Jautājums par klātienes mācību organizēšanu svaigā gaisā valdībā raisa domstarpības
Jautājums par klātienes mācību organizēšanu svaigā gaisā šodien valdībā radījis domstarpības, nespējot vienoties par vienotu pozīciju un nonākot līdz formālam balsojumam, kurā balsis sadalījušās uz pusēm.
Spriežot par formālās un neformālās izglītības nodarbību rīkošanu svaigā gaisā, puse ministru būtu gatavi atbalstīt mācības ārtelpās līdz 10 izglītojamiem vienā grupā visā Latvijā, bet otra puse - par mācībām svaigā gaisā līdz 20 izglītojamiem tikai epidemioloģiski drošajās pašvaldībās ar divu nedēļu saslimstības slieksni līdz 250.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) bija izstrādājusi trīs variantus par mācību organizēšanu svaigā gaisā. "A" variants paredz, kas mācību nodarbībā vienā grupā var piedalīties 20 izglītojamo. Taču Rīgā, Daugavpilī un novados, kuri robežojas ar Igauniju, lielās saslimstības dēļ mācības svaigā gaisā nerīkotu.
"B" variantā paredzētas mācības līdz 10 cilvēkiem grupā, savukārt "C" variantā - vienā mācību grupā var piedalīties 20 cilvēku, bet tikai epidemioloģiski drošajās pašvaldībās, kuru divu nedēļu saslimstību slieksnis nepārsniedz 250. Pašvaldības vērtētu pēc papildu kritērijiem, lai pārliecinātos, ka pašvaldība atbilst "drošas skolas" principam.
Piektdien Ministru kabinetā satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) atbalstīja "B" variantu, norādot uz to, ka nākamajā nedēļā ir skolēnu brīvlaiks, līdz ar to valdībai nedēļas garumā vēl būs iespējams sekot līdzi epidemioloģiskajai situācijai un "noraut stopkrānu" nepieciešamības gadījumā.
Linkaits pauda, ka bērni ir noguruši no sēdēšanas mājās. Tāpat viņš uzsvēra, ka ir svarīgi pašvaldībai un skolai pašām dot sava veida autonomiju, jo, piemēram, Rīgas vai citu pilsētu lielajās skolās būs pietiekami sarežģīti noorganizēt mazas grupas skolēniem.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) aicināja jebkādus ierobežojumus skatīt kopsakarībā ar likumību, tiesiskumu un cilvēka pamattiesībām. Ministrs uzsvēra, ka, lemjot par IZM priekšlikumu, nedrīkst ignorēt bērnu pamattiesības. Bordāns aicināja nodrošināt iespēju atrasties bērniem ārā jebkurā pilsētā un pašvaldībā.
Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) pievienojās tieslietu ministra paustajam un pauda atbalstu IZM priekšlikumam, bet ar nosacījumu, ka āra apmācību laikā obligāti tiek valkātas mutes un deguna maskas, kā arī tiek skaidri definēts, ko nozīmē "ārtelpa".
Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) aicināja tomēr apdomīgāk lemt par IZM priekšlikumu, atgādinot par epidemioloģiskās situācijas trauslumu. Reira ieskatā, būtu jāatbalsta Veselības ministrijas piesardzīgākais priekšlikums.
Arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) pauda atbalstu "B" variantam. Savukārt zemkopības ministrs Kaspars Gerhards aicināja lēmumu pārcelt uz nākamo nedēļu, jo nākamā nedēļa ir skolēnu brīvlaiks. Gerharda piedāvājumam atbalstu pauda ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) un kultūras ministrs.
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) norādīja, ka nākamā nedēļa būs izšķirošā. Viņa pauda pārliecību, ka skolēnu brīvlaikā bērni dosies ārā tikties ar vienaudžiem. Savukārt, lai nebūtu nekontrolēta tikšanās, tad iespēja piedalīties neformālā nodarbībā būtu signāls, ka ir ļauts tikties ar saviem vienaudžiem uzraudzītā veidā.
Savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) sliecās atbalstīt "C" scenāriju, vienlaikus atbalstot kolēģu pausto priekšlikumu precīzāk definēt, kas tiek saprasts ar ārtelpu. Pēc premjera domām, telts ar četrām sienām nav ārtelpa, bet gan ārtelpa drīzāk ir nojume bez sienām.
Tāpat Kariņš atgādināja par pērn rudenī pieļauto kļūdu, ka valdībā nepietika balsu, lai spertu drosmīgākus soļus Covid-19 izplatības mazināšanai. "Tagad varam pieļaut kļūdu, ja pārāk ātri visu atvērsim. Es šo kļūdu negribu pieļaut," uzsvēra Kariņš.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) pauda atbalstu "C" variantam, norādot, ka citādāk ir bažas par epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanos, jo pieaugs saslimstības riski. Ministrs sēdē tostarp atgādināja, ka patlaban Latvijā pieaug jaunā Lielbritānijas paveida izplatība, un saslimstība joprojām ir augsta, līdz ar to patlaban galvenajam uzdevumam būtu jābūt saslimstības mazināšanai.
Runājot par pārējiem variantiem, Pavļuta sacīja, ka tos saskata kā atkāpi no iepriekšēja valdības lēmuma - ieviest Lielbritānijas paveida apturēšanai nepieciešamos drošības pasākumus, vienlaikus neejot stingru ierobežojumu virzienā.
Šajā sakarā politiķis atzīmēja, ka reģionu pieeja būtu saprātīgākais ceļš, jo Latvijā ir novadi, kur saslimstības līmenis ir tāds pats, kā Igaunijā, kur patlaban ir viena no augstākajām saslimstībām ar Covid-19 Eiropā. Vienlaikus tieši Igaunijas dienvidu pierobežas reģionos saslimstība ir zemāka nekā citur valstī, turklāt, piemēram, Valkā saslimstība ir augstāka nekā Valgā.
