Vai apkopējiem vajadzēs veikt uzkopšanu arī Ministru kabineta sēdes laikā?
Aizvadītais pusotrs gads darba tirgū ir bijis dažādiem izaicinājumiem un dīvainībām pārpilns. No vienas puses – darba devēju konkurence par laba līmeņa speciālistiem ir vēl lielāka nekā “pirmskovida” laikos. No otras – personāla speciālisti savā darbā bieži saskaras ar izmisumu, kad krīzes laikā bez darba palikušie piesakās uz teju jebkuru, arī pavisam nepiemērotu vakanci. Un kā trekns, pilnīgi nevajadzīgs punkts šai neskaidrajai situācijai ir prasība par jebkuru darbinieku, neatkarīgi no slodzes, maksāt minimālās VSAOI 170 eiro apmērā, viedoklī dalās "Civinity Latvija" personāla vadītāja Daiga Priede-Kazaka.
Prasība, kas stājas spēkā no 1.jūlija, būtiski ietekmēs apsaimniekošanas un uzkopšanas nozari, kurās darbojas arī “Civinity” grupas uzņēmumi. Iemesls ir itin vienkāršs. Mums ir ļoti daudz nepilnu slodžu darbinieki – sētnieki, apkopējas, tehniskie speciālisti objektos. Tās ir iecienījuši cilvēki, kas vēlas strādāt vien dažas stundas dienā. Iemesli katram savi – mācības, kopjams tuvinieks, mazs bērniņš, viegli savienot ar kādu hobiju vai citu darbu, veselības stāvoklis vai vienkārši ir brīvs laiks.
Tagad mēs tik daudz nepilnu slodžu, cik būtu nepieciešams, atļauties vairs nevarēsim. Vairāku iemeslu dēļ.
Pirmkārt, uzkopšanas darbiem parasti ir specifiski darba grafiki. Birojā, tirdzniecības centrā, skolā strādājošajiem diezin vai patiktu situācija, kad dienas vidū, darbalaikā, mācību stundu vai pat Ministru kabineta sēžu laikā ierodas apkopēja, vai ne? Ierasti tas notiek ārpus darba laika - vakaros vai agri no rīta. Taču nav viegli izveidot racionālu apkopēja darba grafiku ap 40 stundām nedēļā, nodrošinot pilnu vai gandrīz slodzi, lai nebūtu riska pārmaksāt VSAOI. Ne visiem darbiniekiem ir pieņemamas iespējamās dzīves ritma izmaiņas.
Šo situāciju daudz smagāku padara jaunizveidotā minimālā VSAOI aprēķināšanas sistēma. Tā ir ārkārtīgi sarežģīta, smagnēja un apgrūtina uzņēmumu spējas prognozēt naudas plūsmas. Proti, darba devējam pienākums piemaksāt minimālā VSAOI starpību līdz 170 eiro iestāsies pēc vairākiem mēnešiem, kad VSAA būs apkopojusi visu informāciju par cilvēka ienākumiem un paziņojusi par to VID. Bet mēs kā darba devējs nezinām, vai nepilnu slodzi pie mums strādājošs cilvēks ir nodarbināts arī citur. Ja vien pats darbinieks nav par to informējis, bet tāda pienākuma nav un tas arī nebūtu vajadzīgs. Tādēļ faktiski uz vairākiem mēnešiem ir jārezervē summa (jāveido uzkrājumi), kas pēc mūsu aprēķiniem atbilst nepieciešamajiem VSAOI. Tas sarežģī finanšu plūsmu plānošanu, samzaina uzņēmuma plānoto peļņu un šīm darbībām ir sava cena.
Proti, ja būtiski palielinās izmaksas par darbiniekiem, tad nav ilgi jāgaida līdz brīdim, kad pat liels, stabili strādājošs uzņēmums nespēs tās amortizēt un sāks domāt par pakalpojumu cenu palielināšanu. Vai cenu celšanās vēl vienā sektorā ir tas, kas mums ir vajadzīgs jau tā trauslajā “pēckovida” ekonomikā?
Minēšu tikai vienu piemēru. Uzņēmums, kas nodrošina uzkopšanas pakalpojumus Rīgas viesnīcās. Pērn, kad viesnīcu darbība praktiski bija apturēta, nācās uzteikt darbu aptuveni 80% darbinieku. Protams, bija cilvēki, kam varēja piedāvāt pārkvalificēties mūsu uzņēmuma grupas ietvaros, taču lielāko daļu nācās atlaist. Patlaban aktivitātes tūrismā sāk atjaunoties, attiecīgi arī uzkopšanas uzņēmumā būs vajadzīgi darbinieki. Taču ir skaidrs, ka uzņēmums iespēju robežās centīsies nodrošināties pret “pārsteigumiem” ar VSAOI, piedāvājot iespējami vairāk pilnu slodžu. Domāju, ka līdzīgi rīkosies arī citi. Tas nozīme, ka daļa cilvēku, kuri zaudēja darbu Covid-19 pandēmijas laika ierobežojumu dēļ , to neatgūs.
Jāatgādina, ka šeit mēs runājam par mazkvalificētiem darbiem un nepilnu slodžu darbiniekiem, proti, cilvēkiem, kuru pozīcijas darba tirgū jau tāpat nav spēcīgas. Šis neattiecas uz kvalificētiem speciālistiem, cīņa par kuriem ir vēl asāka nekā jebkad agrāk. Taču mēs nezinām, kāds izskatīsies darba tirgus pēc tam, kad valsts vairs nemaksās dīkstāves pabalstus un beigsies tradicionāli laiskā vasara. Vai mēs nesagaidīsim rudeni ar lielu bezdarba pieaugumu?
Un tad jājautā, vai, ņemot vērā visu augstāk minēto, 2021.gada vasaras vidus patiešām ir īstais brīdis, kad ieviest obligāto minimālo VSAOI? Varbūt vērtīgāk būtu to atlikt līdz 2023.gada 1.janvārim, šo laiku veltot, piemēram, saprātīgas minimālā VSAOI aprēķināšanas sistēmas izstrādei? Jo mēs redzam, ka labi domātā iecere palielināt mazāk atalgoto darbinieku sociālo aizsardzību,patlaban pārvēršas slazdos, kuros galu galā iekritīs tieši paši cilvēki, kuru intereses jaunās izmaiņas ir aicinātas sargāt.
