu vērtējuma, kokaīna saturs konkrētajā maisījumā bija aptuveni 80% – tas ir vērtējams kā ļoti augsts, bet cena galalietotājam būtu vidēji 100 eiro par gramu.

Viegli aprēķināt, ka kopējā kravas vērtība bija vismaz 220 miljoni eiro. Kokaīns iznīcināts sadedzināšanas krāsnīs divos piegājienos, un, lai izvairītos no jebkādām nejaušībām, šo procesu uzraudzīja arī pretterorisma vienība Omega.

Tiesai nosūtītajā apsūdzībā figurē jau cits, iespējams, precizēts narkotiku daudzums – 1758 kilogrami. Apsūdzētajiem draud cietumsods no trim līdz desmit gadiem un mantas konfiskācija.

Sākotnēji aizdomās turēts arī saimniecības kurinātājs, bet vēl vienam no iespējamiem lietā iesaistītajiem pēc kratīšanas viņa uzņēmumā Latviju ir izdevies pamest.

Pēc Ekvadoras policijas datiem, šis kokaīns Latvijā nogādāts kuģa konteinerā kopā ar pārtikas produktiem. Tāpat ir skaidrs, ka šī krava bija domāta sūtīšanai tālāk, jo Latvijā šādu daudzuma kokaīna nav iespējams notirgot. Pastāv arī iespēja, ka šī nav pirmā šāda narkotiku krava, kas izgājusi caur Latviju.

Pirmsākumi Latvijā

Pirmskara laikā Latvijā kokaīnu lietoja, taču nevarētu teikt, ka ļoti plaši – ar to vairāk aizrāvās vien radošo profesiju pārstāvji. Zīmīgi, ka tieši ar spriešanu par kokaīna patēriņu Latvijā Jaunāko Ziņu redakcijā sākas pirmās brīvvalsts laika preses karalienei Benjamiņai veltītais seriāls Emīlija.

Pēc neatkarības pazaudēšanas plānveidīgi pret narkotiku lietotājiem un tirgotājiem Latvijā sāka cīnīties vien 1985. gadā, jo PSRS ilgu laiku neatzina, ka šī problēma attīstīta sociālisma apstākļos vispār eksistē. Sākotnēji likumsargi sastapās tikai ar marihuānas un magoņu salmiņu novārījuma lietotājiem. Pēdējie regulāri uzdarbojās ap pilsētām esošajos ģimenes dārziņos, tādā veidā iegūstot opiju saturošu produktu.

Šā raksta autoram kādreizējais Narkotiku apkarošanas biroja vadītājs, nu jau nelaiķis Vilnis Ķipēns stāstīja, ka 1992. gada beigās Latviju apmeklējuši divi Kolumbijas pārstāvji no Medeljinas karteļa, tolaik lielākā šajā valstī. Pēc Latvijas drošības dienestu informācijas, viņu galvenais uzdevums bijis noskaidrot, cik pie mums maksā dažāda ranga ierēdņi. Grūti teikt, kāds bija šīs vizītes rezultāts, taču tolaik neviena liela kokaīna krava netika aizturēta, kaut gan ziņas par iespējamo tranzītu caur Latviju bija.

Pirmais skaļākais gadījums notika 1999. gada janvārī Rīgas lidostā, kad, atgriežoties no Dienvidamerikas, aizturēja modeļu aģentūras pārstāvjus Rolandu Privertu un Dairu Silavu. Pie viņiem atrada 1860 gramu kokaīna apmēram 200 000 latu vērtībā (tolaik viens grams mazumtirdzniecībā maksāja vidēji 40 latu).

Viņi saņēma visai garus cietumsodus, taču, iznākot no ieslodzījuma, Priverts savu narkokurjera karjeru turpināja un paspējis pabūt ieslodzījumā dažādās valstīs vēl vairākas reizes. Viņš uzrakstījis arī autobiogrāfisku grāmatu, pēc kuras motīviem pat uzņemts seriāls.

Vēl viens kokaīna skandāls notika 2001. gada jūnijā, kad policijas kratīšanā moto kluba Brīvie vanagi prezidenta Viļņa Gavara īpašumā atrada narkotikas, tostarp puskilogramu kokaīna. Pats Gavars kratīšanas laikā savā īpašumā nebija, jo, iespējams, ticis brīdināts par gaidāmo operāciju.

Viņam izdevās izbraukt uz Krieviju, kur Gavars Ļeņingradas apgabalā aizturēts tikai 2007. gadā. 2008. gadā viņš stājās tiesas priekšā un saņēma deviņus gadus ieslodzījumā ar mantas konfiskāciju.

No tiem laikiem policija vairāk vai mazāk regulāri atklājusi relatīvi nelielas kokaīna partijas, jo Latvijā tā dārdzības dēļ šī nav pati populārākā narkotika.

Ne tikai banānos

Deviņdesmito gadu beigās Rīgas Centrāltirgū pārdošanā parādījās neparasti lēti tomāti, pat par tikai desmit santīmiem kilogramā. Par tādu dempingu ieinteresējās saimniecības Mārupe vadība. Izpētē iesaistījās arī policija, un atklājās, ka tomātu kravas aizsegā Latvijā ievests kokaīns, bet dārzeņi lēti nogrūsti tirgotājiem.

Tomāti, starp citu, bija labi.

Eskobara impērija

Lielākā daļa no pasaules kokaīna izejvielu tiek ievāktas un produkts saražots trijās Dienvidamerikas valstīs – Kolumbijā, Bolīvijā un Peru. Kolumbija ir absolūts līderis, pēc ekspertu aprēķiniem šajā valstī saražo aptuveni 350 tonnu kokaīna gadā un ienākumi no šā noziedzīgā biznesa sasniedz 20 līdz 30% no valsts nacionālā kopprodukta kopējā  apjoma.

Īpaši šis bizness uzplauka pagājušā gadsimta 70.–80. gados leģendārā Pablo Eskobara laikos – pret viņu cīnījās pat vairāku valstu, ieskaitot ASV, regulārās armijas, taču ilgu laiku nesekmīgi. Eskobars, kura rīcībā bija milzīgi naudas līdzekļi un tūkstošiem bruņotu vīru, ilgi baudīja arī zināmas tautas daļas atbalstu un izvairījās no apcietināšanas.

Ap 1980. gadu Eskobars spēja piegādāt uz ASV 70 līdz 80 tonnu kokaīna mēnesī, izmantojot aptuveni 15 lidmašīnas un vairākas speciāli uzbūvētas zemūdenes. Ar viņa vārdu saistāmi vairāki terora akti, ieskaitot uzbrukumu Kolumbijas Augstākajai tiesai, kad nogalināja pusi tās tiesnešu.

1991. gadā  pēc ilgstošas vajāšanas Eskobars padevās Kolumbijas varas iestādēm, taču ar norunu, ka paša projektētā un uzbūvētā cietumā pavadīs ne vairāk kā piecus gadus. Cietums "La Catedral" vairāk līdzinājās pieczvaigžņu viesnīcai, un apsargāja to paša Eskobara izraudzīti cilvēki.

Tas izsauca lielu neapmierinātību starptautiskajā sabiedrībā, un Eskobaru 1992. gadā nolēma pārvietot uz citu cietumu, taču viņam izdevās izbēgt. 1993. gadā Kolumbijas drošības dienesti viņu tomēr izsekoja, un apšaudē Eskobars gāja bojā – viņa dēls gan apgalvoja, ka narkobarons nošāvies pats.

Atbildīgais par banāniem

Pēc Eskobara nāves kokaīna biznesu savā starpā sadalīja vairāki noziedzīgie karteļi – gan Kolumbijas, gan Meksikas, un viņu starpā nereti ir asiņaini kari par ienesīgo biznesu. Pēc Kolumbijas plašsaziņas līdzekļu datiem, šobrīd viens no organizācijas vadītājiem ir Hesuss Avila Jobanis ar iesauku Chiquito Malo (Ļaunais sīkaļa, patiesībā viņš ir liela auguma un dūšīgs), kurš arī esot atbildīgais par narkotiku kontrabandā izmantoto banānu eksporta loģistiku.

Ņemot vērā pēdējā laika neveiksmes, iespējams, pār viņa galvu ir savilkušies mākoņi, taču uz kopējā saražotā kokaīna daudzuma šis atbiruma procents nav liels, un zudumi tiek arī plānoti.

Eiropā pēdējo gadu laikā milzīgas kokaīna kravas tiek konfiscētas regulāri, sevišķi bieži lielajās ostās. 2020. gada februārī Hamburgas ostā uz kuģa no Paragvajas atrada 16 tonnas, dažas dienas vēlāk Antverpenes ostā septiņas. To kopējā vērtība lēšama ap trīs miljardiem eiro, un tas ir līdz šim lielākais vienas operācijas laikā pārtvertais narkotiku daudzums Eiropā.

Pavisam Antverpenē 2020. gada laikā vien konfiscētas 65 tonnas kokaīna, bet kopējais daudzums Eiropā sasniedz 180 tonnu.

Pēc 2020. gada Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra ziņojuma, Eiropas Savienības valstīs kokaīnu regulāri lieto četri līdz pieci miljoni cilvēku, bet epizodiski to dara teju 18 miljoni. Kokaīna cena pārtikušajās valstīs atkarībā no tīrības var sasniegt pat 140 līdz 150 eiro par gramu.

No 45 pilsētām, kurās kokaīna klātbūtnes noteikšanai tiek speciāli pārbaudīti notekūdeņi, saņemtie dati liecina, ka 27 ir pieaugums, desmit stabila situācija, astoņās vērojams samazinājums. Kokaīns ir arī otrā visbiežāk lietotā narkotika hospitalizācijas gadījumos.

Kā iegūst kokaīnu

Kokaīnu ražo, izmantojot Dienvidamerikā augošā kokas krūma lapas, kuras satur aptuveni 1% šīs vielas. Sākotnēji turpat pie kokas plantācijām tiek veikta pirmatnējā apstrāde, kuras laikā iegūst kokas pastu. Tālāk no tās speciāli aprīkotās laboratorijās sintezē kokaīnu, viena kilograma saražošanai nepieciešami 2,5 kilogrami pastas.

Jo augstvērtīgāka ir laboratorija, jo tīrāku kokaīnu tajā var iegūt, tāpēc tā ražošanu cenšas veikt rūpnieciskos apstākļos. Ir zināms, ka vislabākās laboratorijas atrodas tieši Kolumbijā, tāpēc kaimiņvalstu kokaīna ražotāji ir gatavi tām piegādāt arī kokaīna pastu, kas, protams, dod daudz mazāku peļņu. Šādās laboratorijās ir visai specifiski darba apstākļi un tiek lietotas viegli uzliesmojošas vielas, tāpēc darba drošības ievērošanai jābūt ļoti augstā līmenī.

Leģendas, kokakola un eiforijas cena

Kokaīns ir stimulējošā narkotika, un par šīm kokas lapu īpašībām zināja jau senie inki pirms 2000 gadu. Viņi gan košļāja lapas tikai tīrā veidā un sevišķi pirms reliģiskiem rituāliem. Saglabājusies inku leģenda par kādu apbrīnojami skaistu sievieti, vārdā Kuka, kura savu skaistumu likusi lietā, lai izmantotu vīriešus. Inku valdnieks par to uzzinājis un licis viņu sodīt, upurējot dieviem un ķermeni aprokot. Uz viņas kapa tad arī esot izaudzis šis brīnumainais augs – koka.

Kad 16. gadsimtā spāņi kolonizēja Dienvidameriku, viņi ievēroja, ka strādnieki raktuvēs un plantācijās enerģijas uzturēšanai košļā kokas lapas, un padarīja to lietošanu par obligātu.

Kokaīnu no kokas lapām 1860. gadā  pirmo reizi ieguva vācu ķīmiķis Alberts Neimanis. Drīz pēc tam franču ķīmiķis Andželo Mariani, sajaucot  Bordo vīnu ar kokaīnu, izveidoja populāru dzērienu "Vin Mariani" – tas kļuva ļoti populārs ne tikai kā stimulējošs, bet arī pretsāpju un pat anestēzijas līdzeklis.

Šo dzērienu daudzi sāka kopēt, un amerikāņu farmaceits Džons Pombertons izgatavoja "Pombertons French Coca Wine", kur kokaīna saturs bija lielāks nekā oriģinālā. 1885. gadā alkoholu viņš nomainīja ar sodas ūdeni un 1889. gadā pudelēs sāka tirgot mums visiem labi zināmo "Coca-Cola". Kokaīnu no dzēriena sastāva izņēma tikai 1903. gadā, kad kļuva skaidra tā reālā ietekme.

Tomēr vēl 1916. gadā lielveikalā Harrods Londonā legāli varēja nopirkt komplektus, kuros bija kokaīns, morfijs un šļirces ar adatām, līdz 1922. gadā kokaīnu aizliedza lietošanai jebkādā formā.

Kokaīns izsauc tā lietotājiem zināmu laimes un atbrīvotības izjūtu, arī enerģijas pieplūdumu. Uzlabojas radoša darba un komunikācijas spējas – tiesa gan, šī eiforija turpinās tikai aptuveni pusstundu. Ar laiku eiforijas sasniegšanai vajadzīgais daudzums palielinās, un pievienojas slikta pašsajūta nākamajā dienā – tā saucamā lomka, kuru var novērst ar jaunas devas uzņemšanu.

Kokaīnu uzskata par turīgu cilvēku narkotiku, jo, nonākot smagā atkarībā, šā kaitīgā ieraduma uzturēšana jau var izmaksāt vairākus simtus eiro dienā.