Bordāns: valdības krišanas jautājums saistīts ar "diedziņu raustītājiem" no ārpuses
Valdības krišanas jautājums saistīts ar "diedziņu raustītājiem" no ārpuses, nevis valdības iekšējām lietām, izriet no tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) sacītā šodien pēc Sadarbības sanāksmes sēdes.
Tieslietu ministrs atzīmēja, ka nevajag saistīties ar tiem ""diedziņu raustītājiem", kas 30 gadus stāvējuši aiz visu valdību mugurām" un kas norādīja valdību dalībniekiem, kā viņiem rīkoties. Viņaprāt, vajag saprast, ka šīs tradīcijas ir izbeigtas un tā šai valdībai būtu jāstrādā līdz pat šī sasaukuma beigām.
"Visas runas par valdības gāšanu ir saistītas ar "diedziņu raustīšanu", no kuriem viens "raustītājs" ir cietumā," teica Bordāns, netieši norādot uz politiķi Aivaru Lembergu un vienlaikus piebilstot, ka šīs runas par valdības krišanu sākušās tad, kad iespējamais ieslodzījuma termiņš šai personai kļuva "ļoti reāls".
"Tas nav saistīts ar valdības iekšējiem, bet ārējiem jautājumiem," uzsvēra tieslietu ministrs.
Savukārt Saeimas frakcijas "KPV LV" priekšsēdētājs Māris Možvillo, paužot viedokli par to, kādus uzlabojumus koalīcijas darbā vajadzētu ieviest, lai valdība nekristu, norādīja, ka, viņaprāt, jāatrod spēja ieklausīties vienam otrā, kā arī spēja saprast, ka katrs ministrs cenšas savā jomā paveikt to labāko, piebilstot, ka jāskatās arī uz valsti kopumā.
"Sarunas, sadarbība un mēģinājumi saprast katra ministra teikto un to mēģināt salikt kopējā redzējumā, lai panāktu, ka valsts attīstās un iziet no krīzes spēcīgāka," teica Možvillo.
Tikmēr veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP), komentējot, kādus uzlabojumus koalīcijas darbā sagaida viņa pārstāvētais politiskais spēks, uzsvēra, ka viņš un "Attīstībai/Par!" sagaidītu atbalstu jeb "pleca sajūtu" no valdības kolēģiem vakcinācijas projekta sakarā, piebilstot, ka viens ministrs vai ministrija nespēj paveikt tik milzīgu uzdevumu.
Politiķis akcentēja, ka jebkuras valdības mērs ir spēja īstenot pašai savus izvirzītos mērķus un risināt uzdevumus, kas izriet no situācijas, kurā atrodas valsts un sabiedrība. Viņaprāt, valdībai svarīgākie risināmie jautājumi ir šis rīcības mērs, kā arī nepieciešamie uzlabojumi, kas izriet no Covid-19 pandēmijas, vakcinācijas ieviešanas un iziešana no krīzes.
Veselības ministrs arī atzina, ka vēsturiski bijušas situācijas, kurās valdība varēja strādāt labāk, piemēram, savlaicīgāk novēršot otro Covid-19 izplatības vilni. "Toreiz, acīmredzot, lēmums bija nokavēts. Šobrīd rīkojamies atbildīgi. Saslimstības dati liecina, ka izdodas novērst trešo vilni," teica Pavļuts, vienlaikus piebilstot, ka valdība šobrīd, kaut ar nokavēšanos, pieņem lēmumus, kas nepieciešami sabiedrības sociālajam atbalstam. Līdz ar to, viņaprāt, zināms kļūdu labojums notiek.
Arī attiecībā uz vakcinācijas projektu gaitu ministrs sagaidītu zināmus uzlabojumus valdības darbā. "Gribētu cerēt uz kolēģu nostāju, ka tas, kā mums veicas, ir kopīga valdības nostāja," teica ministrs, vienlaikus piebilstot, ka viņš gribētu izjust arī "pleca" sajūtu no kolēģiem valdībā, kā arī saņemt jautājumus par to, kā palīdzēt šai "visaptverošajā vakcinācijas projektā, kuram ir milzīgi mērķi līdz vasaras beigām vakcinēt 1,2 miljonus cilvēku".
Tikmēr Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dombrava atzīmēja, ka pati valdība nekritīs, "ja neviens to no iekšienes nesagāzīs". Komentējot to, ko varētu darīt labāk, politiķis uzsvēra, ka līdz šim dažkārt tika pieņemti novēloti lēmumi, piemēram, attiecībā uz ārvalstu ieceļotāju kontroli.
"Mēs pirms gada rosinājām, ka šo kontroli jāveic stingrāk, lai vietējā mērogā nebūtu jāievieš stingri ierobežojumi," atzīmēja parlamentārietis. Kā vēl vienu piemēru viņš minēja novēloto vakcinācijas plāna izstrādi un pāris neloģiskos lēmumus, kurus pēc tam valdība laboja.
Taču, neskatoties uz to, ka "piecas partijas kopā sastrādājas", viņaprāt, šī valdība darbojas ļoti labi iedzīvotāju interesēs. "Iedomājos, ja šo valdību pārceltu uz 2008./2009.gada krīzi, neticu, ka pielemtu lēmumus, kas padarītu daudzus Latvijas iedzīvotājus nabadzīgākus par labu atsevišķiem baņķieriem," pauda Dombrava. Tāpat viņš pieļāva, ka, ja šī valdība būtu pastāvējusi toreiz, viņaprāt, Latviju nepamestu tik liels iedzīvotāju skaits.
Pēc viņa domām, šī valdība ir pierādījusi, ka spēj pieņemt daudzas izšķirošas reformas, kuras līdz tam nevarēja pieņemt neviens.
Savukārt premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV), atbildot uz uzdoto jautājumu, sacīja, ka valdības darbs ir komandas darbs un jebkura valdība ir tik stipra, cik stipra ir komanda. Viņš teica, ka nav grūti atrast nepilnības ne šajā, ne agrākās valdībās, tomēr Kariņš atzina, ka nepilnības ir bijušas. Viņaprāt, galvenais ir tas, vai Ministru kabinets tās apzinās, uz tām reaģē un labojas.
"Šī valdība, mēs koleģiāli, kad pieļaujam nepilnības, ļoti gribīgi un iespējami ātri esam tās koriģējuši," teica premjers, vienlaikus piebilstot, ka valdība līdz šim ir ieviesusi vērienīgas reformas. Ministru prezidents atzīmēja, ka valdībai vēl ir daudz kopā darāmu darbu. "Ja uzturēsim to koleģiālo komandas darbu, kāds mums ir, tad daudz ko vēl kopīgiem spēkiem varēsim paveikt," pauda Kariņš.
