Plešs: virkne Pierīgas pašvaldību nenodrošina dalītās atkritumu savākšanas sistēmas
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP!) šodien, tiekoties ar Pierīgas atkritumu apsaimniekošanas reģiona (AAR) pašvaldībām, norādīja uz vairāku pašvaldību konkrētu rīcību trūkumu, lai nodrošinātu bioloģiski noārdāmo atkritumu (BNA) šķirošanas sistēmas nekavējošu ieviešanu, informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.
Virkne Pierīgas AAR pašvaldības nav izveidojušas dalītās BNA vākšanas sistēmas un pārkāpj normatīvajos aktos noteikto, tādējādi nesniedzot iespēju samazināt arī mājsaimniecību izdevumus par atkritumu savākšanu.
Ministrs Artūrs Toms Plešs: “Ministrija aktīvi seko līdzi, lai bioloģiski noārdāmo atkritumu dalītā vākšana Pierīgas atkritumu apsaimniekošanas reģionā tiktu ieviesta atbilstoši normatīvajos aktos minētajam. Tomēr arvien, apkopojot informāciju, secinām, ka ne visas pašvaldības šīs prasības ievērojušas, lai gan par dalītās atkritumu vākšanas sistēmas ieviešanas nepieciešamību bija informētas jau 2018. gadā.
Nav pieļaujami, ka tagad, 2021.gadā, kad BNA sistēmai ir jāuzsāk darbība visā Pierīgas atkritumu apsaimniekošanas reģionā, virkne pašvaldību joprojām par šī pakalpojuma izveidi pat nav lēmušas un iedzīvotājiem to nav nodrošinājušas. Atkritumu dalīta vākšana ne vien būs ieguvums sakoptākas vides jomā un radīs jaunas tautsaimniecības nozares un darba vietas, atkritumus pārstrādājot, bet arī ļaus mājsaimniecībām samazināt izmaksas par atkritumu izvešanu.
Tāpat tām pašvaldībām, kurās atkritumu dalītā vākšana nodrošināta ir daļēji, nekavējoties šis pakalpojums jānodrošina tieši tādā apmērā, kā to paredz normatīvie akti.”
Pierīgas AAR ietilpst 22 pašvaldības. Salīdzinoši sekmīga BNA dalītās vākšanas sistēmas attīstība panākta 6 pašvaldībās. Proti, ir noteikta prasība pašvaldības saistošajos noteikumos, izvietoti šķirošanas konteineri, kā arī laukumi atkritumu pieņemšanai visiem BNA, nodrošinātas dažādas situācijai piemērotas savākšanas metodes, kā arī par jaunajām iespējām un pienākumiem informēti iedzīvotāji.
Sanāksmē panākta vienošanās, ka tajās pašvaldībās, kur sistēma vēl tomēr pilnveidojama, tas tiks izdarīts līdz šī gada 1. aprīlim. Tāpat ministrs atgādināja, ka katra pašvaldība ir tiesīga izstrādāt savai teritorijai atbilstošāko sistēmu, taču stingri ievērojot konkrētajos normatīvajos aktos noteikto. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir bijusi atvērta komunikācijai un gatava arī turpmāk konsultēt pašvaldības, lai tās izveidotu labākos risinājumus BNA dalītās vākšanas sistēmai un novērstu konstatētos trūkumus.
BNA dalītās vākšanas sistēma pašlaik tikai daļēji ieviesta 13 pašvaldībās. Lai arī šo pašvaldību saistošajos noteikumos ir ietvertas prasības par dalītu BNA apsaimniekošanu, kas aptver ne tikai dārzu un parku atkritumus, bet arī citus BNA tipa atkritumus, praksē to savākšana notiek vai nu pēc brīvprātības principa, pakalpojumu piedāvājot tikai privātmāju īpašniekiem pēc iedzīvotāju pieprasījuma, vai dalīti vākti tiek tikai dārzu, parku, jeb tā sauktie zaļie atkritumi. Šāda situācija nav pieņemama un šīs pašvaldības joprojām normatīvajos aktos noteikto nepilda.
Savukārt trīs pašvaldībās tikai saistošajos noteikumos ietverta prasība par dalītu BNA apsaimniekošanu, taču praksē tā joprojām netiek īstenota.
Ministrija ir secinājusi, ka galvenās problēmas BNA laicīgai ieviešanai pašvaldībās ir saistītas ar to, ka pašvaldību lēmumi par BNA dalīto vākšanu pieņemti novēloti, līdz ar ko kavējas sistēmu ieviešana un īstenošana.
Savlaicīgi neizvērtējot situāciju un neveicot atbilstošus pasākumus (papildinot saistošos noteikumus ar pienākumu atkritumu radītājiem piedalīties BNA dalītajā vākšanā, paredzot apsaimniekotājiem pienākumus nodrošināt šo atkritumu dalīto vākšanu, izvietojot konteinerus vai piedāvājot maisus mājsaimniecībām un veicot iedzīvotāju un komersantu informēšanu) nav nodrošināti visi nepieciešamie priekšdarbi savlaicīgai BNA dalītās vākšanas uzsākšanai.
Dažas pašvaldības, iepriekš ministrijas veiktajā aptaujā, paudušas viedokli, ka šo prasību ievērošanu uzsāks tikai pēc pašvaldību reformas, kad būs izveidotas jaunās pašvaldības, tomēr šāda aizbildināšanās nav pamatota un pieņemama. Tāpat pašvaldības minēja, ka arī valstī noteiktie Covid-19 izplatības mazināšanai noteiktie ierobežojumi ir šķērslis šīs sistēmas izveidē, taču arī šādus argumentus VARAM neuzskata par korektiem un attaisnojošiem.
Prasības par BNA dalītu vākšanu normatīvajos aktos tika noteiktas jau 2018.gada jūlijā, paredzot laiku to izpildei līdz 2020.gada beigām.
Normatīvie akti paredz Pierīgas AAR pašvaldībām, sadarbībā ar atkritumu apsaimniekotājiem, līdz 2020. gada 31. decembrim izveidot dalītas savākšanas sistēmu bioloģiski noārdāmiem atkritumiem, ja sadzīves atkritumu poligonā, kurā tiek apglabāti pašvaldības administratīvajā teritorijā savāktie sadzīves, tai skaitā bioloģiski noārdāmie atkritumi, tiek jau nodrošināta, vai ne vēlāk kā 2022. gadā tiks uzsākta bioloģiski noārdāmo atkritumu reģenerācija vai pārstrāde atbilstoši sadzīves atkritumu poligona darbībai izsniegtajai atļaujai piesārņojošās darbības veikšanai.
Ministrija klātesošajiem atkārtoti atgādināja, ka BNA pārstrādes iekārtas Pierīgas AAR atkritumu poligonā "Getliņi" jau šobrīd tiek uzstādītas, infrastruktūras izbūve tiks pabeigta līdz 2021.gada 1.ceturksnim un objekts būs nodots ekspluatācijā līdz š.g. aprīlim. Līdz ar to atkritumu poligons jau tuvākajā laikā ir gatavs uzsākt apjomīgu BNA pārstrādi.
Pārējā Latvijas teritorijā pašvaldībās BNA savākšanas sistēmām jāsāk darboties līdz 2023. gada beigām, kad arī citos atkritumu pārstrādes poligonos Latvijā tiks nodrošināta šādu atkritumu pārstrāde.
2035.gadā poligonos varēs apglabāt ne vairāk kā 10% no kopējā sadzīves atkritumu apjoma (pašlaik tie ir vairāk kā 60%), savukārt jāpārstrādā būs vismaz 65 % no kopējā sadzīves atkritumu apjoma. Bioloģiskie atkritumi veido vairāk kā 40 % no kopējā sadzīves atkritumu apjoma un līdz ar to svarīgi nekavējoties uzsākt šo atkritumu dalīto vākšanu, lai tos varētu efektīvi pārstrādāt.
