Par "nepareiza" naža nēsāšanu tiek pie barga soda: ar aukstajiem ieročiem jābūt uzmanīgiem
Kāda tālbraucēju šoferu interneta forumā publicēts pamācošs stāsts, kādas nepatikšanas var gadīties Vācijā par likumam neatbilstoša naža nēsāšanu.
Kaut arī Latvijā noteikumi nav tik bargi, tomēr arī pie mums rīkošanās ar nazi, kas atbilst “aukstā ieroča” parametriem, kriminālā situācijā var būt vainu pastiprinošs apstāklis.
10 000 eiro sods par mednieku nazi
9. aprīlī Vācijas policija apturējusi kravas automašīnu ar Polijas valsts numuriem, lai veiktu ikdienišķu pārbaudi. Šoferis jau bija gatavojies pats piestāt stāvvietā pusdienas pārtraukumam, izņēmis produktus un blakus tiem uz sēdekļa nolicis savu nazi – saliekamu, ar 8,5 centimetrus garu, abpusēji uzasinātu asmeni. Pēc mūsu uzskatiem, varētu būt vienkāršs nazis, taču, izrādās, pēc Vācijas likumiem šāda rīka lietošana ir nelikumīga.
Šajā valstī ir aizliegti jebkādi naži ar asmens izbīdīšanas atsperi, tā sauktie naži tauriņi, abpusēji uzasināti naži un tādi, kurus var attaisīt ar vienu roku, izmantojot asmens smaguma spēku.
Autovadītājs sākumā pat nesapratis, ko vācu policisti viņam pārmet, un sazinājies ar starptautisko tālbraucēju atbalsta dienestu, kur viņam arī izskaidrojuši, ka Vācijā šādi naži ir aizliegti.
Jau paša naža klātbūtne neatkarīgi no pielietošanas veida vai mērķa var būt par pamatu krimināllietas uzsākšanai, un maksimālais naudassods par šādu pārkāpumu sasniedz pat 10 000 eiro. Cik konkrēts sods piespriests šajā gadījumā, gan nav zināms.
Līdzīgas problēmas var rasties arī citās Eiropas valstīs, kur saistībā ar terorisma draudiem un lielo migrantu plūsmu ir ieviesti stigri drošības pasākumi. Dodoties tajā virzienā, nevajadzētu ņemt līdzi neko, ko var izmantot kā ieroci; ja nu bez tā tomēr nevar iztikt, tad vēlams iepriekš izpētīt konkrētās valsts likumdošanu.
Kā ir Latvijā
Kādreiz arī Latvijas likumdošanā, īpaši padomju laikā, bija noteikumi, kas reglamentēja nažu izmērus, kādus drīkstēja nēsāt līdzi, un tie bija vēl stingrāki nekā Vācijā.
Bija reglamentēts naža garums, tas nedrīkstēja būt nesaliecams un aprīkots ar rokas aizsargiem. Piemēram, mednieku nažus, kurus šobrīd var nopirkt pat interneta veikalos, tolaik varēja iegādāties tikai specializētajos mednieku veikalos, uzrādot mednieka apliecību; šādu nažu obligātā prasība bija arī individuāls numurs, ko pārdevējs ierakstīja mednieka apliecībā. Šādi noteikumi joprojām ir spēkā Krievijā un Baltkrievijā.
Mūsu valstī šādu prasību vairs nav, un Latvijā drīkst nēsāt līdzi, kādu nazi vien vēlas (izņemot, piemēram, kinoteātros, lidmašīnās, citās vietās, kur ir savi kārtības noteikumi), taču ir situācijas, kad tas var beigties ar nepatikšanām.
Visā valstī viena eksperte
"Likums un Taisnība" sazinājās ar šobrīd vienīgo sertificēto auksto ieroču eksperti Latvijā. Viņa strādā Iekšlietu ministrijas Kriminālistikas centrā un, ņemot vērā darba specifiku, vārdu lūdza neminēt.
Pēc viņas teiktā, šobrīd, veicot auksto ieroču ekspertīzi, tiek lietota speciāli izstrādāta metodika, un tā ir ierobežotas pieejamības informācija.
“Ieroča klasifikācija nav atkarīga no naža garuma, un ekspertīzē jebkurš pie mums nonācis priekšmets tiek vērtēts no ļoti dažādiem aspektiem, no kuriem galvenais – kam tas ir domāts. Daudzi ražotāji arī maizes nažus izgatavo ar kaujas nažu elementiem. Aukstie ieroči var būt arī dažādi austrumnieku sitamie un metamie ieroči, loks un arbalets, arī citi priekšmeti. Ja cilvēks, piemēram, veikalā nopērk mačeti (garš nazis) krūmu izciršanai, cita rokās tā var kļūtu par nāvējošu ieroci,” norāda eksperte.
Nepatikšanas var būt, ja pie personas ko tādu atrod publisku pasākumu vietās, tad tas var beigties ar aizrādījumu vai naudassodu – tas noteikts Administratīvās atbildības likuma sadaļā par sabiedriskās kārtības traucēšanu, un sods var sasniegt līdz 500 eiro.
Īpaši vērtē nozieguma gadījumā
Citādi būs, ja ar šādu priekšmetu izdarīts noziegums. Ieroču aprites likumā ir noteikts: “Fiziskajām personām ir aizliegts nēsāt aukstos ieročus, kuri īpaši paredzēti miesas bojājumu nodarīšanai, izņemot medniekiem, zvejniekiem un makšķerniekiem paredzētus aukstos ieročus medībās, zvejā un makšķerēšanā, sportistiem attiecīgajam sporta veidam paredzētos ieročus sacensībās vai treniņos, kā arī aukstos ieročus, kurus izmanto kultūras pasākumu dalībnieki izrādēs, parādē un citos oficiālos kultūras pasākumos.”
Kā redzams, iespēju amplitūda ir plaša, un ieroča nepareizas vai noziedzīgas pielietošanas situācijā gala vārds piederēs ekspertam.
“Mūsu, ekspertīzes, darbs sākas tad, ja ir izdarīts noziedzīgs nodarījums, un īpaši bieži naži un citi asie priekšmeti izmantoti dzeršanas laikā notikušās sadzīves slepkavībās. Tad mēs veicam ekspertīzi, un, ja konstatējam, ka izmantotais ierocis atbilst aukstā ieroča parametriem, tad tas uzreiz ir vainu pastiprinošs apstāklis, un iespējamais piespriestais sods var būt bargāks. Tiesa gan, policijas darbinieki arī šo to no nažiem saprot un parastos virtuves instrumentus mums uz ekspertīzi nemaz nesūta. Saņemam uz ekspertīzi tikai tādus ieročus, kas izraisa jautājumus, un gadā ir aptuveni divdesmit tādu gadījumu,” stāsta eksperte.
