Pacientam nespējot pieņemt lēmumus par ārstēšanu, to varētu ļaut viņa pilnvarotai personai

Grozījumus piedāvāja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas izveidotā un deputāta Ilmāra Dūrīša (AP) vadītā darba grupa par ārpus laulības savienībā dzīvojošo pāru sociālās aizsardzības mehānisma izstrādi.

Pašlaik likumā ir noteikts, - ja pacients sava veselības stāvokļa vai vecuma dēļ pats nespēj pieņemt lēmumu par ārstniecību, tiesības pieņemt lēmumu par piekrišanu ārstniecībai kopumā vai ārstniecībā izmantojamai metodei vai atteikšanos no ārstniecības kopumā vai ārstniecībā izmantojamās metodes ir pacienta laulātajam, bet, ja tāda nav, - pilngadīgam un rīcībspējīgam tuvākajam radiniekam konkrētā secībā.

Šo normu paredzēts papildināt ar to, ka tiesības pieņemt šo lēmumu ir arī pacienta pilnvarotai personai. Šādu pašu regulējumu paredzēts attiecināt uz tiesībām piekrist pacienta iesaistīšanai klīniskajā pētījumā, ja pacients nespēj paust savu gribu, - to arī varēs veikt pacienta pilnvarota persona.

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka Covid-19 pandēmijas laikā ir aktualizētas vairākas problēmsituācijas sakarā ar ārpuslaulības ģimeņu regulējuma trūkuma radītajiem šķēršļiem pilnvērtīgai saziņai ģimenes locekļu starpā, kuriem nav laulības vai radniecības saišu, bet kuri savstarpēji sevi uzskata par ģimeni.

Grozījumu pamatojumā skaidrots, ka atbilstoši statistikai Latvijas iedzīvotāju veidota ģimene nav homogēna, to veido visdažādākās savienības. Faktiski šķirtās ģimenes, kas savas attiecības bija noformējušas kā laulības, ne vienmēr ir pabeigušas laulības šķiršanas procesu, turpinot savu faktisko ģimenes dzīvi ar citu personu.

Jau vēstīts, ka Satversmes tiesa (ST) 2020. gada beigās par neatbilstošu Satversmei atzina likuma normu, kas viendzimuma pāriem pēc bērna dzimšanas neparedz tiesības uz atvaļinājumu. 

Pēc šī ST sprieduma Saeimā tika izveidota darba grupa ārpuslaulības dzīvojošo pāru aizsardzības mehānisma izstrādei.