30 gadu vecumā mēģina pabeigt pamatskolu

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības departamenta vecākā eksperte Olita Arkle Jauns.lv skaidro, ka skolēniem, kuru sekmes ir sliktas, katru gadu vasarā tiek piedāvāti papildu mācību pasākumi. Iepriekš tie varēja būt divu nedēļu ilgumā un tos varēja izmantot 1.-8.klašu skolēni, bet šogad saistībā ar Covid-19 pandēmiju papildu mācību pasākumi var būt līdz trīs nedēļām un tie pieejami arī 10.un 11. klases skolēniem.

Papildu mācību pasākumi iespējami visas vasaras garumā līdz pat augusta beigām. Daļa skolu vasaras darbus nodrošina uzreiz jūnijā, bet citas tos organizē vēlāk jūlijā vai augustā. Papildu mācību pasākumu laikā skolēniem ir iespējams apgūt atsevišķus priekšmetus un tematus, ar ko bija problēmas mācību gada laikā.

Klupšanas akmens - valodas un matemātika

Konkrēts skaits, cik skolēniem šogad vajadzīgi papildu mācību pasākumi, būs zināms tikai augusta beigās, bet parasti ik gadu tie ir vidēji 5%. Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) Kvalitātes dienesta Licencēšanas un reģistru departamenta direktores vietnieks Ivans Jānis Mihailovs Jauns.lv norāda, ka katru gadu nesekmīgo skolēnu īpatsvars svārstās un ir dažāds pa klašu grupām, bet pozitīvi ir tas, ka papildu mācību pasākumi lielākoties ir efektīvi. Tādējādi bērni iegūst sekmīgus vērtējumus un tiek likvidētas zināšanu plaisas.

Papildu mācību pasākumi nozīmē, ka vasarā skolotāji strādā ar mazāku skolēnu skaitu - sākumskolā tā parasti ir 3-4 bērnu grupiņa. Katram bērnam ir savi robi zināšanās, un skolotāji pievēršas tieši to likvidēšanai. Visbiežāk bērniem ir grūtības ar pamata priekšmetiem: latviešu valodu, svešvalodu, matemātiku, dabaszinībām, citiem eksaktajiem priekšmetiem. Ar tādām jomām kā mūzika, sports un zīmēšana parasti problēmu nav.

Ne visi ir bastotāji un sliņķi

Mihailovs skaidro, ka ne visi skolēni, kam nepieciešami papildu mācību pasākumi, ir apzināti nemācījušies un neapmeklējuši skolu.

"Bieži, dzirdot par papildu mācību pasākumiem, pirmā doma ir, ka tie ir nesekmīgie, bastotāji un nekā nedarītāji. Tā nav taisnība. Ļoti bieži papildu mācību pasākumi tiek noteikti bērniem, kuri ir īslaicīgi vai ilgstoši slimojuši. Šogad mazāk, bet iepriekšējos gadus bija gadījumi, kad vecāku mobilitātes un darbības dēļ bērns ceļoja turpu šurpu no valsts uz valsti, un tad arī šādiem bērniem bija papildu mācību pasākumi," atzīst Mihailovs.

Viņš atklāj, ka ir bijuši arī atsevišķi bērni, kuru atzīmes ir sekmīgas, bet vecāki lūguši papildu mācības vasarā. Pret šādām mācībām nav iebildumu, ja konkrētie skolotāji un skolas tam piekrīt. Kopumā bērni, kuriem vajadzīgi papildu mācību pasākumi, veido ļoti raibu ainu. Citus gadus viņu vidū bija arī iebraucēju atvases, bet šogad Covid-19 pandēmijas dēļ tādu tikpat kā nav. Vasaras darbi vajadzīgi arī bērniem ar valodas grūtībām, piemēram, ar disleksiju, ar dislāliju, kā arī skolēniem no ģimenēm, kur mājās nerunā latviešu valodā, un reemigrantu atvasēm. 

Tādējādi bērni, kas tiešām nemācās un tāpēc viņiem ir sliktas atzīmes, veido aptuveni 3-4% no visiem skolēniem. Kopumā Latvijas skolās mācās aptuveni 200 tūkstoši bērnu.

Katram desmitajam problēmas

Mihailovs atzīst, ka šajā jomā Latvija izskatās normāli uz citu valstu fona. Viņš uzsver, ka obligātais izglītības saturs līdz 9.klasei būtu jāapgūst katram cilvēkam, un vienmēr būs aptuveni desmitā daļa cilvēku, kuriem dažādu iemeslu dēļ būs problēmas.

"Tas nenozīmē, ka šīs problēmas būs fundamentālas, bet katram desmitajam sabiedrības loceklim var rasties kādas problēmas. Te var būt ļoti dažādi iemesli, sākot no veselības traucējumiem un beidzot ar to, ka vecāki līdz galam savu pienākumu nav izdarījuši un skolotāji slikti strādā. Tad ir jautājums, kā sniegt atbalstu un palīdzību, jo mēs visi lieliski zinām, ka mums ir grupa otrgadnieku, kas pavisam netiek galā."

Viņi veido nepilnu 1% no visiem skolēniem. Tie kopumā ir kritiskāki gadījumi, bet ir arī situācijas, kad bērns nomācās tajā pašā klasē otru gadu, bet pēc tam kļūst sekmīgs.

Pēc IKVD pārstāvja teiktā, katrā valstī vidēji 10% cilvēku prasa papildu uzmanību. Arī Latvijā par katru desmito bērnu var runāt kā par problemātisku, jo, ja bērns knapi nopelna 4 vai 5 balles, viņš tiek pārcelts uz nākamo klasi un skaitās sekmīgs, bet pēc tam prasa papildu uzmanību un viņš visu laiku balansē uz sekmības/nesekmības robežas. "No sērijas: ar trešo reizi dabūju četrinieku, priecājos par to!"

"Tas nenozīmē, ka viņš ir slikts cilvēks, bet gan to, ka viņam ir nepieciešama uzmanība. Tie ir 10%, kas ir katrā izglītības sistēmā. 10% ir normas robežās." Novērots, ka ir daļa bērnu, kuriem sākumskolā ļoti neveicās ar mācībām, bet pēc tam dažādu iemeslu viņi kļūst sekmīgi un labi mācās visus turpmākos skolas gadus.

Arī Covid-19 ierobežojumu dēļ bērni nevar pamācīties

Mācīšanās grūtības sākumskolā var būt arī tiem bērniem, kuri nav apmeklējuši pirmsskolu, un šādiem bērniem var būt arī socializācijas un komunikācijas problēmas.  Arī krievu un angļu tautības bērniem, kuri sāk mācības latviešu skolā, var būt sarežģīti mācīties. Bērnu psihoemocionālais stāvoklis, kas saistīts ar smagiem notikumiem, piemēram, vecāku šķiršanos, var radīt grūtības mācīties. Bērnus var piemeklēt arī motivācijas trūkums mācīties, kā arī citas problēmas.

Šogad daudz vecāku rakstījuši, ka bērniem mācīšanās traucējumi radušies saistībā ar Covid-19 pandēmiju un tās ierobežojumiem. "Ne visi ir spējīgi mācīties mājās, ne visiem ir labi apstākļi, lai mācītos mājās, un ne visiem vecāki var nodrošināt nepieciešamo atbalstu." Patlaban nav zināms, cik daudz bērniem šī iemesla dēļ vasarā vajadzēs palīdzību.

IZM pārstāve norādīja, ka šogad kopš februāra skolēniem bija iespējamas individuālās konsultācijas, lai gan ne visas skolas tās veiksmīgi nodrošināja, norādot, ka skolotāji jau tā ir nodarbināti un tarificēti līdz maksimālajai robežai un nevar vairs papildu sniegt individuālās konsultācijās. "Bet daudzas skolas to izmantoja, un tā bija laba iespēja."

Ar tukšu vēderu nevar pamācīties

IKVD arī īsteno Eiropas Sociālā fonda projektu "PuMPuRs", lai mazinātu to skolēnu skaitu, kas pārtrauc mācības. Projekta pārstāve Kristīne Liepiņa Jauns.lv teica, ka situācijas, kādēļ bērniem vajadzīgs papildu atbalsts, ir ārkārtīgi dažādas. Viņa akcentēja arī ekonomiskos riskus - ģimenes sliktā finansiālā situācija var radīt bērnam grūtības skolas dzīvē un mācībās.

Piemēram, bērniem trūkst līdzekļu, lai nokļūtu uz skolu, lai pietiekami paēstu, lai iegādātos skolai nepieciešamās lietas, piemēram, pildspalvas, zīmuļus.

Nav interneta, nevar pieslēgties stundām

Savukārt attālinātajā mācību procesā bija daļa bērnu, kuriem nebija adekvāts tehniskais nodrošinājums, lai normāli mācītos, piemēram, ģimenē trūka datoru, nebija interneta.

Mihailovs piebilst, ka aprīlī interneta problēmas tika risinātas. Bija gan valsts, gan pašvaldību atbalsts. "Bet ir skaidrs: ja ir divistabu dzīvoklis un vienā istabā vienlaikus mācās trīs bērniņi, tad problēmas var būt saistītas gan ar telpu trūkumu, gan ar datoru pieejamību, jo, ja bērniņš mācās no telefona, tad tur var būt zināmas problēmas un konsekvences."

Tāpat dienests saņēmis vēstules no ģimenēm, kurās ir tikai viens dators, kas jāizmanto vecākiem darba vajadzībām. Vēl trakāk, ja šis viens dators saplīst. Tad visa ģimene - gan vecāki, gan bērni - paliek bez mācību un darba iespējām.

Bet kopumā speciālisti cer, ka šogad saistībā ar Covid-19 pandēmiju nebūs vairāk tādu bērnu, kam vajadzēs papildu mācību pasākumus. Precīza situācija būs redzama augusta beigās.

Daļa otrgadnieku vienkārši nosit laiku

Runājot par otrgadniekiem, Mihailovs norādīja ka situācija ir ļoti raiba. Daļai skolēnu otrgadniecība ir veselīga un pat vajadzīga, bet citiem otrais mācību gads tajā pašā klasē ir "pilnīgs zaudējums vai vienkārši laika nosišana".

"Ja ir otrgadniecība, tad tā ir patiesi traka situācija. Tā aktualizē trīs jautājumus. 1.Kāpēc otrgadniecība bija pieļauta un vai visi atbildīgie darbinieki (pedagogi, vecāki, pašvaldības pārstāvji) ir izdarījuši visu, lai sniegtu atbalstu un otrgadniecību novērstu? 2.Kāds ir atbalsts un kāda ir iesaistīto pušu sadarbība otrgadniecības laikā? 3.Kāds atbalsts ir pēc otrgadniecības?"

Viņš skaidroja, ka palikšana uz otru gadu var būt noderīga bērnam, kurš salauzis muguru un ilgstoši bija spiests pavadīt gultā. Savukārt, ja bērns neprot lasīt un rakstīt trešajā klasē, ir jautājumi, kāpēc tā noticis un kas ir neizdarīts līdz šim.

Kopumā var teikt tā: no trīs cilvēkiem, kas palikuši uz otro gadu, viens piedzīvojis ļoti auglīgu laiku, bet pārējiem diviem bērniem daļa problēmu saglabājas arī turpmāk.

Mācību laikā bērns brauca uz Turciju sauļoties

Arkle vēl piebilst: ja bērniem ir mācīšanās traucējumi, ļoti svarīga ir skolas sadarbība ar ģimeni un vecāku attieksme.  Gadās, ka bērniem ir noteikti vasaras darbi, bet viņi tos neapmeklē, jo vecāki uzskata, ka tos nevajag. Diemžēl tad nav citu iespēju un bērns jāatstāj tajā pašā klasē uz otro gadu.

Mihailovs atzīmē, ka daļa bērnu jau skolas laikā tiek aktīvi nodarbināti mājsaimniecības darbos, piemēram, pieskatot māsas, brāļus, kaimiņu bērnus. "Mums ir gadījumi, kur puikas jau 13 gadu vecumā strādā gaterī un pelna 400 eiro. Viņš var teikt: "Pofig skola, es pelnu 400 eiro, un tā ir ļoti liela nauda!"

Mums ir arī gadījumi, kur vecāki dzīvo antisociālu dzīvi un bērns antisociālu dzīvi faktiski manto. Mums ir arī gadījumi (ne šogad, bet pagājušajā gadā), kad bērnam noteikti papildu mācību pasākumi, bet vecāki izlemj, ka labāk aizbraukt pasauļoties uz Turciju vai citu vietu. Ir bērni, kuri, neskatoties uz noteiktajiem pasākumiem, ignorē skolas prasības. Uzskatu, ka šādos gadījumos pašvaldībai jāvērtē iespēja vērsties pret vecākiem."

Speciālisti atzīst, ka daļa vecāku izglītību neuzskata par vērtību, kas atstāj negatīvu ietekmi uz bērnu mācīšanos un sekmēm.

Vecāki nedod akceptu

Arī "PuMPuRs" pārstāve Liepiņa atgādina - lai bērns saņemtu projekta atbalstu, vajadzīgs vecāku apstiprinājums un iesniegums. "Arī mēs sastopamies ar gadījumiem, kad skola ir identificējusi šos bērnus un ir gatava nodrošināt atbalstu, bet vecāku akceptu mēs nesaņemam, līdz ar to atbalsts līdz bērnam nenonāk."

Šādu gadījumu nav daudz, bet tendence ir apzināta. "Katrā ziņā mēs kā problēmu to identificējam, un tas ir aktuāli."

30 gadu vecumā cenšas pabeigt 9. klasi

Arkle atzīst, ka pēc 9.klases beigšanas nesekmīgo bērnu ceļi ir dažādi. Daļa izvēlas profesionālo izglītību, citi cenšas iegūt vispārējo vidējo izglītību. Arī Mihailovs piekrīt, ka bērnu likteņi ir dažādi. "Te parādās tās sabiedrības seja, kurā mēs dzīvojam."

Patlaban redzams, ka tālākizglītībā un tālmācībā arvien parādās cilvēki, kuriem 30 gadu vecumā nav pamatskolas diploma, un viņi beidzot attapušies, ka vajag mācīties, un tagad mēģina nokārtot diplomu."

Brīvības atņemšanas iestādēs ir ļaudis, kuri pabeiguši tikai piecas vai sešas klases. Daļa cietumnieku izmanto iespēju un ieslodzījumā mācās, bet citi to nedara. "Aina ir raiba, un katrs būvē savu dzīvi. Noteikti būs kaut kāds procents cilvēku, kas pēc 9.klases, ko knapi pabeidza vai pat nepabeidza, nedarīs neko, bet lielākā daļa kaut ko cenšas darīt. "Pozitīvi vērtējams, ka pat 30 gadu vecumā cilvēks mēģina pabeigt pamatskolu: "Tie, kas mēģina, tiem cepuri nost!"

Ir arī tādi ļaudis, kas 40 gadu vecumā iegūst bakalaura grādu, bet 50 gadu vecumā aizstāv doktora disertāciju. Prieks, ka arī pusmūža cilvēki ar vairākiem bērniem pēc daudziem gadiem atgriežas izglītības sistēmā un turpina mācīties.

Ir daudz tādu pieaugušu cilvēku, kuri tikai pēc gadiem saprot, ka izglītība ir vērtība, tāpēc pateicas skolotājiem par darbu, kaut arī skolas laikā viņi nemācījās, darīja palaidnības un kavēja stundas.