Raidījums "Aizliegtais paņēmiens" ar sižetu par vakcīnām satrauc iedzīvotājus; NEPLP vērtēs izskanējušo informāciju
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) vērtēs, vai 29.marta raidījumā "Aizliegtais paņēmiens" ir pieļauti kādi likuma pārkāpumi, atklāja NEPLP sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Prauliņa.
Ņemot vērā iedzīvotāju bažas par raidījumā "Aizliegtais paņēmiens" izskanējušo informāciju saistībā ar vakcīnu "AstraZeneca" efektivitāti, padomes monitoringa speciālisti pārbaudīs, vai nav pieļauti kādi likuma pārkāpumi.
Sociālajos tīklos pēc raidījuma publicēti dažādi nosodoši viedokļi, cilvēkiem kritizējot raidījuma veidotāju darbu.
Vakardienas #AizliegtaisPaņēmiens ir idiotisms. Viņi salīdzina antivielas īsu brīdi pēc pirmās AstraZeneca vakcīnas ar pasen saņemtām 2 Pfizer vakcīnām. Par šo būtu jāprasa atbildība / jāsoda par ķirsīša uzlikšanu uz demoralizētas sabiedrības tortes.
— Ksenija (@and_kse) March 30, 2021
Wow. #AizliegtaisPaņēmiens šodien pacentās sabotēt mūsu COVID vakcināciju. 2 nedēļas pēc potes mēra antivielas, secina, ka tās tur nav un apšauba AZ efektivitāti. Pat nepieminēja vakcīnu acīmredzamo iedarbību visās vecuma grupās UK. Tas ir fenomenāli. Paldies. Vecāki jau šaubās.
— Mārtiņš Āboliņš (@MartinsAbolins) March 29, 2021
Es pareizi saprotu, ka Bojāra kungs ir izlēmis no LTV pārvākties vadīt raidījumus uz TV24 blakus citām parodijām par žurnālista darbu, un ka šodienas #AizliegtaisPaņemiens bija viņa spēju praktiska demonstrēšana jaunajiem darba devējiem? https://t.co/Am5wYjf1t8
— Jānis Polis (@JanisPolis) March 29, 2021
Tas, ko šovakar izdarīja #AizliegtaisPaņemiens, ir reāli kaitniecība. Tur nebija nekā no izmeklējošās žurnālistikas. Tā bija neprofesionalitātes, nespējas iedziļināties un nespējas ieklausīties attiecīgās nozares ekspertos paraugstunda. Šis ir tik slikti.
— katrinapriede (@katrinapriede) March 29, 2021
“Ir katram roka jāpieliek, lai lielais darbs uz priekšu tiek”, nodomāja Guntis Bojārs un uztaisīja savu sižetu par vakcīnām.
— Kristīne Pitkeviča (@KPitkevica) March 30, 2021
Video ar līdzīgu argumentāciju un “secinājumiem” jau ir daudz, bet tie ir pamatā youtube un fb tos bano🤷♀️
Tagad gaidām AP par to, ka zeme ir plakana😉
Prauliņa atzīmēja, ka Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums nosaka, ka programmās un raidījumos nedrīkst ietvert saturu, kas apdraud sabiedrības veselību vai varētu radīt nopietnus un smagus tās apdraudējuma riskus.
"Aicinām arī Latvijas Televīziju, kas ir redakcionāli atbildīga par tās raidījumu saturu, izvērtēt šo gadījumu," pauda NEPLP.
Ņemot vērā sabiedrībā izskanējušās bažas par raidījumā "Aizliegtais paņēmiens" izskanējušo informāciju saistībā ar vakcīnu "AstraZeneca" efektivitāti, mūsu monitoringa speciālisti pārbaudīs, vai nav pieļauti kādi likuma pārkāpumi.
— NEPLPadome (@NEPLPadome) March 30, 2021
Pēc Prauliņas sacītā paredzams, ka NEPLP izvērtējums varētu noslēgties tuvāko nedēļu laikā.
Zāļu valsts aģentūra (ZVA) mikroblogošanas vietnē "Twitter" uzsvēra, ka vakcīnu efektivitāti nevērtē un nesalīdzina ar antivielu testiem, kā tas tika atspoguļots raidījumā "Aizliegtais paņēmiens". ZVA norādīja, ka testi šim nolūkam nav piemēroti. Kā uzsvēra ZVA, Eiropas Zāļu aģentūra, reģistrējot "AstraZeneca" Covid-19 vakcīnu, apstiprināja, ka vakcīna ir paredzēta visiem pieaugušajiem.
Savukārt ZVA mājaslapā aģentūras speciālisti skaidroja, ka Covid-19 vakcīnas cilvēka organismā stimulē gan antivielu veidošanos, gan šūnu imunitāti, kurā iesaistītas tādas šūnas kā citotoksiskie T limfocīti jeb galētājšūnas un līdzētājšūnas. Abi šie imunitātes pamata mehānismi ir vienlīdz nozīmīgi kopējai aizsardzībai pret saslimšanu ar Covid-19.
Turklāt imūnsistēmai piemīt atmiņas funkcija, proti, spēja atpazīt un atcerēties konkrētu slimības izraisītāju (koronavīrusu) un mobilizēt organisma resursus cīņai pret to, stimulējot jaunu antivielu un aizsargājošo šūnu veidošanos pēc saskares ar šo vīrusu. "Tas nozīmē, ka antivielu līmeņa daudzuma organismā noskaidrošana vien nesniedz pilnu informāciju par vakcīnas nodrošināto aizsardzību pret slimību," skaidroja ZVA speciālisti.
Pēc ZVA speciālistu paustā, antivielu testi nav apstiprināti, lai vērtētu imūno atbildes reakciju pēc vakcinācijas vai salīdzinātu dažādu vakcīnu efektivitāti, un testu klīniskā lietderība šādam nolūkam nav pierādīta. Pirmkārt, testi nav standartizēti, un tiem atšķiras to jutīgums un specifiskums. Otrkārt, pašlaik vēl nav zināms, cik daudz antivielu nepieciešams, lai cilvēks būtu pasargāts no jaunas vai atkārtotas saslimšanas, tāpēc antivielu testu rezultāti ir grūti interpretējami. Treškārt, antivielu testi nesniedz nekādu informāciju par šūnu imunitāti, kas arī ir svarīga daļa no kopējās imūnsistēmas atbildes reakcijas.
ZVA speciālisti uzsvēra, ka Latvijā Covid-19 testēšanā plaši izmantotā koronavīrusa ribonukleīnskābes (RNS) noteikšanas polimerāzes ķēdes reakcijas (P\KR) testa rezultāti uzrādīsies pozitīvi tikai tad, ja cilvēks testēšanas laikā būs inficējies ar koronavīrusu, kas izraisa saslimšanu ar Covid-19. Tests ir paredzēts vīrusa RNS klātbūtnes cilvēka organismā noteikšanai. Vakcinējoties pret Covid-19, cilvēka organismā netiek ievadīts vīruss, tāpēc šis tests nav lietderīgs, lai pārliecinātos par vakcīnas iedarbību.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) mikroblogošanas vietnē "Twitter" paudis pateicību NEPLP par iesaistīšanos. Vienlaikus ministrs arī atzīmēja, ka "ar lūgumu ieklausīties zinātnē, nemēģināt salīdzināt nesalīdzināmo un izplatīt precīzu informāciju pie raidījuma autoriem un mediju uzrauga plāno vērsties arī visas veselības nozares atbildīgās iestādes".