Plāno liegt iespēju publiski iegūt informāciju par transportlīdzekļu vadītāju soda punktiem
Atbilstoši Satversmes tiesas (ST) spriedumam, ka vispārpieejamas informācijas statusa noteikšana ziņām par personas uzkrātajiem soda punktiem ceļu satiksmē neatbilst Satversmei, Satiksmes ministrija sagatavojusi grozījumus Ceļu satiksmes likumā, pastāstīja ministrijas pārstāve Baiba Gulbe.
Saskaņā ar Ceļu satiksmes likumu valsts informatīvajā sistēmā vispārpieejama ir informācija par juridiskajai personai piederošu transportlīdzekli, par personas tiesībām vadīt transportlīdzekļus, par likumā noteiktajā termiņā personas neapmaksātajiem sodiem, kas piemēroti par pārkāpumiem ceļu satiksmē, kā arī pārējā transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā un traktortehnikas un tās vadītāju.
ST nosprieda, ka vispārpieejamas informācijas statusa noteikšana ziņām par personas uzkrātajiem soda punktiem ceļu satiksmē neatbilst Satversmes 96.pantam, kas nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību.
Satiksmes ministrijā skaidroja, ka saskaņā ar Satversmes tiesas likumu tiesību norma, kuru ST atzinusi par neatbilstošu, uzskatāma par spēkā neesošu no ST sprieduma publicēšanas dienas, ja tiesa nav noteikusi citādi. Attiecīgi, ievērojot minēto, jau šobrīd informācija par personai reģistrētajiem pārkāpumu uzskaites punktiem nav publiski pieejama.
Vienlaikus, lai precizētu Ceļu satiksmes likuma regulējumu atbilstoši ST spriedumam, Satiksmes ministrija ir sagatavojusi grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz, ka informācija par fiziskajai personai reģistrētiem pārkāpumu uzskaites punktiem ir ierobežotas pieejamības informācija, un to varēs iegūt tiesībaizsardzības iestādes, valsts un pašvaldību iestādes, citas likumā noteiktas personas, kā arī personas, kuras nosaka Ministru kabinets un kurām informācija nepieciešama darba vai dienesta funkciju veikšanai.
ST informēja, ka lieta tika ierosināta pēc kādas personas pieteikuma. Pieteikumā norādīts, ka Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā pieteikuma iesniedzējam reģistrēti astoņi pārkāpumu uzskaites punkti.
ST secināja, ka, apstrīdētajā normā paredzot informācijas par personai reģistrētajiem pārkāpumu uzskaites punktiem izpaušanu jebkuram šādas informācijas pieprasītājam, tiek pieļauts tas, ka šo informāciju saņem arī tādas personas, kurām tā nav nepieciešama saistībā ar ceļu satiksmes drošības nodrošināšanu un veicināšanu. Vēl jo vairāk - personas, kam informācija par konkrētai personai reģistrētajiem pārkāpumu uzskaites punktiem patiešām ir vajadzīga, varētu šo informāciju iegūt arī tad, ja tai būtu ierobežotas pieejamības informācijas statuss, un tādējādi tiktu nodrošinātas atbilstošas garantijas datu subjekta tiesībām un brīvībām.
Ievērojot minēto, ST atzina, ka konkrētajā gadījumā pastāv tādi personas tiesības mazāk ierobežojoši līdzekļi, ar kuriem apstrīdētajā normā ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi ir iespējams sasniegt tādā pašā kvalitātē. Proti, apstrīdētajā normā ietvertais pamattiesību ierobežojums neatbilst samērīguma principam.
Apzinoties ES tiesību nozīmi datu aizsardzības jomā un nepieciešamību stiprināt brīvības, drošības un tiesiskuma telpu ES, ST nolēma, ka apstrīdētā norma zaudē spēku no tās spēkā stāšanās dienas, proti, 2005.gada 29.jūnija.
