Juris Pūce: "Ēnu ekonomikas dēļ žņaugs godīgo biznesu"
Latvijas ēnu ekonomikas īpatsvara rādītāji ir divreiz augstāki nekā abās kaimiņvalstīs, turklāt pēdējo gadu laikā tiem nav tendences jūtami sarukt. Šobrīd Finanšu ministrija (FM) izstrādājusi kārtējo stratēģisko plānu, kura mērķis ir panākt ēnu ekonomikas samazināšanos par 1% gadā, lai līdz 2020. gadam mēs pietuvotos ES vidējam rādītājam. Jājautā, vai šī mērķa sasniegšanai valdība atkal neķersies pie sava ierastā jājamzirdziņa – nodokļu paaugstināšanas?
Stokholmas ekonomikas augstskolas Rīgā veiktajā pētījumā secināts, ka 2014. gadā Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars praktiski nav mainījies, kamēr Lietuvā un Igaunijā tas turpina strauji kristies. Šobrīd ar 23,5% augstu ēnu ekonomiku no kaimiņu rādītājiem atpaliekam aptuveni divas reizes. Likumsakarīgi, ka FM nolēmusi rīkoties, cīņu ar šo valsts budžetu krietni patukšojošo sāgu izvirzot par turpmāko gadu prioritāti. Pagaidām gan nav skaidri uzdevumi, kā mērķis – 1% liels samazinājums katru gadu – tiks sasniegts. FM rosinājusi citām ministrijām un to pakļautībā esošajām iestādēm “sniegt maksimālu atbalstu”, kā arī izstrādāt savus priekšlikumus ēnu ekonomikas apkarošanai. Aprēķini liecina, ka 1% ēnu ekonomikas samazinājums papildus valsts budžetā ik gadu tiktu iegūti 50 līdz 70 miljoni eiro. “Lai gan uz šī brīža 0,3% samazinājuma fona 1% gadā var šķist daudz, tas ir krietni par maz, lai Latvija turpmākajos gados spētu pilnvērtīgi konkurēt ar citām ES valstīm,” norādīja radio SWH ekonomikas eksperts Juris Pūce.
Pētījums uzrāda, ka gandrīz pusi ēnu ekonomikas īpatsvara sastāda izvairīšanās no nodokļu maksāšanas. Arī aptaujātie uzņēmēji norādījuši, ka visvairāk ir neapmierināti ar valsts nodokļu politiku un atbalstu uzņēmējdarbības veikšanai. Jācer, ka valdība nerīkosies pārsteidzīgi, cerot ēnu ekonomikas radīto iztrūkumu budžetā aizlāpīt ar brutālu nodokļu paaugstināšanu: “Sliktākais, ko šajā situācijā darīt, ir paaugstināt nodokļus, lai vēl vairāk nospiestu godīgos Latvijas uzņēmējus,” atzina Juris Pūce. Viņš norādīja, ka cīņai ar ēnu ekonomiku ir jābūt sistemātiskai, nevis kampaņveidīgai, uzsvaru liekot uz joprojām pieaugošās kontrabandas apkarošanu un aplokšņu algām būvniecībā, kas ir Latvijas ēnu ekonomikas lielākā problēmzona: “Jāsāk ar to, ka vismaz valsts pasūtījumos nedrīkstētu pieļaut dažādu shēmu veidošanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Kā vēsta latviešu teiciens, zivs pūst no galvas, un atklātās nelikumības valsts iepirkumos, kā arī tikko aizturētās augsta ranga amatpersonas policijā un prokoratūrā, iedzīvotājus noteikti nemotivē pret nodokļu maksāšanu izturēties atbildīgi”. Arī vairāki citi eksperti pētījumā norādīja, ka uzsvars būtu jāliek nevis uz cīņu, bet dažādu stimulu radīšanu, lai nodokļus maksāt vienkārši būtu izdevīgāk, un jebkurš iedzīvotājs apzinātos, ka tas ir viņa interesēs.
Ekonomikas eksperts Juris Pūce / Foto: Ieva Lūka/LETA
