Vecpilsētas teātris Mazajā ģildē krāšņi nosvin jubileju. FOTO
Viens no Rīgas redzamākajiem amatierteātriem – Vecpilsētas teātris - pēdējā dienā, pirms visiem pandēmijas uzlikto ierobežojumu dēļ kultūras pasākumos iekštelpās nācās uzvilkt sejas maskas, vēl brīvā gaisotnē Mazajā ģildē nosvinēja savu ceturtdaļgadsimta jubileju. Skatītāji atzina, ka tas ir viens no intelektuālākajiem Latvijas galvaspilsētas amatieransambļiem.
Vecpilsētas teātris nosvin 25 gadu jubileju
Viens no Rīgas redzamākajiem amatierteātriem – Vecpilsētas teātris pēdējā dienā pirms visiem kultūras pasākumos iekštelpās pandēmijas dēļ nācās sākt ...
Viens no jubilejas pasākuma apmeklētājiem - pazīstamais aktieris Zigurds Neimanis pauda, ka ir patīkami izbrīnīts par šī teātra repertuāru. “Pat daudziem profesionālajiem teātriem nebūtu pa spēkam šādu repertuāru apgūt,” secināja Neimanis jubilejas pasākuma-izrādes starpbrīdī.
Vecpilsētas teātra (iesākumos gan tas bija pazīstams ar Nomales vārdu, jo pirms pārcelšanās uz Mazo ģildi tā mājvieta bija kultūras nams “Draudzība” Sarkandaugavā) 25 gadu jubilejas izrāde sastāvēja no atskata vēsturē, kurā aktieri spēlēja fragmentus no kādreiz iestudētām vai vēl neizrādītām lugām, jo to pirmizrādes tika atceltas pandēmijas dēļ. Viņu repertuārā ir gan pasaules (Tenesija Viljamsa, Antona Čehova, Viljama Šekspīra), gan pašmāju (Rūdolfa Blaumaņa, Mārtiņa Zīverta) klasiķu lugas, gan visiem labi zināmu – Annas Frankas dienasgrāmatas, Antuana De-Sent Ekziperī, Bertolda Brehta darbu un citu autoru - tekstu interpretācijas.
Vecpilsētas teātri, ko vada režisore Edīte Neimane, kura vada arī Salaspils teātri un ir uzņēmusies festivāla “Rīga spēlē teātri” “mammas” lomu, ir plūcis laurus ne tikai pašmāju, bet arī starptautiskos (Bulgārijā, Polijā) festivālos. Jubilejas reizē teātra aktieri un izrāžu nodrošinātāji saņēma pateicības un atzinības rakstus gan no Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta, gan kultūras centra “Mazā ģildē”. Suminājumus saņēma arī izdevniecības “Rīgas Viļņi” kolēģis – žurnālu “Rīgas Viļņi” maketētājs Gunārs Rutkis, kurš rūpējas par teātra izrāžu tehnisko nodrošinājumu. Sveicam!
Vecpilsētas teātra mājaslapā teikts: “Teātra misija ir ienest jaunus impulsus Latvijas amatierteātru dzīves estētiskajā attīstībā un izglītībā veidojot projektu izrādes, apzinot jaunākās teātra tendences Latvijā un ārvalstīs. Teātris savās izrādēs runā par indivīda un apkārtējās pasaules attiecībām, nebaidoties reizēm pat banālas lietas pārvērst humānisma un sirsnības atklāsmēs. Teātra darbība neaprobežojas ar izrāžu iestudēšanu un spēlēšanu, - jau kopš pastāvēšanas sākumiem tas iesaistās starptautiskā sadarbībā, piedalās un rīko radošās meistarklases un attīsta teātra tālākizglītību.
Vecpilsētas teātra kredo ir - jaunu izteiksmes veidu meklējumi, eksperimentējot ar literāro materiālu, spēles telpu un skatītāju uztveri”.
Teātra spēles prieks uz Vecpilsētas teātra skatuves ir pulcējis dažāda vecuma un profesiju pārstāvjus, kuri Edītes Neimanes vadībā rada, eksperimentē, improvizē par mūžīgajām tēmām: ticība, vara, vientulība, naids, mīlestība, atspoguļojot to gan ārzemju, gan latviešu autoru darbu iestudējumos. Teātra repertuārā ir bijuši tādi pasaulslavenu un latviešu dramaturgu darbu iestudējumi kā Leldes Stumbres „Uz redzēšanos spoki”, Valentīna Ozola „Bez piecām divpadsmit”, „Pelnrušķīte”, Antons Čehovs „Ķiršu dārzs”, Tenesijs Viljamsa „Stikla zvērnīca”, Viljama Šekspīra „Karalis Līrs”, Šeilijas Dilenī „Medus garša”, Joza Gruša „Mīla, džezs un velns”, Bertolda Brehta „Spēlēsim Brehtu”, Mārtiņa Zīverta „Kurpurrū”, „Zaļā krūze”, „Cilvēks grib dzīvot”, Anšlava Eglīša „Spēle ar brāļiem”, Rūdolfa Blaumaņa „Skroderdienas Silmačos”, Gunāra Priedes „Četri balti krekli”, Antuana De-Sent Ekziperī „ B-612”, Agatas Kristi „Peļu slazds” un „Trīs akli pelēni”, izrādes „Ilūzijas” un „Annas Frankas dienasgrāmata”.
Anna Franka, Vecpilsētas teātris un Žaņa Lipkes memoriāls
