Būvdarbu laikā pārrauj pazemes kabeli: cik tas izmaksā?

Nav reti arī strīdi, kuram tad par to ir jāmaksā. Atkarībā no tā, kad un kas šo kabeli racis un vai ir ievēroti likumdošanā noteiktie normatīvi, var būt dažādas nianses.

"Likums un Taisnība" saņēma lasītāja Oskara vēstuli: “Ozolniekos bez saskaņošanas ar "Sadales tīkliem" un "Tet" SIA "Uzars" Krasta ielā 1, veicot rakšanas darbus, pārrāva elektrības kabeli, atstājot bez elektrības sešas mājas ar desmit ģimenēm. Par notikušo paziņots Jelgavas pašvaldības policijai, arī "Sadales tīklu" brigāde izbrauc uz notikuma vietu, veiks apskati, fiksēs darbības un sastādīs aktu. Varbūt jums ir iespējams noskaidrot, kāpēc tā dara vēl 21. gadsimtā, kurš par to ir atbildīgs un kā to novērst nākotnē?”

Saskaņošana ir obligāta

Veicot jebkādus zemes rakšanas darbus, sevišķi apdzīvotās vietās, vispirms obligāti jānoskaidro, kādas inženierkomunikācijas konkrētajā vietā atrodas. Tieši tāpēc rakšanas darbi jāsaskaņo vietējās pašvaldības būvvaldē un, ja tuvumā ir elektroapgādes infrastruktūra (elektrības skaitītāji, transformatori vai stabi), arī ar "Sadales tīkliem".

Visbiežāk kabeļu līnija tiek bojāta ar zemes rakšanas tehniku, iedzenot zemē stabus vai armatūru, kā arī vecu koku celmu izraušanas laikā. Ņemot vērā, ka elektrības kabeļa pārraušana var radīt arī dzīvībai bīstamu situāciju, darbi tiešā tā tuvumā ir jāsaskaņo īpaši.

Darbošanos kabeļu tuvumā reglamentē Aizsargjoslu likums, un ir daudz ierobežojumu. Svarīgākie:

• gar pazemes elektropārvades kabeļļīnijām aizliegts veikt darbus ar triecienmehānismiem, nomest smagumus, izmest un izliet kodīgas un koroziju izraisošas vielas;
• celt, kapitāli remontēt, rekonstruēt vai nojaukt jebkuras ēkas un būves bez attiecīgo komunikāciju īpašnieka atļaujas;
• veikt zemes darbus dziļāk par 0,3 metriem, aramzemēs – dziļāk par 0,45 metriem, kā arī veikt grunts planēšanu ar tehniku;
• veikt darbus, kas saistīti ar zemju applūdināšanu uz laiku.

Sadales tīklu speciālisti arī uzsver, ka reiz pārrauta un atjaunota kabeļa līnija nekad nebūs tik kvalitatīva un droša kā iepriekš un vienmēr būs risks, ka nākotnē tā var izraisīt jaunus elektrības pārrāvumus.

Kabeļu likšanas noteikumi

Visu iespējamo kabeļu ievilkšanas prasības ir aprakstītas Ministru kabineta "Noteikumos par Latvijas būvnormatīvu LBN 262-15 Elektroniskie sakaru tīkli". Tie ir spēkā kopš 2015. gada.

Tajos noteikts, ka jau sākotnēji, projektējot tīklu ievilkšanu, tas jādara tā, lai būtu nodrošināta piekļūšana, apkalpošana vai nojaukšana, kā arī būtu pietiekami daudz vietas visu nepieciešamo komunikāciju ievilkšanai. Tāpat noteikts, ka jālieto materiāli ar augstu izturību pret koroziju, visās niansēs aprakstīts, kā kabeļi jāierok.

Kabelim, kas ievietots speciālā kanalizācijas caurulē, jāatrodas ne mazāk kā 0,4 metru dziļumā zem ietves vai 0,6 metru dziļumā citā vietā. Ja tas tiek ierakts bez caurules, tad kabelis jāliek 0,8 metru dziļumā. Ierokot kabeli, virs tā obligāti ieklājama speciāla no polimēru materiāla izgatavota brīdinājuma lente, kurai jābūt 0,2 metrus virs kabeļa.

Tāpat šajos noteikumos ir uzrādīti visi apzīmējumi, ar kādiem kabeļi un dažādi citi elektroapgādes mezgli ir atzīmējami projektos un gatavo objektu plānos.

Teorētiski, ja visus šos noteikumu ievērotu gan kabeļu līniju ierīkotāji, gan būvnieki pēc tam, nekādām problēmām nevajadzētu būt. Diemžēl daudzi kabeļi zemē ievietoti arī patvaļīgi un bez saskaņošanas, un ne mazums palicis arī mantojumā no padomju laikiem.

Gadījumos, kad elektrības zudums izraisīs zaudējumus, par to atgūšanu varēs cīnīties vienīgi tad, ja pārrautais kabelis būs ierakts zemē, ievērojot visus noteikumus un būvnormatīvus.

Kāda Saulkrastu iedzīvotāja vērsās tiesā, uzskatot, ka pašvaldības uzņēmums ielas labiekārtošanas darbu laikā, pārraujot viņas mājas elektroapgādes kabeli, ir nodarījis ievērojamus zaudējumus. Kaut arī pašvaldība par saviem līdzekļiem pieslēgumu operatīvi atjaunoja, summa, ko cietusī bija sarēķinājusi, ieskaitot personisko un morālo kaitējumu, pārsniedza 10 000 eiro. Tomēr ar papīriem viss nebija kārtībā, un prasība tika noraidīta.

Ar civilprasību tiesā var un vajag vērsties situācijās, kad elektrības pārrāvums izraisa precīzi aprēķināmus un pierādāmus zaudējumus. Tie var būt sabojājušies pārtikas produkti, mājas komunālo tīklu bojājumi vai, piemēram, siltumnīcā nosaluši tomāti.

Neiegūtu peļņu sakaru trūkuma dēļ nojukušā darījumā pierādīt gan būs grūti. Tomēr, ja kabeļa pārrāvējs oficiāli tiks atzīts par vainīgu negadījumā, pārkāpjot normatīvus, zaudējumu piedziņa tiesas ceļā ir ļoti reāla.