Interesanta pieredze: rīdzinieks pamēģina izdzīvot ar 100 eiro mēnesī

Par savu pieredzi iztikt vien ar 100 eiro mēnesī rīdzinieks Vladimirs stāsta savā blogā:

"22.oktobrī piedzīvoju negadījumu. Nokritu no augstuma un salauzu kājas. Turklāt abas uzreiz. Pēc pāris dienām aizgāja sieva un es paliku viens. Pirms avārijas man bija normāla dzīve. Ģimene. Labs darbs un alga. Varēju atļauties pusdienām tērēt četrus līdz piecus eiro.

Pēc tam viss ātri beidzās. Ienākumi saruka. Radās jautājumus - kā dzīvot tālāk. Tagad daudziem ir līdzīga situācija. Atklāju, ka izdzīvot ar simts eiro mēnesī principā ir iespējams.

No tā, kas tobrīd bija mājās: apmēram divi kilogrami makaronu, viens kilograms rīsu, 0,5 litri medus un tikpat ievārījuma, nedaudz siera, eļļa, pelmeņi. Ne vairāk kā 100 līdz 200 grami. Maizes klaips. Nedaudz konfekšu. Pāris paciņas roltonu stāv joprojām, es tos neēdu. Ir kafija, dzeru reti.

Jā, ir draugi. Un ne tādi, kuri tikai salej! Irīna atsūtīja pusdienas, gardumus. Lai gan, kas es viņai tagad. Marta, viņas draudzene, ir mediķe. Nopirka paēst, pārsēja kājas. Kad piedāvāju naudu, vismaz par ēdienu - atteicās.

Andrejs, kaimiņš. Kā uzzināja, ka vajadzīgi kruķi, uzreiz atrada. Lai gan zinu viņu tik vien kā - sveiks un uz redzēšanos. Zvanīja arī citi, bet tā kā pārāk nevajadzēja, vienkārši pateicos par atbalstu.

Kopējie mani tēriņi novembrī - 100 eiro. No tiem gandrīz 30 eiro aizgāja cigaretēs (8 paciņas). Telefons - pieci eiro. Pārējais - ēdiens.

Pārtikas produkti, no kuriem nācās atteikties: maizes izstrādājumi, izņemot maizi. Nekādu kūku, bulciņu, cepumu. No gaļas izstrādājumiem, viss, izņemot konservus un speķi. Augļi, dārzeņi. Viss, izņemot lokus, ķiplokus, citronus, banānus. Dzērieni. Alkohols - viss. Limonādes, sulas, minerālūdens - viss. 

Tāpat objektīvu iemeslu dēļ nācās izslēgt suši, picas, kebabus. Ēstuves kā "Lido" un tamlīdzīgi. 

Kam aiziet nauda:
Nedēļa. Maize. Divi klaipi pa 0,5 kg. Piens - 1,5 litri. Sviests - viena paciņa (200 grami). 

Mēnesis. Cukurs - 1kg. Tēja - 2,5 paciņas. Olas - 10. Biezpiena sieriņi "Kārums" - 30 gab. Auzu pārslu putra-  3 kg. Speķis, siers - 1 kg. Biezpiens - 2 kg. Makaroni - 2 kg. Zivis, siļķe eļļā - 1 kg. Konservi - 6 gab.

Kāds varētu iebilst, ka te nav ko ēst. Taču neaizmirstam faktu - 100 grami daudziem tik netīkamais speķis satur 840,8 kalorijas, taču tautā populārā vistas fileja - 113 kalorijas. Populārie kartupeļi - tikai 77 kalorijas. Auzu pārslas, ja vāra ūdenī, tās ir tikai 88 kalorijas, pienā - jau 102 kalorijas. Rīsi - 130 kalorijas. Griķi - 343 kalorijas.

Vidējā dienas norma pieaugušam vīrietim ir apmēram 2500 kalorijas, bet sievietei - 2000 kalorijas. Tāpat jāņem vērā cilvēka svars. Jo lielāks svars, jo vairāk kaloriju. Ir pat speciāla Harisa Benedikta formula, kas aprēķina, cik daudz kaloriju nepieciešams katram cilvēkam ar viņa svaru. Tāpat jāņem vērā fiziskā slodze. Manā gadījumā tās bija maz, attiecīgi arī resursi tērējās mazāk. Mans svars ir 75 kilogrami. 

Uzziņai. Biezpiena sieriņš "Kārums" 45 grami - 360 kalorijas. Atcerējāmies vistiņu. Telavivas universitātes pētnieki atzīmē, ka pilnvērtīgām brokastīm cilvēkam pietiek ar 700 kalorijām. Sanāk - pilnvērtīgām brokastīm jāapēd vai nu divi "Kārumi", vai puskilograms vistas. 

Secinājumi. No pārtikas tika izslēgts viss, kam nebija īpašas vērtības. Gan no uzturvērtību, gan maka viedokļa. Tā kā ar simts eiro izdzīvot var. Ja nesmēķētu, paliktu arī, par ko samaksāt par dzīvokli.

Vladimirs piebilst: "Komentāri bija dažādi. Teica, ka par tādu naudu dzīvot nav iespējams. Ja vien nedzīvo kastē zem tilta un neēd no miskastes. Rakstīja, ka esmu salauzis ne tikai kājas, bet vēl arī ko citu. Vairums uzskatīja, ka, lai normāli dzīvotu, kopējā summā būtu jāiekļauj arī maksa par dzīvokli, elektrību, komunālajiem, transportu, sakariem utt.

Viņi aizmirsa galveno: fundamentālo atšķirību starp ēdienu un visu pārējo. Mēs ēdam, lai dzīvotu, nevis dzīvojam, lai ēstu. Vairums no mums nesamaksājot par dzīvokli mēnesi vai divus, visu šo laiku nodzīvos bez problēmām. Taču vai daudzi no jums izdzīvos bez ēdiena kaut nedēļu. Pat tie, kuri to var, vienkārši nevēlēsies to darīt. Tāpēc uzskatu, ka kopējos izdevumos iekļaut komunālos un citus maksājumus ir pilnīgi nekorekti. 

Par ēdienu. Ir tāds jēdziens kā pamatprodukti. To enerģētiskā vērtība cilvēkam tiek noteikta kalorijās. Un jo vairāk, jo labāk. Norma dienā pieaugušam vīrietim, kurš strādā fizisku darbu - 2500, sievietēm - 2000 kalorijas. Tiek rēķināts uz 100 gramiem produkta.

Kartupeļi - 77, griķi - 343, rīsi - 130, auzu pārslas - 88 kalorijas, piens - 42, eļļa - 717, biezpiens (9%) - 159, siers - 402 kalorijas, olas - 155 kalorijas. Gaļa. Vista - 160, liellops - 250, cūkgaļa - 242, speķis - 800. Milti - 364, baltā maize - 265, melnā - 259, saldskābā - 220, makaroni - 371. Medus - 304, cukurs - 387, šokolāde - 546, ievārījums - 228, kafija - 2, tēja - 1 kalorija. 

Viss pārējais veikalu plauktos ir pamatproduktu izstrādājumi. Un tie parasti ir 80 līdz 90 procenti no visas tirdzniecības platības. Un no tā var atteikties. Kāpēc pirkt desu, ja labāk nopirkt gaļu. Tas būs lētāk un labāk. 

Kas tika izdarīts:

1.    Pilnīga atteikšanās no jebkādas sabiedriskās ēdināšanas. Nezinu, kā jūs, bet es nepirkšu vistas buljonu ar gaļu par 8.50 litrā. Tāpat arī plovu ar vistu par 10 eiro kilogramā. 

2.    Tas pats attiecas uz vairumu gatavo produktu veikalu plauktos. Vēlos pankūkas – uzcepšu pats. Internets pilns ar receptēm. Bet čipsi ar kolu ir kaitīgi. 

3.    Pērku produktus tikai no bāzes kategorijām un uzreiz daudz. Rīsi, griķi - 3 kg. Makaroni - 5 kg. Tēja - uzreiz 100 paciņas. Īpaša uzmanība produktiem ar akciju. Lieku reizi uz veikalu iet nevajag. Kas ir aktuāli tagad, ņemot vērā situāciju ar koronavīrusu. Kur tieši iepirkos, nerakstīšu. Cenas mainās. Vajag iet un salīdzināt. Atgādināšu vien to, ka siers Centrāltirgū Rīgā vienmēr ir lētāks. 

4.    Atmet smēķēšanu. 30 eiro no 100 cigaretēm nav maz, tas ir ļoti daudz. Tiem, kas vēl smēķē. Viss. Kā redzat, iemācīties dzīvot ar 100 eiro mēnesī nav nemaz tik grūti. Nekā īpaša šeit nav. Noslēpumu arī. Vajag vien prast vadīt savas vēlmes. Skaitīt un plānot tēriņus.