Nejaušības dabiskā kārtība, cilvēka pieskāriens un Latvijas otrais prezidents: pandēmijas izstāžu ceļvedis

Valsts svētku nedēļas noskaņās vērts nesteidzīgāk pāriet Tukuma Brīvības laukumam, apstājoties pie Latvijas Nacionālā vēstures muzeja ceļojošās izstādes “Gustavam Zemgalam – 150” stendiem, un iepazīt viņa raženo mūžu, no kura būšana par Valsts prezidentu ir tikai viens etaps. Savu tēvzemi tuvāk, varbūt vēl no neiepazītās puses, varēsim ieraudzīt arī Kolkas Lībiešu saieta nama pagalmā, kur iespējams aplūkot starptautiskās glezniecības plenēra “Līvzeme 2021” rezultātu. 

Savukārt, dodoties promenādē pa Pārdaugavu, vērts aizstaigāt līdz Imantas un Iļģuciema kultūras centriem. Imantā var redzēt Irīnas Špakovas gleznu sērijas izstādi “Human Touch” (“Cilvēka pieskāriens”), bet Iļģuciemā - Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas skolas dažādu gadu 9. klašu absolventu darbu izstādi “Viens pret otru”. Bet Daugavpils cietokšņa āra stikla galerijā “4METRI” tumšos rudens vakarus paspilgtinās Latvijas Laikmetīgās keramikas centra sadarbībā ar Daugavpils Marka Rotko mākslas centru tapusī daugavpilietes Lilijas Zeiļas personālizstāde “Nejaušība – dabiska kārtība”.

* Pārdaugavas kultūras un atpūtas centra “Imanta” skatlogos (Anniņmuižas bulvārī 29) līdz šī gada pēdējai dienai – 31. decembrim būs skatāma Irīnas Špakovas izstāde “Human Touch” (“Cilvēka pieskāriens”) – astoņu gleznu sērija, kas tika uzsākta 2019. gada beigās un nesen arī pabeigta.

Kā impulss mākslinieces darbam kalpoja izvēlētais ticības modelis, kurā cilvēks, viņa fiziskā un garīgā klātbūtne ir tas fundamentālais un pārākais. Irīnai Špakovai īpaši svarīgs ir cilvēciskais kontakts. Sevišķi šobrīd, kad distancēšanās un ierobežojumi ir pozicionēta kā ikdiena, viņa cenšas noturēt ticību dzīvajam – gan caur miesisko, gan garīgo formu. Ja nespējam kontaktu sniegt un saņemt fiziskā veidā, tad var censties to izpaust dažādos mākslinieciskos veidos. Darbi izstādei ir gleznu sērija akrila tehnikā uz audekla, kuros savijas lakoniskums ar ekspresivitāti, apzināta vienkāršība ar daudzslāņainām pārdomām.

Irīna Špakova ir beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu, studējusi Indonēzijā un Portugālē. Viņas darbi ir tikuši eksponēti Turcijā, Zviedrijā, Austrālijā, Indonēzijā un Portugālē. Sīkāk internetā: imantakultura.riga.lv.

* Savukārt turpat netālu (pēc Rīgas mērogiem), arī Pārdaugavā - kultūras un atpūtas centra “Iļģuciems” skatlogos līdz 5. decembrim skatāma Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas skolas izstāde “Viens pret otru”, kurā eksponēti dažādu gadu skolas 9. klases absolventu nobeiguma darbi un skices.

Audzēkņu mācību procesa kompozīcijas skices eksponētas, lai vērotu un parādītu darbu rašanās procesu, to kā tiek meklēti kompozīcijas ritmi, krāsu laukumi, tonalitāte, darbu formāti un proporcijas. Kompozīcijā nekas nav tāpat vien. Visi ritmi un krāsu laukumi tiek nostādīti līdzsvarā – viens pret otru. Tumšs pret gaišu, sārts pret zaļu, liels pret mazu.

Katrs autors interpretē kompozīciju paša izvēlētā veidā, parāda prasmi tēlaini domāt, fantazēt un likt lietā skolā apgūtās zināšanas mākslas teorijā un praktiskajās nodarbībās.

“Domājot par izvēlēto tēmu, audzēkņi veic apjomīgu skicēšanas darbu. Tā tēmai veidojas vairāki varianti. Kopā ar pedagogu tiek izvērtētas iespējas, lai sasniegtu iespējami precīzāko un emocionāli plašāko tēmas attēlojumu. Nobeiguma darbus glezno eļļas tehnikā,” informē izstādes rīkotāji. Sīkāk internetā: ilguciems.riga.lv.

* Āra stikla galerijā “4METRI” Daugavpils cietoksnī (Hospitāļa ielā 8) laikā, kad jau atkal ir ierobežota pulcēšanās iekštelpās, bet tumšie vakari kļuvuši krietni garāki, Latvijas Laikmetīgās keramikas centrs sadarbībā ar Daugavpils Marka Rotko mākslas centru apskatei piedāvā daugavpilietes Lilijas Zeiļas personālizstādi “Nejaušība – dabiska kārtība”.

Lilija Zeiļa ir podniece, keramiķe, māksliniece, kurai māls un keramika ir dzīvesveids, kas veido viņas ikdienu un pakļaujas meistares gribai. Interese par keramiku Lilijai Zeiļai parādījās jau skolas gados pēc slavenā Latgales podnieka Staņislava Vilcāna darbnīcas apmeklējuma. Pabeigusi Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskolu, pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu sākumā viņa aktīvi iesaistījās jaunizveidotā Daugavpils keramiķu kolektīva radošajā dzīvē. Izstādēs piedalās kopš 1981. gada, tostarp sarīkojusi arī vairākas personālizstādes Latvijā un ārvalstīs.

Kopš 1996. gada viņa vada Daugavpils keramiķu studiju “Latgale”. Lilija Zeiļa ir iedvesmojusi un vadījusi vairākus ar keramiku saistītus starptautiskus projektus, bet darbs studijā ir padarījis viņas veikumu redzamu Latvijas mērogā, kā arī iepazīstinājis ar Latgales keramiku pasaules auditoriju. Pašlaik māksliniece aktīvi piedalās izstādēs un starptautiskos keramikas simpozijos, dāvājot savu pieredzi neskaitāmiem ārvalstu māksliniekiem, kuri apbrīno viņas darbus, un labprāt nodod savas prasmes jaunajai keramiķu paaudzei.

Lilijas Zeiļas plastiski veidotajiem keramikas objektiem ir izteiksmīgi locījumi un dabas faktūru rotājumi, kurus paspilgtina plūstoši, toņkārtās melnpelēki, zilgani un sarkanīgi zemglazūru un glazūru gleznojumi, veidojot dziļas, teju vai trīsdimensionālas dabas ainavas ar poētisku noskaņu. Mākslinieces virtuozais krāsu pieskāriens pasvītro darbu šķietamo nejaušību, formālo ekspresiju un glezniecisko jutekliskumu. Sīkāk internetā: www.rothkocenter.com.

* Savukārt Kolkas Lībiešu saieta nama pagalma logos līdz gada beigām apskatāma starptautiskā mākslas plenēra “Līvzeme  2021” gleznu izstāde. Tajā mākslinieki ir attēlojuši cilvēkus ar lībiešu saknēm un Lībiešu krasta dabu. Plenēra “Līvzeme” dalībnieki jau vairākus gadus apbraukā piejūras ciemus, iepazīstas ar vietējiem cilvēkiem un viņu dzīvesstāstiem un šo braucienu rezultātu arī redzēsiet izstādē.

Tā kā savās pastaigās pa Kolku, viesojoties dižās un mazās jūras sadures vietā, iekļaujiet arī Lībiešu saieta nama pagalmu un pavērojiet, vai gleznās atpazīstat kādu ainavu vai Kolkas iedzīvotāju! Sīkāk internetā: www.livones.kolka.lv.

* Toties Tukuma centrā – Brīvības laukumā līdz 21. novembrim var apskatīt dižajam novadniekam veltīto Latvijas Nacionālā vēstures muzeja ceļojošo izstādi “Gustavam Zemgalam – 150”, kas stāsta par ievērojamo latviešu valstsvīru un sabiedrisko darbinieku, Latvijas Valsts otro prezidentu no 1927. līdz 1930. gadam.

Gustavam Zemgalam (1871-1939) šogad apritēja 150 gadu jubileja. Aktualizējot viņa nopelnus Rīgas latviešu sabiedriskās dzīves veidošanā 20. gadsimta sākumā, Latvijas valstiskuma tapšanā un neatkarīgās Latvijas Republikas veidošanā, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs arī izveidojis šo ceļojošo izstādi.

Gustavs Zemgals dzimis 1871. gada 12. augustā namdara Jāņa Zemgala ģimenē Džūkstes pagastā (tagad – Tukuma novadā) “Grauzdes Odiņos". Lai gan vislabāk pazīstams kā otrais Latvijas Valsts prezidents, viņa profesionālā un sabiedriskā darbība bijusi ļoti daudzpusīga. Lauku amatnieka dēls ar brāļa atbalstu beidzis ģimnāziju Rīgā, spēja kļūt par diplomētu juristu, zvērinātu advokātu un notāru, armijas rezerves virsnieku, biedrību, kredītkooperatīvu un uzņēmumu vadītāju, laikrakstu redaktoru, politiķi un Latvijas valsts veidotāju, Rīgas pilsētas galvu, Rīgas domes un vairāku Saeimas sasaukumu deputātu un ministru. Gustava Zemgala darbības piemērs rāda ne tikai spēju apgūt ļoti dažādas profesionālās lomas, bet arī pašaizliedzīgu gribu darboties kopīgajam labumam.

Gustavs Zemgals izcēlies ar praktisku organizatora tvērienu, atklātību un stabilām vērtībām. To vidū īpaši nozīmīgas bija taisnīgums un demokrātija - ne vien kā valsts pārvaldes modelis, bet arī domāšanas un rīcības veids, kurā jāņem vērā dažādu pušu intereses un viedokļi un vienlīdzības labā jāspēj atteikties no nesamērīgām privilēģijām un personīgā labuma.

Politiskajos uzskatos Zemgals bija liberāli noskaņots, tuvāks kreisajiem kā pilsoniski konservatīvajiem, vienlaikus daudzkārt uzsvēris nepieciešamību sadarboties dažādu spārnu politiķiem, pašmērķīgi nenovelkot nepārkāpjamas “sarkanās līnijas”. Viņa personībai raksturīgs bijis sabiedriskums un omulība, arī tiešums un atklātība. Ar to visu tad arī var iepazīties Tukuma Brīvības laukumā. Sīkāk internetā: www.tukumamuzejs.lv.