"Mākslai vajag telpu" par Brektes "erotiskā rakstura" zīmējumu: tas nevar traumēt bērnus

Kā tiek vēstīts fonda sociālās vietnes "Facebook" lapā, Teivāne norādījusi, ka šāds zīmējums nevar traumēt bērnus.

"Zīmējums pats par sevi bērniem nekādas traumas nevar radīt, gluži tāpat kā pasakas, kuras pieaugušie uztver citādi - tieši, bet bērni vairāk ar savu patību," tā psihoterapijas speciāliste Teivāne komentējusi situāciju.

"Mākslai vajag telpu" norāda, ka aizvadītas nesekmīgas sarunas ar 40. vidusskolas sākumskolas vecākiem, kuri ir pārliecināti, ka murālis "Veltījums Džemmai Skulmei" un tajā izmantotais Džemmas Skulmes citāts ir bērnu psihi traumējošs un murālī ir saskatāmi erotiska rakstura elementi ar nāves, seksualitātes un, iespējams, arī sātanisma mājieniem, kas pārkāpj Latvijas sabiedrības ētiskās normas un "Bērnu tiesību aizsardzības likuma" 50. panta 1. un 2. daļu - aizliegumu bērnam demonstrēt un propagandēt cietsirdīgu uzvedību, vardarbību, erotiku un pornogrāfiju, kas rada draudus bērna garīgajai attīstībai.

"Mūs ārkārtīgi apbēdina fakts, ka tiek izmantoti tādi apzīmējumi kā "psihi traumējošs", "erotiska rakstura", "sātanisma mājieni", kā arī pat tiek norādīts uz pornogrāfiju, taču netiek skaidrots, kas tieši sienas gleznojumā no šī visa parādās - ir norādīts kādi elementi darbā redzami, bet nav norādīti kuri, kas vieš sajūtu, ka darbs netiek kritiski patērēts un aplūkots, bet gan notiek neargumentēta un emocionāla pretreakcija. Mūsu rīcībā arī ir informācija, ka mākslinieka Kristiana Brektes sociālo kontu saturs tiek bloķēts un tiek izņemts no aprites, jo "Instagram" vietne regulāri saņem ziņojumus, ka mākslinieka iepriekš radītie mākslas darbi un kontā izvietotais saturs ir nepiedienīgs un cieņu aizskarošs. Pret mākslinieku tiek vērsta izslēgšanas kultūra, kuru mēs sevišķi nevaram ietekmēt, tādēļ priecāsimies par jebkuru publisku un emocionālu atbalstu no mākslinieku kopienas, jo šī reakcija pavisam noteikti norāda uz mākslas cenzūru. Paldies, ja atbalstiet jau šobrīd. Kā arī aicinām vecākus un ikvienu, kam nepatīk darbs, neaizskart mākslinieku Kristiantu Brekti uz ielas vai sociālajos tīklos. It sevišķi, ja jums līdzās atrodas bērni. Šāda uzvedība nav nedz atbalstāma, nedz tāda ir jāiedrošina, jo tā ir emocionāla vardarbība," "Facebook" raksta fonds "Mākslai vajag telpu."

Fonds arī vērš uzmanību, ka mākslinieces Džemmas Skulmes citāts "Mēs esam kā sliekas, kurām jāirdina augsne" ir metafora par pilsonisku, demokrātisku un atvērtu sabiedrību, kur ikviens indivīds ir atbildīgs par savām darbībām, aicinot katru domāt par savu produktivitāti un atbilīgu iesaisti procesos, tādējādi veicinot vispārējās labklājības celšanu sabiedrībā, un tas nekādā veidā nebūtu uzskatāms par psihi traumējošu vēstījumu.

Jauns.lv jau vēstīja, ka sociālās tīklošanās platformās izraisījušās asas diskusijas par latviešu mākslinieka Kristiana Brektes gleznojumu uz Rīgas 40.vidusskolas sienas.

Akas ielā 10, Rīgā, kopš 9.augusta uzsākts darbs pie murāļa jeb ielas sienu gleznojuma "Veltījums Džemmai Skulmei", kuru organizē fonds "Mākslai vajag telpu".

Kā informēja fonda pārstāve Lāsma Goba, murāļa skici radījis latviešu mākslinieks Kristians Brekte, taču uz sienas šo skici pārnes mākslinieki Miķelis Mūrnieks un "Kiwie".

Pēc Gobas paustā, Brekte, iedvesmojoties no Skulmes meiteņu tēliem, kas līdzinās bērnu zīmējumiem un kurus māksliniece savā daiļradē it sevišķi daudz izmantojusi pēdējās desmitgadēs, ir radījis mākslas darbu "Veltījums Džemmai Skulmei".

Izmantojot Skulmes radītos meiteņu tēlus no gleznu sērijām "Atgriešanās" un "Modelis", Brekte turpina naivo estētiku un raugās uz "modeļiem" veidos, kas raksturīgi pašam māksliniekam.