Eiropas Savienība un NATO aizsargās Eiropu kopā
ASV un citu NATO ārlietu ministri Rīgā, amerikāņu lidmašīnas Baltijas valstu debesīs un ES un NATO līderu kopīgā vizītes vēsta, ka militāri joprojām Latviju aizstāvēs NATO, bet ekonomiskajā, iekšlietu, enerģētikas un komunikācijas jomā ir jārīkojas Eiropas Savienībai. Eiropas drošība ir kopīga lieta, kurā jāapvieno NATO un Eiropas Savienības instrumentus. Hibrīd-, kiber-, info- un demo- draudi prasa kopīgu rīcību.
ES un NATO līderu kopīgā vizīte Baltijā
NATO ārlietu ministru sanāksmes priekšvakarā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena un NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs kopīgi apmeklēja Latviju un Lietuvu. Vizīšu mērķis bija kopīgi atbalstīt Baltijas valstis, pret kurām šobrīd vērsts Lukašenko režīma hibrīduzbrukums. Zīmīgs, ka abu organizāciju līderi šo vēsti nodod kopīgi. Pēdējā desmitgadē arvien NATO un ES pakāpeniski sadarbojas arvien tuvāk. Kopīgā vizīte ļauj plānot, ka ES&NATO strādās vēl ciešāk. Tas, neapšaubāmi, būtu ļoti pozitīvi pavērsiens gan Latvijai, gan Eiropai kopumā.
Eiropas Komisija trīskāršos finansējumu robežas stiprināšanai
No vārdiem pie darbiem. Eiropas Komisijas priekšsēdētaja paziņoja, ka EK trīskāršos finansējumu Latvijas, Lietuvas un Polijas robežas modernizācijai līdz 200 miljoniem eiro divos gados. Šķiet, ka Eiropas Komisija ir mūs sadzirdējusi: hibrīduzbrukumi mums ir uzbrukumi visai Eiropas Savienībai kopumā. Protams, ka mūsu robežas apsardzē ir gan jālieto ES līdzekļi, gan jāiesaista ES institūcijas. Tas nozīmē Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras Frontex darbību uz robežas, lai tā varētu gan palīdzēt dalībvalstu robežsargiem, gan koordinēt rīcību ES līmenī, gan nodrošināt caurskatāmību.
Eiropas Savienība un NATO saskaņo savas stratēģijas
Šobrīd notiek darbs pie tā, lai ES un NATO būtu saskaņotas stratēģiskās koncepcijas. ES “ārlietu ministrs” Borels nesen atklāja Eiropas “Stratēģiskā kompasa” projektu. Kad valstis to apstiprinās, tas kļūs par pamatu ES stratēģijai drošības un aizsardzības jautājumos. Svarīgs punkts šajā stratēģijā ir ciešāka sadarbība ar NATO, kas izpaustos gan politiskas sadarbības, gan kopīgu mācību veidolā. Aizsardzības jomā spēcīgāka Eiropa Savienība padara spēcīgāku arī NATO. No otras puses, jaunu Stratēģisko koncepciju līdz nākošajai vasarai izstrādās un pieņems arī NATO un ciešāku sadarbība jānosaka arī jaunā ES-NATO deklarācijā.
Krievija: no partnera par sāncensi un apdraudējumu
Jaunajās NATO un ES stratēģijās Krievija vairs nebūs “partneris”, bet gan konurents, sāncensis vai pretinieks. Kopš 2010. gada, kad tika pieņemta iepriekšējā NATO Stratēģija, Krievija ir skaidri parādījusi demonstrējusi, ka tā nav NATO partneris un Eiropas valsts, bet gan sāncensis, kurš uzskata ASV un Rietumus kopumā par Krievijai naidīgiem. To parādīja karš pret Ukrainu, Krimas okupācija, regulārie kiberuzbrukumi, hibrīduzbrukumi un slepkavības alianses dalībvalstīs. Putina vārdi un darbi ir skaidri. Un ir pozitīvi, ka arī Rietumvalstis to beidzot sāk apzināties. ES un NATO stratēģijās būtu svarīgi beidzot vienoties par kopīgu izpratni, ka Putina Krievija ir sāncensis vai pretinieks, nevis stratēģiskais partneris.
NATO ģenerālsekretārs apmeklē Ādažu militāro bāzi
Palielināt NATO klātbūtni Baltijā
NATO sanāksmes laikā Latvijas ārlietu ministrs vēlreiz uzsvēra, ka Latvijā ir vajadzīga ASV militāra klātbūtne. Krievijas spēeku koncentrācija Ukrainas tuvumā un Lukašenko režīma izdarības ir atkal uzjundījusi jautājumu par to, vai būtu nepieciešams izvietot papildus NATO spēkus Baltijas valstīs? Tomēr šāds lēmums NATO vēl nav pieņemts. Taču Rīgas sanāksmes laikā NATO ģenerālsekretārs apstiprināja NATO spēku pilnu gatavību Baltijas valstis uzbrukuma gadījumā aizstāvēt un ASV valsts sekretārs atkārtoti uzsvēra ASV gatavību pēc NATO līguma 5. panta “uzbrukums vienam nozīmē uzbrukumu visiem” aizsargāt Latviju. Diskusijas par NATO klātbūtnes palielināšanu Baltijā vēl turpināsies. Vēl nesen tika apspriesta iespēja, ka ASV kodolieročus no Vācijas varētu būt jāpārvieto tālāk uz austrumiem. Par laimi, līdz tam lieta nenonāca.
Krievijas agresiju pret Ukrainu atturēs
Sabiedrotie skaidri vēstīja Krievijai - jebkāda agresija pret Ukrainu tai maksās dārgi. NATO ģenerālsekretārs uzsvēra, ka alianse sniegs Ukrainai kā politisku, tā materiālu palīdzību, kas sevī ietver gan bruņojumu, gan informāciju. Piemērām, briti ievērojami stiprina Ukrainas jūras flotes spējas, Turcija pārdod un ir gatava Ukrainā ražot bezpilota lidmašīnas, bet no ASV ukraiņi saņem visdažādāko aizsardzīabs tehniku. Eiropas Savienībai ir jābūt gatavai ieviest bargas ekonomiskas, finansiālas un tirdzniecības sankcijas, ja Krievija tomēr uzbruktu Ukrainai. Tas ir, Rietumi iespējamu agresiju cenšas novērst, jo tieši iesaistītes Ukrainas aizsardzībā bruņota konflikta gadījumā nevarēs.
Kiber-, hibrīd-, un stratkom- drošība: Helsinki - Tallina - Rīgai
Hibrīdkarā “visi līdzekļi ir labi”, kā to uzskatāmi parāda notikumi uz Baltkrievijas robežas. NATO un ES valstīm ir jākāpina savas spējas atpazīt un cīnīties pret šiem jaunajiem apdraudējuma veidiem. Arvien lielāku lomu mūsu aizsardzībā ieņems kiberdrošība, spēja aizsargāties pret nemilitāriem uzbrukumiem mūsu sabiedrībām un ekonomikām, un stratēģiskā komunikācija. Baltija ir priekšgalā šo spēju attīstīšanā NATO un ES. No Helsinkiem līdz Rīgai ir simboliska aizsardzības līnija. Helsinkos atrodas NATO un ES kopīgais hibrīddraudu atvairīšanas centrs, Tallinā - NATO kiberzaizsardzības centrs, Rīgā - NATO Stratēģiskās komunikācijas centrs. Tie ir labi piemēri tam piemērs tam, kā NATO un ES varētu vēl efektīvāk sadarboties nākotnē.
