Darbiniekiem medicīnas nozarē Covid-19 krīzes apstākļos trūkst motivācijas, norāda Kalējs

Viņš norādīja, ka tieši finansiālais aspekts ir tas, kādu palīdzību medicīnas jomā strādājošie pašlaik sagaida no Veselības ministrijas (VM) un valdības puses.

Tāpat Kalējs atklāja, ka publiskā sektora medicīnas iestādēs pašlaik nav viegli piesaistīt jaunus darbiniekus, kas strādātu ar Covid-19 pacientiem, arī tādēļ, ka jau iepriekšējā Covid-19 viļņa laikā pagājušā gada beigās un šā gada sākumā bijusi novērota tendence, ka speciālisti no privātā sektoram uz darbu publiskajā pāriet ne labprāt. Turklāt privātā sektora medicīnas personāls ir vairāk pieradis darbam ar ambulatora pacientiem, nevis stacionētiem.

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Ilze Kreicberga raidījumā uzsvēra, ka tieši viņas vadītajā iestādē labprāt sagaidītu darbiniekus ar, iespējams, ne tik augstu kvalifikācijas līmeni, kas varētu darboties, piemēram, māsas palīga pozīcijā, kā arī to, ka pārprofilēt ārstus no dažādām nodaļām ir ļoti sarežģīti.

Medicīnas nozares pārstāvji arī komentēja Krīzes vadības padomes (KVP) sēdē izstrādāto scenāriju par "lokdauna" ieviešanu līdz 15.oktobrim. Kalējs uzsvēra, ka, viņa ieskatā, lēmums ir novēlots par diviem mēnešiem.

Arī Kreicberga LBS priekšsēdētāja apgalvojumam par lēmuma novēlotību piekrita, vienlaikus paužot, ka ļoti svarīgu lomu šajā gadījumā spēlēs ne tikai pats lēmums kā tāds, bet arī sabiedrības attieksme ierobežojumu ievērošanā.

Kā ziņots, Ministru kabineta ārkārtas sēdē trešdien plkst.15 lems par "lokdauna" ieviešanu līdz 15.novembrim. Īpaši stingru ierobežojumu ieviešanu valdības locekļi pamatojuši tieši ar faktu par lielo slimnīcu pārslodzi.

Tāpat ziņots, ka ārstniecības iestādēs pagājušajā diennaktī ievietoti 166 Covid-19 pacienti, bet 110 no tām izrakstīti, līdz ar to kopumā stacionēto Covid-19 pacientu palielinājies no 1114 līdz 1134, liecina Nacionālā veselības dienesta informācija.