Golubeva par būtiskiem pārkāpumiem ierosina disciplinārlietu pret IeM Informācijas centra priekšnieci Lapiņu
Iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) ierosinājusi disciplinārlietu pret Iekšlietu ministrijas (IeM) Informācijas centra priekšnieci Līgu Lapiņu par būtiskiem pārkāpumiem iepirkumu procesā, informēja IeM.
IeM ir pabeigta Golubevas ierosinātā dienesta pārbaude saistībā ar divām IeM Informācijas centra rīkotajām iepirkuma procedūrām "Videokameru iegāde un uzstādīšana uz četriem gadiem" un "Drošu tehnoloģisko rīku un risinājumu izveide četriem gadiem".
Dienesta pārbaudē konstatēti vairāki pārkāpumi, kuru rezultātā iekšlietu ministre lēmusi lūgt Iepirkumu uzraudzības biroju sākt administratīvā pārkāpuma lietvedību saistībā ar iespējamiem Publisko iepirkumu likuma 84.un 86.panta pārkāpumiem, kā arī ierosināt disciplinārlietu pret Lapiņu saistībā ar iespējamu Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 36.panta pirmajā, otrajā vai trešajā daļā paredzēto disciplinārpārkāpumu un uzdot IeM Informācijas centram izvērtēt iepirkuma komisijās iekļauto IeM Informācijas centra darbinieku rīcību Darba likuma 90.vai 101.pantā noteiktajā kārtībā.
Tāpat Golubeva liks izvērtēt turpmākās sadarbības iespējas ar iepirkuma procedūrā uzvarējušo pretendentu SIA "KB Open".
Pārbaudē netika konstatēti likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 11.panta pirmajā daļā noteikto ierobežojumu pārkāpumi, kas dotu pamatu uzskatīt, ka bijusī IeM parlamentārā sekretāre Signe Bole, pildot valsts amatpersonas pienākumus, būtu atradusies interešu konflikta situācijā, informēja IeM.
IeM Informācijas centrs attiecīgajā situācijā izvēlējās veikt sarunu procedūru, nevis rīkot atklātu konkursu. Dienesta pārbaudē secināts, ka IeM Informācijas centra kā pasūtītāja norādītie apstākļi sarunu procedūras piemērošanai nav atzīstami par neparedzamiem ārkārtas apstākļiem Publisko iepirkumu likuma 8.panta septītās daļas 3.punkta izpratnē. Tas liecina par būtiskiem konkurences un brīvā tirgus ierobežojumiem no IeM Informācijas centra kā pasūtītāja puses, vienlaikus pastāvot neefektīvas valsts budžeta līdzekļu izlietošanas riskiem.
Dienesta pārbaudes komisija ir arī konstatējusi būtiskas kļūdas abu iepirkuma komisiju darbā, kam bijusi tieša ietekme uz iepirkuma procedūras rezultātiem, kā rezultātā par iepirkuma procedūras uzvarētāju tika atzīts pretendents, kura iesniegtais piedāvājums neatbildis iepirkuma procedūras dokumentos izvirzītajām prasībām.
