Krištopans un citi “Rīgas mežu” nomnieki iekāro simtiem hektāru meža platību golfa laukumiem

“Rīgas mežu” iepriekšējā vadība, kas amatus zaudēja martā, pret golfa laukumu attīstītājiem, starp kuriem ir arī ekspremjers Vilis Krištopans, bija labvēlīga un konceptuāli meža pārdošanu izsolē atbalstīja. Pirms tam gan vēl būtu jāsaņem īpašnieka jeb Rīgas pašvaldības piekrišana. Tomēr “Rīgas mežu” jaunā valde ir krietni piesardzīgāka un atsavināt golfa entuziastiem simtiem hektāru meža zemju vairs nesteidz.

Īpašums “Krievupes līči” Garkalnes mežniecībā pieder pašvaldības SIA “Rīgas meži”. Pirms sešiem gadiem tas tika iznomāts SIA “Krievupes golfa klubs”, kura īpašnieks tagad ir bijušais Latvijas premjerministrs Vilis Krištopans. Īpašums, kura platība pārsniedz 160 hektārus, uzņēmumam tika iznomāts uz 30 gadiem par četriem tūkstošiem eiro gadā pirms nodokļu nomaksas.

Par plāniem pie Krievupes attīstīt labāko golfa laukumu Baltijas valstīs pats Krištopans nesen stāstīja intervijā Garkalnes novada pašvaldības izdevumam. Latvijā esot tikai divi 18 bedrīšu golfa laukumi, bet vajadzētu būt simt. Vēl senāk viņš žurnālā “Otkritij gorod” stāstīja, ka viņam pie Langstiņiem esot 200 hektāri “gan savas, gan nomātās” zemes, uz kuras viņš sapņojot izveidot golfa trasi kopā ar savu Floridas kaimiņu Donaldu Trampu.

Lai gan sākumā “Krievupes golfa kluba” līgums ar “Rīgas mežiem” paredzēja, ka golfa laukums jāsāk būvēt piecu gadu laikā, tas nav noticis, tāpēc pērn līgums grozīts, pagarinot šo termiņu līdz 2025.gadam. Trampu kā savu investoru Krištopans vairs nepiemin, taču stāsta, ka tagad sapratis – būvniecībā uz nomātas zemes neviens neko ieguldīt negribēs, tāpēc īpašums no “Rīgas mežiem” būtu jāatpērk: “Nepiesaistīsiet nopietnu investoru uz nomas līgumu. Nu kurš liks desmitiem miljonu iekšā, ka šodien ir, tad atnāk, ievēlē jauno varu un viņi pasaka – kas tas tāds līgums? Nu neviens neliks nopietnu naudu iekšā!”

“Nē, nu tā atpirkšana, es baidos, vēl ir ļoti tālu,” tomēr atzīst Krištopans. “Nomas līgums man ir. Starp citu, nomas līgumu es dabūju konkursā, ja kāds tur atkal sāks kaut ko stāstīt. Bija konkurss uz nomu, neviens nepieteicās. Es vienīgais pieteicos. Vienīgais, ka es atnesu to ideju, ka tur varētu būt golfa laukums. Es ar to nodarbojos pieci gadi. Viss, kas ir noticis, ir noticis pret. Pirmkārt jau “kapitālais remonts” bankās. Aizbrauca viens man tāds sarunātais partneris, kuram bija daudz naudas šeit. Sāka slēgt ciet kontus, viņš aizskaitīja naudu uz Maltu, uz Kipru un pateica: dzīvojiet paši šeit! Tad sākās tas kovids...” Krištopans sūdzas, ka šo gadu laikā zemes nomā un dažādos citos darbos jau ieguldījis apmēram 30 tūkstošus eiro, bet joprojām neesot skaidrs, vai būs kāds rezultāts.

Vēl senāk nomas līgums ar “Rīgas mežiem” un līdz ar to arī lielāki ieguldījumi ir SIA “Vides dizains”, kas pie Božu ūdenskrātuves Babītē nomā vairāk nekā 100 hektārus meža – līgums ir uz 49 gadiem. Uzņēmums jau ilgus gadus lolojot cerības te uzbūvēt 18 bedrīšu golfa laukumu “Babīte”.

“De Facto” zināms, ka uzņēmums pēdējā laikā aktīvi vēršas Rīgas domē un “Rīgas mežos”, mudinot pēc iespējas ātrāk uzsākt nomātā zemesgabala “privatizāciju”. Rudenī iepriekšējā “Rīgas mežu” valde par to esot devusi pozitīvu signālu, tāpēc tagad uzņēmuma īpašnieki esot rezervējuši lielas naudas summas, lai varētu izsolē zemi nopirkt, norāda “Vides dizains”.

Pastarpināti starp “Vides dizaina” īpašniekiem tagad ir savulaik Ventspils tranzītbiznesā dažādus amatus ieņēmušais Vladimirs Solomatins, kura brālis Igors Solomatins ir Rīgas domes deputāts, kas tagad pārstāv “Saskaņu”, bet iepriekš ilgus gadus bija “Gods kalpot Rīgai” valdes loceklis. Šīs partijas vadītājs Andris Ameriks līdz aiziešanai no Rīgas vicemēra amata bija arī “Rīgas mežu” kapitāldaļu turētājs.

Tomēr “Vides dizaina” līdzīpašnieks un valdes loceklis Jānis Balodis uzsver – viņu iecere esot senāka par Ušakova-Amerika laikiem Rīgas domē: “Tāpēc mēs gribam tikt pie kaut kādas zināmas skaidrības. Ja mēs neizpērkam, mēs nedabūjam atpakaļ 600 tūkstošus eiro, un tad vēl, piemēram, ja mēs uzbūvējam vēl par kādu bankas naudu, tad vēl būs tur kādi trīs miljoni. Un beigās pasaka: “Paldies, jūs bijāt ļoti jauki, ka jūs šeit sakārtojāt vidi, nodrošinājāt vides aizsardzību, savedāt kārtībā cilvēkiem atpūtas vietu, un varat būt brīvi!” Nu tā jau arī negribētos galīgi.”

“De Facto” arī vēsta, ka interesi atpirkt nomāto teju 180 hektāru lielo mežu Tīnūžos izrādījusi SIA “Latvian Golf & Country Club”. Uzņēmums šobrīd gan ir palicis “Rīgas mežiem” parādā par nomu vairāk nekā 20 tūkstošus eiro.

Bijušais “Rīgas mežu” valdes priekšsēdētājs Aivars Tauriņš stāsta, ka, lai gan viņa vadītā valde konceptuāli atbalstīja mežu atsavināšanu golfa laukumu attīstītājiem, bet bez kapitāldaļu turētāja, proti, Rīgas domes izpilddirektora, akcepta tas notikt nevarētu. Tauriņa ieskatā, daži simti hektāru meža esot vien niecīga daļa no vairāk nekā 60 tūkstošiem hektāru, ko kopumā apsaimnieko “Rīgas meži”.

““Rīgas mežiem” iesaistīties golfa biznesā jeb būt ilgtermiņa nomniekiem ar privātajiem, kas savukārt biznesu attīsta, būtu pakļauts lieliem riskiem. Jo tur, kur saskaras pašvaldība ar privāto biznesu, tur ir jābūt ļoti uzmanīgiem,” savu viedokli skaidro Tauriņš. “Es pieļāvu to, ka, jā, kaut kādā brīdī, ja viņi tiešām ir nopietni investori, ja tas dod pienesumu mums, Latvijai, piemēram, kā golfa zemei, kur es esmu dzirdējis, ka tas ir ļoti svarīgi – vismaz pieci golfa laukumi tādi Eiropas līmeņa, lai kaut kas sakustētos golfa tūrismā un tā tālāk... Man šķita, ka tās ir pieņemamas lietas: ja tiešām ir, kā es tikko minēju, tādi nopietni investori, kas ir gatavi lielas naudas ieguldīt, tad vienā brīdī viņi var atsavināt to.”

Tauriņš uzsver, ka uz viņu politiski spiest saistībā ar šiem līgumiem neviens Rīgas domes deputāts nemaz nevarēja, jo viņš nekad nerīkotos pretēji “Rīgas mežu” interesēm. Savukārt tas, ka attīstītāji esot politikā vai biznesā labi pazīstamas personas, tieši esot labi – uzmanīgākiem būtu jābūt ar mazpazīstamiem.

Tikmēr tagadējā “Rīgas mežu” valdes priekšsēdētāja Anita Skudra ir apturējusi visu ilgtermiņa nomas līgumu izmaiņu virzību līdz maija beigām. Līdz tam “Rīgas meži” plāno rūpīgi izvērtēt visus šādus līgumus un atsavināšanas ieceres, lai negadās tā, ka ilgtermiņā meža gabalu pārdošana var izrādīties uzņēmumam neizdevīga vai, piemēram, golfa laukuma vietā tiek sabūvēti ciemati.

“Par to ir stāsts, ka tās koncepcijas, kas tiek iesniegtas, ir uz vienas A4 lapas tādiem gana lieliem burtiem, un tas tomēr nav tāds biznesa plāns, kas būtu skatāms nopietnā formātā,” norāda Skudra. “Mēs gribam saprast saistības, kādas ir mums un kādas ir bijušas saistības arī šiem nomniekiem. Vai viņi ir izpildījuši visas iepriekšējās saistības, vai nē, kā šie līgumi vispār ir noformēti, vai tur nav kaut kādi juridiski pārkāpumi uz mūsu interesēm kā uzņēmuma interesēm gadu gaitā? Jo arī to mēs varam redzēt, ka daudzos nomas līgumos jau šobrīd ir redzams, ka uz ārkārtīgi daudz gadiem ir dotas 50 un 100 procentu atlaides no nomas naudas. Tātad tas arī ir jautājums par to, kā tad mēs esam skatījušies uz šiem nomas līgumiem – vai tas ir vienkārši kā dāvinājums potenciālajam nomniekam godprātīgi strādāt vai vienkārši jau rezervēt sev zemes gabalu un tad sāk plānot nākotnes darbību. Nu tas ir tāds atvērts jautājums.”

Rīgas domes Audita un revīzijas pārvalde šobrīd turpina pārbaudīt trauksmes cēlēja ziņojumu par “Rīgas mežu” vides izglītības projektu “Zaļā klase”. Tieši pēc šī ziņojuma sakarā ar kapitāldaļu turētāja uzticības zaudēšanu no “Rīgas mežu” valdes tika atlaisti Aivars Tauriņš un Juris Buškevics. Gan intervijās iepriekš, gan sarunā ar “De Facto” Tauriņš apgalvo, ka viņam neesot par ko kaunēties un uztraukties: neko nelikumīgu vai negodīgu viņš “Rīgas mežu” vadībā neesot darījis. Savukārt jauno valdi viņš sauc par gadījuma cilvēkiem un jo sevišķi kritisks ir pret pagaidu valdes locekli Līviju Stukovenko, kas pēdējos septiņus gadus vadīja “Rīgas mežu” finanšu vadības daļu.