Cik pamatoti no valsts līdzekļiem tiek izmaksātas kompensācijas par profesionālās darbības ierobežojumu?
Valsts kontrole veica revīziju, lai noskaidrotu, vai publiskā sektora darba devēji, ar darbiniekiem noslēdzot vienošanos par profesionālās darbības ierobežojumu pēc darba tiesisko attiecību pārtraukšanas, vienmēr rīkojušies atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
Precizēts publikācijas attēls!
Valsts kontrolei pēc revīzijas nākas atzīt, ka šādas vienošanās vairākumā gadījumu nav slēgtas ar mērķi novērst konkurenci publiskā sektora darba devēja komercdarbībai, bet drīzāk tādēļ, lai risinātu problēmsituācijas, kad darbinieki nevēlas izbeigt darba tiesiskās attiecības, vai, tieši otrādi, lai šādi apliecinātu īpašu labvēlību kādam no darbiniekiem. Secināto spilgti apliecina konstatētais koncernā "Latvijas dzelzceļš" un Latvijas Universitātē. Turklāt publiskā sektora darba devēju neatbilstošās rīcības dēļ bijušajiem darbiniekiem ir bijusi iespēja vienlaicīgi gan saņemt atlīdzību par profesionālās darbības ierobežojumu, gan kļūt par bezdarbnieku un nepamatoti saņemt bezdarbnieka pabalstu.
Normatīvo aktu izpratnē šādas vienošanās paredzētas tam, lai liegtu darbiniekam ienākt tirgū vai profesijās, kuras atrodas tiešā konkurencē ar bijušo darba devēju. Vienlaikus tiek aizsargātas arī darbinieka intereses, kā kompensāciju par profesionālās darbības ierobežojumu maksājot ikmēneša atlīdzību visa ierobežojuma laikā. Šādas vienošanās var slēgt ikviens darba devējs ar jebkuru savu darbinieku, kuru uzskata par būtiskas informācijas turētāju, arī publiskā sektora darba devējs – valsts, kuras galvenais uzdevums, iesaistoties komercdarbībā, ir darboties sabiedrības interesēs.
Slēdzot vienošanās, neizsekojams un apšaubāms pamatojums, nelikumīga un nelietderīga rīcība ar publiskas personas līdzekļiem
Pēc veiktās revīzijas Valsts kontrole atzīst, ka publiskā sektora darba devēju lēmumu pieņemšana nav izsekojama un pamatojums objektīvai nepieciešamībai slēgt vienošanās ar darbiniekiem par profesionālās darbības ierobežojumu ir apšaubāms. Revīzijā secināts, ka neviens no publiskā sektora darba devējiem nav izvērtējis objektīvu nepieciešamību ar konkrētu darbinieku slēgt šādu vienošanos. Nepastāv arī kritēriji, kas vērtēti, nosakot darbiniekam profesionālās darbības ierobežojuma nosacījumus, piemēram, izmaksājamās atlīdzības apmēru, laika periodu, kurā profesionālā darbība ir ierobežota.
Valsts kontrole jau iepriekš veiktā revīzijā par valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzību norādīja, ka VAS “Latvijas dzelzceļš” gadiem ilgi šādu praksi piekopa attiecībā uz kapitālsabiedrībā pastāvošo struktūrvienību – Prezidentu padomi, kura faktiski dublēja valdes funkcijas un ar kuras locekļiem bija noslēgti arī darba līgumi. Noslēgtie darba līgumi bija garants valdes loceklim pēc tā atsaukšanas no amata saņemt dažāda veida labumus, kas pienākas tikai darbiniekiem, tai skaitā atlīdzību par profesionālās darbības ierobežojumu.
Savukārt Latvijas Universitāte 2019. gadā pēc rektora neapstiprināšanas amatā nekavējoties ar četriem darbiniekiem noslēdza vienošanās par profesionālās darbības ierobežojumu uz diviem gadiem. Kad rektors pēc tiesas lēmuma tika apstiprināts amatā, Latvijas Universitāte ar diviem no šiem darbiniekiem atkārtoti uzsāka darba tiesiskās attiecības. Līdz pat revīzijas noslēgumam Latvijas Universitāte nav rīkojusies, lai atgūtu finanšu līdzekļus par laika periodu, kad profesionālās darbības ierobežojumam vairs nebija pamata. Pēc revidentu aplēsēm tie ir apmēram 19 tūkstoši eiro.
Neizpildot normatīvo aktu prasības, radīti zaudējumi valsts speciālajam budžetam
Revīzijā konstatēts, ka, slēdzot šādas vienošanās, tika pārkāptas Darba likuma prasības, jo atlīdzība par profesionālās darbības ierobežojumu tika izmaksāta vienā maksājumā (izņemot revīzijā konstatētu vienu gadījumu), nevis ik mēnesi, kā to nosaka likums. Kopsakarā ar to, ka publiskā sektora darba devēji neievēro arī normatīvajā regulējumā noteikto pienākumu sniegt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) informāciju par darbiniekiem, ar kuriem ir noslēgtas šādas vienošanās, tas ir arī atstājis finanšu sekas uz valsts speciālo budžetu. Proti, publiskā sektora darba devēju neatbilstošā rīcība ir devusi iespēju bijušajiem darbiniekiem vienlaikus gan saņemt atlīdzību par profesionālās darbības ierobežojumu, gan nepamatoti saņemt bezdarbnieka pabalstu. Revīzijā tika konstatēts, ka šādi rīkojušies seši publiskā sektora darba devēji. Rezultātā deviņi bijušie darbinieki ir izmantojuši šo situāciju, lai iegūtu bezdarbnieka statusu un no tā izrietošās tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu, tā radot zaudējumus valsts speciālajam budžetam 135 273 eiro apmērā.
Revīzijas laikā, sadarbojoties ar VID, ir panākts, ka publiskā sektora darba devēji VID ir iesnieguši patiesu, faktiskajai situācijai atbilstošu informāciju. Tas nozīmē, ka kompetentajām iestādēm būs iespēja rīkoties, lai atgūtu nepamatoti izmaksāto bezdarbnieka pabalstu.
Labklājības ministrijai Valsts kontrole ir sniegusi vienu ieteikumu, aicinot tās padotības iestādes – Nodarbinātības valsts aģentūru un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru atgūt vai pārrēķināt no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta nepamatoti izmaksāto bezdarbnieka pabalstu.
Vienlaikus Valsts kontrole ir vērsusies ar priekšlikumu Ministru kabinetā izstrādāt vienotus noteikumus, lai turpmāk tos ievērotu visi publiskā sektora darba devēji, kuri nodarbojas ar komercdarbību un ar darbiniekiem slēdz vienošanās par profesionālās darbības ierobežojumu.
