Latvijā lāču skaits pēdējo gadu laikā seškāršojies! Kā ar ķepaiņiem sadzīvot?
Aizvien biežāk gan mednieki un sēņotāji, gan mežstrādnieki, bitenieki un vienkārši dabas baudītāji Latvijas mežos novēro lāčus. Lielumlielais vairums no viņiem mīt Ziemeļvidzemē – Limbažu, Valkas, Smiltenes un Valmieras novados, bet pa kādam ir redzēts arī Krievijas pierobežā un pat Dienvidkurzemē. Tiek uzskatīts, ka pagaidām viņi pie mums nevairojas, bet ieklīst paviesoties no Igaunijas un Krievijas.
Brūno lāču skaits Latvijā pēdējo 13 gadu laikā ir būtiski pieaudzis. Ja 2008. gadā pēc Meža valsts reģistra datiem mūsu valstī to skaits bija no desmit līdz piecpadsmit, tad tagad tas jau varētu būt seškārtojies.
Lāči manīti visur – no Dienvidkurzemes līdz Ziemeļatgalei
Šonedēļ ar diviem lāčukiem sastapās smilteniete Irita Bormane. Par laimi drošos apstākļos. Viņa ķepaiņus redzēja no automašīnas loga uz Valkas ceļa. Irita Jauns.lv pastāstīja: „Braucu ar draudzeni sēņot un ieraudzījām lāčus! Sajūtas dīvainas, jo kaut ko tādu jau neredz katru dienu. Bet bailes nebija, drīzāk tāds kā azarts – vairāk viņus nofotografēt”.
Interneta lietotāji raksta, ka, iespējams, šie paši lāči trešdien, 18. augustā, redzēti arī Valkas novada Zvārtavas pagastā pie Cirgaļu skatu torņa.
Jauns.lv jau vairākkārt rakstījis par sastapšanos ar lāčiem. Augusta sākumā meža strādnieki lācim uzskrēja virsū Vijciema mežā pie Čiekurkaltes. Jūnijā lācis redzēts Limbažu pusē, maijā - Liepājas pusē pie Cimdenieku ciema, aprīli – Staicelē, Ilūkstes novada Bebrenes pagastā, martā – Viesītes un Jēkabpils novados. Lāču ķepu nospiedumi konstatēti ziemeļrietumu Vidzemē - Tūjā, Ipiķos, Viļķenē, Katvaros, kā arī austrumu pierobežā Latgalē – Ilūkstē, pie Nirzas ezera un citviet.
4. augustā Valsts meža dienests ziloja, ka Kārsavas pusē uzieta lāča maltītes vieta. Lācis bija nokodis alni un to cītīgi nomaskējis, apliekot nogalēto dzīvnieku ar niedrēm un zariem. „Šādā veidā lācis “nogatavina” savu maltīti. Pirms kāda laika kolēģi manījuši arī citu šādā pašā veidā sagatavotu lāča maltīti – stirnu un tās mazuļus, vien toreiz dzīvnieki bija aplikti ar zariem un zemi,” informē Valsts meža dienests.
Un tie ir tikai daži no gadījumiem, kad Latvijā manīti lāči. Tas nozīmē, ka Latvijā pamazām atkal sāk atgriezties ķepaiņi pēc gandrīz gadsimta prombūtnes, jo 19. gadsimta otrajā pusē lāči Latvijas teritorijā praktiski tika iznīcināti.
Mežzinātnes institūts skaita lāčus
Pašlaik gan īsti nav saskaitīts, cik lāču Latvijā varētu būt. Dabas aizsardzības pārvaldes Savvaļas sugu aizsardzības nodaļas vadītājs Jēkabs Dzenis teicis, ka pagaidām pētnieku rīcībā nav pierādījumu par lāču vairošanos Latvijas teritorijā, taču tāda iespēja nav izslēgta. Tātad šobrīd tiek pieņemts, ka lāči pārsvarā pie mums varētu būt ienākuši kā robežpārkāpēji. Tikai pēdējos gados mēs tos redzam biežāk, jo aizvien vairāk parādās tehnoloģijas, lai viņus piefiksētu. Piemēram, pie dzīvnieku barotavām biežāk tiek novietotas videokameras.
Ar ģenētiskajām analīzēm pēdējos gados ir pierādīta 30 lāču klātbūtne, bet eksperti lēš, ka to skaits varētu būt līdz 70. Daļa dzīvnieku apdzīvo teritoriju, kas ietilpst gan Latvijā, gan kādā no kaimiņvalstīm - Igaunijā vai Krievijā.
Pašlaik Latvijas valsts mežzinātnes institūts „Silava” pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pasūtījuma veic pētījumu „Lāču monitorings 2020–2022”. Tā kā konkrēti rezultāti un secinājumi gaidāmi tikai nākamgad, bet jau šobrīd šī pētījuma starpziņojumā teikts:
„Pavisam ar molekulāri ģenētiskajām metodēm pierādīti vismaz 37 indivīdi (no tiem ar precīzi noteiktu dzimumu – 18 tēviņi un trīs mātītes), kas laikā no 2018. līdz 2020. gadam uzturējušies Latvijas teritorijā. Rezultāti apstiprina lāču skaita līdzšinējo vērtējumu Latvijā; 2020. gadā dzīvnieku skaita vērtējums ir 30-60 indivīdi.
Salīdzinot 2020. gada monitoringa datus ar iepriekšējos gados iegūto informāciju, jāsecina, ka lāču apdzīvotība Latvijā turpina pieaugt. Lielākā daļa novērojumu liecina par jaunu un nepieaugušu dzīvnieku klātbūtni. Lāču vairošanās Latvijā ir fotofiksēta (mātītes ar diviem/trijiem maziem/jauniem lācēniem), taču precīza ziņojuma vieta nav apstiprināta”.
Tāpat ķepaiņi uzbrūk arī bišu dravām. Pērn viņi apskādējuši 23 dravas, no kurām sešās lācis paviesojušies divas reizes, bet divās – trīs reizes. Teju visos gadījumos tas noticis Ziemeļvidzemē.
Ko darīt, ja satiekat lāci?
Lai izvairītos no sastapšanās ar lāci:
* Pastaigas laikā turies uz meža takām un ceļiem;
* Ar savu uzvedību netraucē citus dabas baudītājus un meža iemītniekus, bet laiku pa laikam uzkāp uz kāda zara, ierunājies vai iedziedies;
* Rūpīgi vēro dabu sev apkārt, lai dzīvnieka klātbūtni varētu laikus pamanīt;
* Ja mežā šķērso nepārredzamu vietu, tad pastiprināti liec par savu klātbūtni manīt.
Ja esi pamanījis lāci:
* Netuvojies lācim, nemēģini to panākt vai aiztikt dzīvnieku vai tā mazuļus;
* Iespējami ātri, bet neskrienot dodies prom no sastapšanās vietas;
* Negriez lācim muguru – atkāpies atmuguriski;
* Neskaties lācim acīs – dzīvnieks var to uztvert kā izaicinājumu;
* Uzvedies klusi, līdz dzīvnieks turpina savas gaitas.
