Baltkrievijas mežos šobrīd uzturas vairāki tūkstoši nelegālo migrantu
Baltkrievijas mežos šobrīd uzturas vairāki tūkstoši nelegālo migrantu, kuri potenciāli vēlētos iekļūt Latvijas teritorijā – tā sacīja ReTV raidījumā “Aklā zona” iekšlietu ministre Marija Golubeva.
Ministre raidījumā arī norādīja, ka būs jāpaātrina laiks, kurā tiek izskatīta migrantu dokumentācija un pieņemti lēmumi. Pirms migrantu krīzes tas aizņēma aptuveni pusgadu. Ministres ieskatā šajā krīzes laikā tik ilgi vilcināties nedrīkst.
"Ja mēs Latvijā ieladīsim visus, mēs nespēsim pārbaudīt kādus cilvēkus mēs ielaidām un kur viņi dodas," sacīja ministre. "Un ja notiek terorakts kaut kur, piemēram, Vācijā, mēs būsim par to arī daļēji atbildīgi."
Savukārt Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts informēja, ka Baltkrievijas robežsargi migrantu krīzes laikā pie Latvijas robežas sākuši izmantot daudz nopietnākus ieročus, tajā skaitā ložmetējus un snaiperšautenes.
Guntis Pujāts atzīst, ka Baltkrievijas robežsardzes dienests vairs nestrādā ikdienas režīmā, tagad ir nopietni apbruņots – arī ar ložmetējiem un snaiperšautenēm. Situācijas eskalācijas risks uz robežas ir liels, Baltkrievija acīmredzot turpinās ar bēgļu plūsmu mēģināt izdarīt spiedienu uz Latviju un ES. “Riski ir ļoti augsti, un redzam to, ka Baltkrievijas robežsardzes dienests nestrādā ikdienas režīmā, tie ir bruņoti ar nopietnu bruņojumu - ar ložmetējiem, ar snaiperšautenēm. Līdz ar to signāls, kas tiek sūtīts ES, NATO valstīm, ir ar ļoti lielu draudu vēstījumu.”
Esot šādai situācijai uz robežas, pastāv zināmi riski, taču apšaubāms, vai šie ieroči varētu tikt pielietoti pret bēgļiem, jo tas neesot Lukašenko režīma interesēs, tā ReTV raidījumā “Aklā zona” situāciju komentēja NATO stratēģiskās komunikācijas centra direktors Jānis Sārts. “Principā - Lukašenko ir izmisis cilvēks. Šie soļi rāda cilvēku, kuram starptautiski nav ko zaudēt, un tiek meklēts veids, kā saglabāt varu. Es domāju, viņa mērķis ir gūt kaut kādas ietekmes sviras pār ES, lai atrastu tēmu, par ko tirgoties gan iepretim sankciju režīma mīkstināšanai, viņa leģitimizācijai. Šaubos, vai viņam ir tālejošāki mērķi. Viņa spēja atrasties Minskas vadībā ir saistīta ar Krievijas un Maskavas interesēm – tas ir cits faktors, un šeit var rēķināties, ka arī Krievijai varētu būtu savs aprēķins attiecībā uz situāciju. Taču es domāju, ka tas neattiecas uz militāru situācijas eskalāciju.”
Kā norādīja Sārts, šobrīd šī ir hibrīdoperācija, mēģinot ietekmēt Eiropas Savienību un tiešās kaimiņvalstis - Latviju, Lietuvu un Poliju, kuras ir ieņēmušas ļoti aktīvu pozīciju Baltkrievijas jautājumā. “Vai tā [hibrīdoperācija] ir izdevusies, es nebūtu šobrīd pārliecināts.”
