Mūžībā devies kino un video operators Uldis Millers
foto: Publicitātes
Sabiedrība

Mūžībā devies kino un video operators Uldis Millers

Jauns.lv / LETA

Mūžībā devies kino un video operators Uldis Millers, informēja Latvijas Kinematogrāfistu savienība (LKS).

Mūžībā devies kino un video operators Uldis Miller...

Millers dzimis Rīgā 1955. gada 14. decembrī un jau bērnībā daudz laika pavadījis filmēšanas laukumos, jo viņa māte, filmu direktore Vija Millere, strādāja kinostudijā. Millers beidzis Rīgas 49. vidusskolu un 1974. gadā sācis darbu Rīgas Kinostudijā kā filmu uzņemšanas tehnikas mehāniķis.

No 1976. gada līdz 1990. gadam Millers strādājis kā operatora asistents un otrais operators, piedaloties ap 30 spēlfilmu tapšanā, līdz kļuvis par spēlfilmu operatoru - inscenētāju. Profesionālo meistarību viņš apguvis darbā un Andreja Tarkovska meistarklasē Maskavas Kinoinstitūtā.

Pēc LKS paustā, ar mūsdienīgu risinājumu izcēlās Unas Celmas Maskavas Kinoinstitūta 1990.gada diplomdarba filma "Sala", kuras ekrāna attēlu veidoja Millers. 1990.gada pārmaiņu rezultātā veidojās jaunas studijas, un Millers nonāca Jura Podnieka komandā.

Millers kļuva par Podnieka studijas vadošo operatoru. Viņa kontā ir četras spēlfilmas un vairāk nekā 30 dokumentālo filmu, no kurām vairākas novērtētas ar balvām festivālos, "Lielā Kristapa" nominācijām un balvām par labāko filmu un operatora darbu. To starpā ir 2014. gada kinolente "4.maija republika", 2010. gada "Vai viegli...", 2005. gada "Dina", 2004. gada "Vidaya", 2002. gada "Kas no kā rodas", 1998. gada "Checking Out", 1996. gada "Provokācijas anatomija", 1991. gada "Impērijas gals" un citas.

Atvadīšanās no Millera notiks 7. augustā plkst. 12 Rīgas Krematorijas Lielajā zālē, ievērojot Covid-19 pandēmijas dēļ noteiktos ierobežojumus.