IeM darbiniekiem uz ārkārtējās situācijas laiku varēs samazināt likumā noteikto nedēļas atpūtas laiku

Līdz šim Dienesta gaitas likums nepieļāva samazināt nedēļas atpūtas laiku IeM darbiniekiem, līdz ar to ierobežojot iespēju koncentrēt darba resursus krīzes situācijas pārvarēšanai.

Ņemot vērā minēto un veselības jomas speciālistu prognozēto epidemioloģisko situāciju saistībā ar Covid-19 infekcijas slimības izplatību, lai saglabātu IeM sistēmas iestāžu spēju nodrošināt dienesta uzdevumu izpildi arī augstas saslimstības ar Covid-19 infekcijas slimību laikā, bija nepieciešami attiecīgie grozījumi rīkojumā "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu".

Ievērojot norādīto, tika izstrādāts attiecīgs grozījums "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", paredzot, ja IeM sistēmas amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm saslimstības ar Covid-19 infekciju dēļ ir apdraudēta attiecīgās IeM sistēmas iestādes spēja nodrošināt dienesta uzdevumu izpildi, IeM sistēmas iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona ir tiesīga noteikt īsāku IeM sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm noteikto nedēļas atpūtas laiku. Nosakot īsāku nedēļas atpūtas laiku, ņem vērā dienesta pienākumu izpildes raksturu un nepieciešamību mazināt dienesta pienākumu izpildes radīto nogurumu.

Ar šo tiesisko regulējumu netiek mainīts bāzes laikposms un maksimālais nedēļas darba laiks, bet nepieciešamības gadījumā darbu stundu skaits tiks koncentrēts attiecīgajā laika periodā.

Tomēr tiek uzsvērts, ka tiesiskā regulējuma piemērošana ir izraugāms kā viens no galējiem instrumentiem, proti, ja, veicot darba organizāciju, tomēr nav iespējams nodrošināt attiecīgās IeM sistēmas iestādes uzdevumu izpildi augstas saslimstības ar Covid-19 infekcijas slimību laikā.

Tāpat tiek norādīts, ka IeM sistēmas iestādes vadītājam vai viņa pilnvarotajai amatpersonai ir nodrošināma atbilstība darba ņēmēju veselības un drošības aizsardzības principiem, proti, darba devējam ir pienākums nodrošināt darba ņēmēja tiesības uz piemērotu atpūtas laiku. Tam ir jābūt gan efektīvam, ļaujot attiecīgajām personām atgūties no noguruma, kas radies viņu darba laikā, gan arī preventīvam, lai pēc iespējas novērstu visus riskus attiecībā uz darba ņēmēju drošību un veselību.

Tāpat ir ņemams vērā arī veicamo dienesta pienākumu izpildes raksturs un nepieciešamība mazināt dienesta pienākumu izpildes radīto nogurumu, proti, pamatojums nepieciešamībai dienesta pienākumu izpildē iesaistīt attiecīgo amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi. Līdz ar to IeM sistēmas iestādes vadītājam vai viņa pilnvarotajai amatpersonai, organizējot darbu augstas saslimstības apstākļos un attiecīgi mazāku darba resursu pieejamības apstākļos, ir jāņem vērā konkrētā nodarbinātā noslodze gan dienesta laika ziņā, gan pildāmo dienesta pienākumu ziņā un attiecīgi jānodrošina nodarbinātajam iespēja atpūsties un mazināt dienesta pienākumu izpildē gūto nogurumu.

Vienlaikus projektā ir ietverts Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.panta 7.1.daļas īstenošanas mehānisms. Proti, ka IeM sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kuras saistībā ar Covid-19 infekcijas saslimstību nodrošina attiecīgās iestādes darbības nepārtrauktību, samaksu par dienesta pienākumu pildīšanu virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika izmaksā, ņemot vērā virsstundu skaitu attiecīgajā kalendārajā mēnesī, ievērojot, ka dienesta pienākumu izpildes laika uzskaites periods ir četri kalendāra mēneši un netiek pārsniegtas 144 stundas šajā četru mēnešu periodā reizi mēnesī atbilstoši amatpersonai noteiktajai stundas algas likmei, kā arī piemaksu 100% apmērā no tai noteiktās stundas algas likmes.

Projekts paredz, ka izdevumus, kas saistīti ar piemaksu par virsstundu darbu, IeM pieprasīs no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".