Ineses atvaļinājuma romāns ar vācieti radīja jaunu ģimeni; tagad viņas un bērnu vienīgais glābiņš no Jorga ir tiesa
Redakcija saņēma satraucošus dokumentus no kāda Vācijas pilsoņa, vārdā Jorgs, kurš jau vairākus gadus cīnās par saskarsmes tiesībām ar saviem bērniem Latvijā. Materiālos atrodami pat spriedzes filmas cienīgi notikumi ar pakaļdzīšanos un nolaupīšanas mēģinājumiem.
Izpētot tos, gan jāatzīst, ka taisnība nav kunga pusē. Notikumus vairākas reizes vētījušas gan tiesībsargājošās, gan bērnu tiesību uzraudzības iestādes. Ir pieņemti juridiski saistoši lēmumi, kas viņam jāpilda, un tieši tie ir viņa neapmierinātības pamatā. Ievērojot bērnu intereses, visu iesaistīto personu vārdi ir mainīti.
Sākumā bija kā pasakā
"Likums un Taisnība" sazinājās ar Jorga bijušo dzīvesbiedri Inesi, kura ar abiem bērniem dzīvo Talsos. Pēc sievietes stāstītā, ar bijušo dzīvesbiedru viņa iepazinās atpūtas braucienā Ēģiptē, kad viņai bija 27, Jorgam 44 gadi. Abpusējas simpātijas uzplaukušas ātri, un pēc viņa piedāvājuma Inese palikusi Ēģiptē vēl dažus mēnešus.
Pieteikusies meita, un turpinājuši kopdzīvi arī Vācijā, bet pēdējos trīs gadus dzīvojuši Spānijā. Jorgam piederējusi transporta pakalpojumu firma, un materiālajā ziņā viss bijis normāli, taču aptuveni pēc piecu gadu kopdzīves viņš sācis strauji mainīties. Raksturā parādījies neslēpts valdonīgums un Ineses noniecināšana, arvien biežāk viņai nācies klausīties apgalvojumus – tu bez manis nekas neesi un nekad nekas nebūsi.
Palaidis rokas
Pēdējā laikā Spānijā Jorgs sācis pārmērīgi lietot alkoholu un dažas reizes ķēries arī pie fiziskas ietekmēšanas – līdz piekaušanai gan neesot nonācis, bet pagrūstīšana vai pagrābšana aiz kakla ir bijusi.
Inese nolēmusi, ka šādu dzīvi turpināt vairs nevēlas, un devusies atpakaļ uz Latviju. Jau pēc atgriešanās piedzimis arī dēliņš. Kaut arī precējušies abi nebija, abiem bērniem ir tēva uzvārds, un Jorgs pret Inesi cēlis apsūdzību par bērnu nolaupīšanu. Tomēr pirmajā reizē viss beidzies ar izlīgumu, un Inese nolēmusi mēģināt atjaunot attiecības.
Diemžēl nekas labs no tā nav sanācis, un viņa atkal atgriezusies Talsos, taču bērnu tēvs viņai sekojis arī uz turieni un apmeties tur uz pastāvīgu dzīvi – tieši tajā pašā ielā, kur dzīvo Inese ar bērniem. Tālākā notikumu attīstība jau izvērsusies nemitīgā cīņā ar tiesas un prokuratūras iesaisti un pat spriedzes filmu elementiem.
Apsūdzības pat slepkavības mēģinājumā
Ieradies Talsos, Jorgs uzskatīja, ka viņam ir pilnas tiesības uz bērniem jebkurā brīdī, pat neinformējot Inesi, un nebija ilgi jāgaida, līdz viņa vienpusējās aktivitātes pārauga atklātos konfliktos.
Ineses tuvinieki par šīm problēmām zinājuši – arī to, ka bijušais dzīvesbiedrs kārtējo reizi bez viņas atļaujas vienkārši paņēmis piecgadīgo meitu un nelaiž atpakaļ mājās.
2019. gada 28. jūnija pēcpusdienā Ineses māsa Anna uz ielas pamanījusi vīrieša automašīnu, kurā viena pati ieslēgta atradusies viņas māsasmeita. Bērns mašīnā raudājis, un viņa nolēmusi meiteni aizgādāt atpakaļ pie mammas. Tajā brīdī atgriezies tēvs un nav atļāvis Annai bērnu paņemt, iekāpis auto un, neko nepaskaidrojot, aizbraucis.
Anna piezvanījusi saviem brālēniem un lūgusi palīdzību – viņi iesaistījušies un mēģinājuši apturēt Jorga auto, aizšķērsojot tai ceļu. Tas tomēr nav izdevies, jo vīrietis piedevis gāzi un agresīvi aizbraucis. Drīz pēc tam Jorgs, nebrīdinot Inesi, paņēmis meitu un aizbraucis uz Vāciju. Māte savu meitu neredzēja teju divus mēnešus.
Inese jau 2019. gada 11. jūlijā vērsās tiesā ar prasību pret bijušo draugu par aprūpes un uzraudzības tiesību, bērna dzīvesvietas, saskarsmes tiesību izmantošanas noteikumu kārtības noteikšanu, arī uzturlīdzekļu piedziņu.
To uzzinājis, Jorgs ar bērnu atgriezās Talsos un 22. augustā vērsās policijā, apgalvojot, ka nezināmas personas (ar to domāti Ineses brālēni) viņa automašīnu centušās nostumt no ceļa, un pieprasīja ierosināt kriminālprocesu par slepkavības mēģinājumu, bērna nolaupīšanas mēģinājumu un vēl pēc vairākiem citiem pantiem. Izvērtējot situāciju, gan policija, gan prokuratūra lietu ierosināt atteica.
Notikumu hronoloģija
Kā var secināt no Talsu novada bāriņtiesas 2020. gada beigās sniegtās izziņas Kurzemes rajona tiesai, konflikts turpināja attīstīties.
2019. gada 3. jūlijā ar tiesas lēmumu noteikta prasītājas un bērnu pagaidu aizsardzība no prasītāja, jo Jorgs pret viņiem vērš vardarbīgu kontroli, psiholoģisku un fizisku vardarbību.
Ar tiesas 2019. gada 2. septembra lēmumu noteikts, ka līdz spriedumam bērnu aprūpes un uzraudzības tiesības īsteno viņu māte un arī bērnu dzīvesvieta ir noteikta pie viņas.
2019. gada 20. decembrī abi tiesā tomēr vienojās par saskarsmes tiesību noteikšanas kārtību uz sešiem gadiem un pat noslēdza izlīgumu, apņemoties ievērot bērnu intereses. Tomēr nekas nemainījās, un vīrietis šo vienošanos pārkāpa jau kopš pirmās dienas.
2020. gada 3. janvārī Inese bija spiesta vērsties tiesā ar lūgumu neapstiprināt iepriekš panākto izlīgumu, to pamatojot ar konkrētiem faktiem par vīrieša agresīvu un krimināli sodāmu rīcību, un viņš tika notiesāts par pagaidu aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu un svešas mantas bojāšanu.
2020. gada 26. oktobrī Kurzemes apgabaltiesa, daļēji grozot iepriekšējās instances lēmumu, noteica galējo sodu – brīvības atņemšanu uz četriem mēnešiem. Jāpiebilst, ka pēdējā procesa laikā no viņa aizstāvēšanas atteicās arī advokāte.
Pieprasa tuvošanās aizliegumu
Arī turpinājumā, jau tiekoties ar bērniem ar tiesu noteiktajās reizēs, Jorgs turpinājis agresīvi uzvesties pret savu bērnu māti, sūtījis draudu īsziņas un draudējis, ka pēc kārtēja procesa pabeigšanas aizvedīs meitu uz Vāciju un māte viņu nekad vairs neredzēs.
Pagājušā gada beigās Inese atkal vērsās tiesībsargājošajās iestādes ar lūgumu nodrošināt viņas un bērnu drošību, kā arī noteikt tuvošanās aizliegumu.
Bāriņtiesa savā slēdzienā raksta: “Bāriņtiesas ieskatā Jorgam ir ļoti būtiski nepieciešama psiholoģiskās izpētes veikšana, jo iepriekš personas veiktās pretrunīgās darbības tiesvedībā, parakstītās saskarsmes izlīguma klaja pārkāpšana, emocionāli vardarbīgā attieksme pret bērnu māti norāda, ka personai nepieciešams saņemt psiholoģisku palīdzību, lai adekvāti, bez vardarbības, spētu risināt turpmāko saskarsmi ar bērniem un viņu māti. Bērnu interesēs šobrīd nav atcelt lēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību.”
Bāriņtiesa arī apliecina, ka bērni pie mātes jūtas labi, viens apmeklē skolu, otrs bērnudārzu (tas bija pirms pandēmijas laika ierobežojumu noteikšanas).
Pagaidām viss ir beidzies ar to, ka Jorgam ar tiesas lēmumu noteikts aizliegums vispār tuvoties saviem bērniem un viņu mātei; to nodrošina arī Covid-19 dēļ noteiktie ierobežojumi. Tomēr viņš turpina dzīvot turpat, tikai dažu māju attālumā no savas bijušās ģimenes, un, kā attīstīties notikumi, nav iespējams paredzēt. Tuvošanās aizliegumu Jorgs pagaidām nav pārkāpis un noteikto materiālo palīdzību maksā.
Atpakaļceļa vairs nav
Jautāta, kāpēc, viņasprāt, tā notiek, Inese saka: “Agrāk es to neredzēju, bet pēc psihologa konsultācijām saprotu – izmantojot bērnus, viņš, visticamāk, grib dabūt atpakaļ mani. Es taču biju viņa personīgā manta, un manta jau var aiziet prom tikai tad, ja pats kungs to nolemj izmest ārā. Bet es pierādīju pretējo, un ar to viņš nekādi nevar samierināties. Nekāda atpakaļceļa vairs nav un nevar būt.”
Visticamāk, lieta ar to nebeigsies, un Jorgs mierā neliksies – to apliecina fakts, ka viņš izsūta publiskai apskatei pat bāriņtiesas dokumentus, kuriem ir noteikts ierobežotas pieejamības statuss.
Inese atzīst: “Mana pieredze saka – ja vīrietis ir emocionāls vai fizisks varmāka, nekas, visticamāk, nemainīsies. Tagad saprotu, ka visi tie izlīgumu mēģinājumi attiecību krīzi tikai padziļināja un vajadzēja rīkoties ātrāk. Paldies Dievam, dzīve tagad ir sakārtojusies, bet pilnīga miera nav – tepat blakus viņš joprojām ir.”
Par laimi, šajā situācijā tiesībsargājošās un bērnu tiesību aizsardzības institūcijas ir nostājušās bērnu un viņu mātes pusē.
