Krāšņi atdzimusi Krustpils pils Lielā zāle

To paveicis “Būvuzņēmums Restaurators” sadarbībā ar Jēkabpils būvfirmu “Erbauer Group”. Vissarežģītākais uzdevums bija atjaunot zudušos skaistos griestu gleznojumus, jo bija saglabājušas tikai vairākas melnbaltas fotogrāfijas, kurās iemūžināta telpa, kāda tā izskatījās 19. gadsimta beigās – laikā, kad pilī saimniekoja baroni fon Korfi.

Darbs kā detektīviem

Unikālās fotogrāfijas Jēkabpils Vēstures muzeja rīcībā savulaik nodevusi barona fon Korfa vedekla. Lai noteiktu vēsturisko zīmējumu izmēru, apjomu, krāsu gammu un radītu galveno gleznojumu papildinošos elementus, arhitektei Ilzei Mekšai un restauratoriem vispirms bija jāveic apjomīga izpēte, lai zāles jaunais izskats būtu pēc iespējas tuvāks tam, kāds bija pirms aptuveni pusotra gadsimta.

Restauratore Inese Ozoliņa kopā ar kolēģiem apmeklēja aptuveni tajā pašā laikā būvētu ēku Vecrīgā, Krāmu ielā 3, un pētīja līdzīgus piemērus Eiropā, konsultācijas sniedza mākslas vēsturniece Vita Banga. Rekonstruēta arī zāles lustra un pārējie sienu apgaismes ķermeņi.

Jālabo senas būvnieku kļūdas

Atjaunošanas darbu sākšanas stadijā, noņemot padomju laika apšuvumu, atklājās, ka Lielās zāles sienās ir plaisas un griestu pārsegumā izveidojušās virsnormas izlieces. Tāpēc nolemts, ka vispirms jānostiprina zāles vēsturiskās griestu konstrukcijas. Šo darbu paveica Jēkabpils būvfirma “Erbauer Group”.

Vēsturiskais zāles pārsegums tapis 19. gadsimta otrajā pusē. Iespējams, tolaik neprecīzi aprēķinātas pārseguma dimensijas, tāpēc jau drīz pēc izbūves parādījās bīstamās izlieces. Arī ieskatoties vēsturiskajās fotogrāfijās, redzamas plaisas griestos. 20. gadsimta sākumā pārsegums pastiprināts, taču ar to nepietika, un gadsimta vidū remontdarbi veikti vēlreiz.

“Visbeidzot jau tagadējo būvniecības darbu laikā izvēlēta, mūsuprāt, ļoti saudzīga atjaunošanas metode, kas nodrošina maksimālu sākotnējo vēsturisko būvkonstrukciju saglabāšanu – veicot remontu vietās, kur zudusi siju nestspēja, un nomainot neatbilstošos elementus,” stāsta arhitekte Mekša.

Grezni motīvi

Darbu iesākot, iegūts lāzerskenēts materiāls, kas precīzi parādīja zāles konfigurāciju un ļāva noteikt vēsturisko zīmējumu apmērus. Pēc šīs informācijas secināts, ka zīmējumi katrā telpas stūrī mazliet atšķirsies.

Griestus grezno florāli motīvi – tropisko augu akantu lapas, pumpuri, ziedi, stīgas, ko papildina dekoratīvas vāzes, krelles un gārņi. Stūra zīmējumus papildina dekoratīvu lenšu pušķis. Tas viss kombinēts ar trafaretiem un rozešu joslām, arī iluzoru dzegas gleznojumu.

Lai zīmējumam piešķirtu nosacītu dziļumu, veidotas vienkāršas tumšākas krāsas joslas. Griestu ielocēm izvēlēts krāsojums tā saucamajā granitējuma tehnikā. Ģipša rozetes, kas papildina griestu apdari, diametrs ir 1,82 metri, svars – 50 kilogramu.

Atkal skanēs koncerti

“Korfu laikā, kad šeit saimniekoja baroni, šajā zālē notika pieņemšanas, balles, visi greznie svētki un pasākumi. Tagad, kad zāle ir atguvusi savu skaisto izskatu, atdzimusi, šeit arī ir plānoti dažādi kultūras pasākumi, lielāki notikumi, koncerti un dzejas lasījumi,” teic Riekstiņa.

Jau iepriekš Krustpils pilī pirmajā stāvā restaurēti 18. gadsimta sienu gleznojumi un septiņās telpās iekārtota ekspozīcija par pilsētas vēsturi, atjaunots dārzs, kur vēsturiskajā atrašanās vietā uzstādīta strūklaka, par Jēkabpils pašvaldības līdzekļiem atjaunota Medību zāle, garderobe, iegādātas mēbeles izglītojošām nodarbībām un flīģelis.

Kopējā darbu līgumcena ar PVN ir 2,3 miljoni eiro, Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 928 235 eiro, no valsts budžeta – 44 118 eiro, no pašvaldības – 1,3 miljoni.

Pār pieminēto SIA “Erbauer Group” gan pašlaik gulst aizdomu ēna. Šis uzņēmums pieder aizejošā sasaukuma Jēkabpils domes deputātam Andrejam Gavrilovam (“Saskaņa”) un pēdējo divarpus gadu laikā uzvarējis 12 domes un pašvaldības uzņēmumu iepirkumos. Iepirkumu uzraudzības birojs veic pārbaudi, pret uzņēmumu sākts kriminālprocess par aplokšņu algām.

Barbariski saimniekoja gan savējie, gan svešie

Krustpils pils celta 13. gadsimta pēdējā ceturksnī, tā bijusi gan Rīgas bīskapa, gan Polijas karaļa īpašumā, no 1586. gada līdz Pirmajam pasaules karam tā piederēja baronu fon Korfu dzimtai.
Pirmās brīvvalsts laikā pili pārņēma Latvijas Aizsardzības ministrija, pēc Otrā pasaules kara – PSRS 16. tāllidojumu izlūkošanas aviācijas pulks.  Lielajā zālē gan neatkarības, gan okupācijas laikā bija ierīkota kinozāle. Logi bija aizbūvēti ar sarkaniem ķieģeļiem, sienas sedza gāzbetona bloki, griestus – finieris. Tikai pēc padomju armijas aiziešanas 1994. gadā pilī ierīkoja muzeju.