Pirmais klātienes mācību posms - pilns neskaidrību un komunikācijas problēmu
Pirmais klātienes mācību posms skolām nesis nebijušus izaicinājumus, kad kā sarežģītās mīklās nācies plānot skolotāju darba laikus un mēģināt atrisināt haosu skolnieku Covid-19 testēšanā, atzina aģentūras LETA aptaujātie skolu vadītāji. Viņu skatījumā, viena no lielākajām problēmām bija kvalitatīvas komunikācijas trūkums starp valsti un izglītības iestādēm, kā rezultātā daudz valdījusi neziņa par mācību darba organizāciju un augusi spriedze gan skolu iekšienē, gan attiecībās ar skolnieku vecākiem.
Kopumā šo mācību gadu sāka 217 500 skolēni 675 skolās. No 1. septembra visas Latvijas izglītības iestādes atgriezās pie mācībām klātienē. Prieki gan nebija ilgi, jo rudens brīvlaiks nesa ziņas par gaidāmo “lokdaunu”, kas arī vairumam skolēnu nozīmēs attālinātas mācības vismaz līdz novembra vidum.
Pirmajam klātienes mācību posmam Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) bija izstrādājusi regulējumu, kas deva lielāku brīvību izglītības iestāžu vadītājiem, lai tie patstāvīgi varētu lemt par nepieciešamo rīcību, saskaroties ar Covid-19 saslimstību. Lai nodrošinātu regulāru klātienes mācību procesu izglītības iestādēs, valdība vienojās par Covid-19 iknedēļas testiem, kas nepilna mēneša laikā izgāzās, jo norīkotās laboratorijas nespēja tikt galā ar vairāk nekā 370 000 testu paraugiem katru nedēļu. Pārslodzes dēļ izglītības iestādēm sadarbības pirmais mēnesis ar laboratorijām prasīja nopietnu pacietību. Slodzi neatviegloja arī vecāku jautājumu un dažkārt arī pārmetumu gūzma.
Novēlota un lēna komunikācija
Carnikavas pamatskolas direktors Raivis Pauls vērtēja, ka pirmajā klātienes mācību posmā galvenie izaicinājumi skolai bija ar piesaistīto laboratoriju – pamatā komunikācijas ziņā. Pēc ilgstošām neskaidrībām septembra vidū izglītības iestādei laboratoriju nomainīja. Izaicinājums bijis arī atbildēt vecākiem uz ģimenes ārstu pāradresētiem jautājumiem, uz kuriem atbildes tālāk meklējusi skola.
“Ja nesaņemam atbildi uz e-pastiem, tad jautājam sociālajos tīklos. Saprotams, ka šāda kārtība nedrīkst būt. Taču pēc četrām diennaktīm bez atbildēm arī šāds solis mērķa sasniegšanai šķiet labs un pieņemams,” skaidroja Pauls.
Carnikavas pamatskolas direktors nav apmierināts, ka par pieņemtajiem lēmumiem, kuri bija jāīsteno skolā, pamatā nācies uzzināt no masu medijiem, bet no valsts neatnākot ne oficiāla vēstule, ne rīkojums. Turklāt lēmumi parasti izsludināti vakarā pēc darba laika, bet dažkārt jau nākamajā rītā skolai bijis jābūt visam izplānotam, noorganizētam un jāatrod atbildes uz visiem vecāku jautājumiem. “Piemēram, vai skolas direktoram būtu jāzina, ka skolēniem līdz 14 gadu vecumam siekalu testa veikšanai ir nepieciešama vecāku piekrišana? Vai tomēr šādu informāciju varēja skolām iedot IZM kopā ar Ministru kabineta noteikumiem par siekalu testu veikšanu?” retoriski vaicāja Pauls.
Arī Rīgas Teikas vidusskola izjuta slodzi, meklējot atbildes uz vecāku jautājumiem. Skolas direktore Guna Pudule stāstīja, ka konkrētu atbilžu atrašanu apgrūtināja valdības neprognozējamie lēmumi.
Skolas “sēž kā uz adatām” – stresu izjūt ne tikai skolotāji, bet arī vecāki, kuri savas negācijas mēdz paust skolas vadībai.
Skolas vadītāja skaidroja, ka nereti nav spējusi vecākiem paskaidrot turpmāko situāciju mācībās, jo pašai nav bijušas atbildes no valsts. “Trūkst skaidrības par nākotni,” piebilda Pudule, norādot, ka šādos apstākļos nākuši jauni vecāku iesniegumi par bērna pāriešanu uz tālmācību. Bija vecāki, kuri savus bērnus tālmācībā pārlika jau mācību gada sākumā, bet komunikācijas un atbilžu trūkuma dēļ vecāki zaudējuši ticību skolām arī vēlāk.
Rīgas Valsts klasiskās ģimnāzijas direktors Romāns Alijevs norādīja, ko skolu direktoru autonomija visā procesā palikusi tikai “uz papīra”. Neskatoties uz IZM publisko paziņojumu par direktoru autonomiju klātienes mācību rīkošanai pandēmijā, skolu direktori tomēr bijuši iegrožoti savos lēmumos, lai varētu domāt par radošiem risinājumiem, kā bērniem nodrošinātu iespēju turpināt mācīties skolas solos. Arī Alijevs jutis pastiprinātus vecāku iebildumus pret notiekošo.
Skolu direktori secināja, ka lielāks saslimstības ar Covid-19 apstākļos skolu vadītājiem vēl vairāk nāksies stāties pretī izaicinājumiem, kas saistīti gan ar cilvēkresursu, gan ar klātienes mācību atjaunošanu un saglabāšanu. Alijevs rosināja, ka visām iesaistītajām pusēm, tostarp visiem skolu vadītājiem, nepieciešams apspriest un vienoties par dažādiem scenārijiem. Vienotie risinājumi palīdzētu skolu vadībai vairāk fokusēties uz mācību kvalitātes paaugstināšanu pandēmijas apstākļos.
Klātienes mācības pamatā bauda vakcinētie
Kā uzskata skolu vadītāji, neskatoties uz grūtajiem pandēmijas apstākļiem, skolas ir darījušas visu, lai bērni atgūtu degsmi mācīties. Carnikavas pamatskolā mācības septembrī noritējušas ļoti labi, jo gandrīz visu mēnesi visi skolēni mācījušies klātienē. Pierīgas skolā paspēts ne tikai veikt diagnosticējošos darbus pēc pagājušajā mācību gadā ieilgušajām attālinātajām mācībām, bet arī jaunās mācību vielas apgūšana papildināta ar mācību ekskursijām. “Piestrādājām pie tā, lai skolēniem atgrieztos sajūta par nepieciešamību mācīties skolā un motivācija mācīties,” uzsvēra Pauls.
Klātienes mācības ilgāk izdevies noturēt arī tādēļ, ka skolas personāls nav slimojis – Carnikavas pamatskolā mācību gada sākumā 90% nodarbināto bija potējušies pret bīstamo vīrusu. Arī atlikušie 10% pauda apņemšanos vakcinēties pret Covid-19. “Tam nav bijusi nepieciešama īpaša motivācija, jo mūsu skolas pedagogi labi apzinās vakcinācijas nozīmīgumu,” norādīja Pauls.
Arī Rīgas Valsts klasiskā ģimnāzija lepojas ar vakcinācijas aptveri nodarbināto lokā. Pēc Alijeva teiktā, skolā vakcinēto īpatsvars jau septembrī sasniedza 99%. Kā norādīja direktors, skolas personāls “valsts mājasdarbu” izdarīja, un šī iemesla dēļ pirmo mēnesi varēja pamatā pavadīt skolas telpās.
Daļēji attālināts mācību process bija vajadzīgs vien dažām klasēm, turklāt tad, kā paredzēja IZM norādījumi, vakcinētie bērni turpināja mācības klasē, savukārt nevakcinētajiem sinhronu zināšanu apguvi nodrošināja attālināti.
Klātienes mācīšanās iespēja motivē gan nevakcinētos jauniešus, gan viņu vecākus doties izmantot valsts apmaksāto iespēju vakcinēties pret Covid-19. Tomēr, kā norādīja Alijevs, “ne visi esam vienā laivā”. Viņš skaidroja, ka vecāku attieksme pret vakcinēšanos ir ļoti dažāda – viena daļa atbalsta šādu rīcību, seko līdzi prasībām un samazina kontaktēšanos, bet otra daļa to klaji ignorē. Piemēram, Rīgas Valsts klasiskai ģimnāzijai nācies saskarties ar gadījumiem, kad pēc ceļojuma uz kūrortu skolēns mācību iestādē ieradies ar saslimšanas simptomiem.
Rīgas Teikas vidusskolā attālinātās mācības jau pirmajā mēnesī piedzīvoja trīs klases, bet daļēji attālinātas – divas klases. Pudule atzina, ka katra testēšanās reize skolā atklāj kādu Covid-19 saslimstības gadījumu. Skolas personāls – gan skolotāji, gan tehniskie darbinieki – gan bijuši atbildīgi pret vakcināciju un ar Covid-19 pamatā neesot slimojuši.
Skolotāju trūkumu piedāvā risināt ar mācīšanās modeļa maiņu
“Tagad mēs varam novērtēt, ko nozīmē klātienes mācības,” par pirmo mācību gada daļu sacīja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure. Viņas ieskatā, klātienes mācības sevi pierādījušas kā neaizvietojamu kvalitātes zīmi mācību procesā.
Taču, lai tādas notiktu, nepieciešami skolotāji, kuru trūkums esot mērāms vairākos simtos. Dundure atzīmēja, ka sabiedrības neiecietība, prasīgums un neapmierinātība skolotāju pieplūdumu skolām neveicina. Savukārt jau esošie skolotāji piedzīvo vairākkārtīgu izdegšanu. Lai skolotājs varētu turpināt darbu, viņa no sabiedrības sagaida toleranci arī pandēmijas apstākļos, kad dažādi ierobežojumi skar visu sabiedrību, ne tikai skolēnu vecākus.
Dundure norādīja, ka skolotāju trūkumu ātri nevar aizpildīt, tāpēc kā viens no risinājumiem varētu būt mainīt mācību procesu. Piemēram, tā vietā, lai matemātiku nedēļā ieplānotu vairākas reizes nedēļā, to varētu rīkot vienu dienu, ieplānojot vairākas stundas pēc kārtas. Šāds mācību process bērniem nodrošinātu pilnīgāku satura apguvi, kura laikā ir iespēja skolotājiem vairāk īstenot individuālu pieeju katram bērnam, uzskata LPS pārstāve.
Pēc šāda principa bērni vairāk varētu pildīt praktiskos uzdevumus, nostiprinātu zināšanas un mājasdarbu skaits būtiski samazinātos. Dundure ir pārliecināta, ka šāds mācību princips mainītu ne tikai skolotāju slodzi pandēmijā, bet arī nākotnē.
LPS viedoklim pievienojās arī Rīgas Valsts klasiskās ģimnāzijas direktors, kurš vienlaikus aicina atteikties no klasiskajiem stundu sarakstiem un kombinēt mācību priekšmetus. Viņa ieskatā, 14-15 mācību priekšmeti vienam skolēnam ir nevajadzīgi daudz. Lai skolēni iedziļinātos mācību saturā, viņiem vajagot ne vairāk par astoņiem mācību priekšmetiem. Tā mazinātos arī satura sadrumstalotība un celtos izglītība kvalitāte, domā Alijevs, mudinot skatīties uz Somijas piemēru, kura izglītības nozarē atzīta par līderi.
Savukārt Carnikavas pamatskolas direktors vērsa uzmanību, ka pandēmijas apstākļos skolotāju trūkums var saasināties. Lai arī Carnikavas pamatskola cenšas iztikt ar iekšējiem resursiem, aizvietojot skolotājus, kuri devušies karantīnā, tuvākajā nākotnē situācija var būr nopietnāka.
IZM kopumā ar skolu veikumu klātienes mācību rīkošanā apmierināta
Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP) situāciju izglītības iestādēs pirmajā pusotrā mēnesī vērtēja kā labu. IZM gan saskārusies ar skolēnu un viņu vecāku sūdzībām par to, kā procesi tiek organizēti skolu iekšienē, tomēr viņa saprotot, ka jaunie izaicinājumi radīja apstākļus, kad ar visu galā tikt nevarēja.
Muižnieci apbēdinājis, ka bija skolas, kur mācību procesa plānošanā pieļautas vieglprātības. Zinot to, ka skolēni pusotru gadu mācījušies ļoti grūtā situācijā un zināšanas nav apgūtas pietiekamā apjomā, skolas tomēr atļāvušās rīkot daudz ārpusskolas pasākumu, nevis koncentrējušās uz mācību darbu. “Tā vietā, lai skolēni izmantotu “katru minūti” zināšanu nostiprināšanai, klases brauc ekskursijās un dara citas lietas, no kurām šobrīd prioritāšu kārtā varētu arī atteikties. Es tiešām aicinu katru skolotāju ļoti atbildīgi izvērtēt prioritātes,” sacīja politiķe.
Savukārt citviet skolās novērots, ka septembrī skolēnus noslogoja ar daudziem pārbaudes darbiem. Šāda tendence pamatā novērota ģimnāzijās. Ministrei radušies jautājumi, vai tā bijusi iešūpošanās un skolēnu vajadzību diagnostika, ja jau trešajā nedēļā vismaz piecos priekšmetos bijuši pārbaudes darbi? Kopumā ministre ir pārliecināta, ka skolās tiek darīts viss, kas ir skolu spēkos, lai mācību darbs notiktu kvalitatīvi.
Muižniece skaidroja, ka procesu organizācija skolās ļoti atšķiras, jo atšķīrās gan saslimstības rādītāji, gan vakcinācijas aptvere ne tikai sabiedrībā kopumā, bet arī skolēnu un pedagogu vidū. Septembrī vakcinācijas aptvere jauniešiem no 12 gadu vecuma bijusi salīdzinoši ļoti laba – kopumā tie bijuši ap 50% skolu audzēkņu, bet vidusskolās – pat aptuveni divas trešdaļas.
Klātienes mācību pārtraukums – jau gaidīts
Lai arī aģentūra LETA ar skolu vadītājiem runāja vēl pirms lēmuma par “lokdauna” izsludināšanu, skolu pārstāvji jau gaidīja, ka klātienes mācības nāksies ierobežot pārāk lielas Covid-19 izplatības dēļ. Viņi tomēr cer, ka tiks pildīts solījums skolas slēgt kā pēdējās un atvērt kā pirmās.
Carnikavas pamatskolas direktors norādīja, ka visos turpmākajos mēnešos ir jābūt gataviem īslaicīgi īstenot attālinātas mācības, jo pie tik augstiem saslimstības rādītājiem, kādi tie ir Latvijā, arī slimības izplatīšanās skolās ir tikai laika jautājums. Šādos apstākļos katram nepieciešams domāt, kā samazināt ikdienas kontaktu skaitu, bet skolās īpaši jāpiedomā, kā mācību procesa īstenošanā mazināt katra skolotāja un katras klases kontaktus.
Skolu vadītāji atzīmēja, ka skolas un skolēni jau ir pieredzējuši attālināto mācību procesu un var to nodrošināt kvalitatīvu, tomēr būtu vēlams domāt arī par to, kā sekmīgi īstenot mācību procesu, kad skolēni dalās grupās, kur daļa mācās klātienē, bet daļa - attālināti.
