Labklājības ministrijai neglaimojoša statistika: līdz šim ar Covid-19 inficējusies puse no sociālās aprūpes centros dzīvojošajiem

Tagad sociālās aprūpes centri gatavojas epidēmijas trešajam vilnim. Līdz šim vakcīnas pirmo poti saņēmuši ap pieciem tūkstošiem pansionātos dzīvojošo. Pārējiem to neļauj tuvinieki vai mediķi, vai tas, ka viņi nesen Covid-19 ir pārslimojuši.

"Ir sociālās aprūpes centri, kur ir visi saslimuši. Tur attiecīgi nav nostrādājuši kādi epidemioloģiskās drošības pasākumi. Ir gadījumi, kur ir saņemtas arī sūdzības, tālāk tā ir vai nu Veselības inspekcija, vai nu atsevišķos gadījumos policija, kas izvērtē," raidījumam norāda SPKC Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Arāja.

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) apgalvo, ka vasarā esot izmantots laiks, lai sagatavotos Covid-19 otrajam vilnim. "Ierīkojām izolācijas telpas, iepirkām dezinfekcijas līdzekļus. Tā ka bijām gatavi otrajam vilnim, un tas varbūt svarīgi, kāpēc mūsu valstī, salīdzinoši ar citām valstīm, kas notika sociālās aprūpes centros, mēs esam tīri vēl tad viegli no tās situācijas izgājuši," uzskata Petraviča.

Ministres aprakstītās investīcijas notikušas valstij piederošajos sociālās aprūpes centros. Pārējie pansionāti pieder pašvaldībām, nevalstiskām organizācijām un privātiem investoriem. Tie sūdzas, ka krīzē ir palikuši bez palīdzības.

Petraviča gan uzsver, ka "visa informācija, vadlīnijas, priekšlikumi, ieteikumi – viss tika sūtīts visiem vienādi". 

Sociālās aprūpes centrā "Mārsnēni" Covid-19 uzplaiksnījis jau divas reizes. Taču tā kā centrs ir privāts, nekādu atbalstu krīzes pārvarēšanai no Labklājības ministrijas tas nav saņēmis.

Kā norāda raidījums, "Mārsnēnos" dzīvojošie maskas vairs nenēsā. Šajā centrā saslima visi iemītnieki, dzīvību zaudēja astoņi. Inficētie darbinieki nedēļām ilgi dzīvoja pansionātā. Viņi bija spiesti strādāt, paši būdami slimi. Ministrijas solītās piemaksas darbiniekiem izrādījušās pārāk sarežģīti aprēķināmas.

Pērnā gada pavasarī Labklājības ministrija pansionātiem izsūtīja vadlīnijas, kā izvairīties no koronavīrusa. Ierobežot apmeklētāju vizītes, monitorēt iemītnieku veselību, dezinficēt telpas. Rudenī kļuva skaidrs, ka ar vēstulēm nav pieticis, un arvien vairāk pansionātu pārvērtās par slimības perēkļiem. Līdz gada beigām bija inficējušies 4000 jeb trešā daļa visu pansionātu iemītnieku, 137 bija miruši.

Raidījums uzsver, ka Labklājības ministrijai bija tikai informācija par uzliesmojumiem tikai 25 valstij piederošajās veco ļaužu mītnēs. Nebija sistēmas, kā iegūt aktuālos datus no visiem pašvaldību pansionātiem.

Labklājības ministrija sāka rīkoties pēc divām premjera rezolūcijām, sūdzības Valsts kontrolei un koalīcijas partneru izteikta demisijas pieprasījuma ministrei. 22. janvārī janvārī tā nosūtīja pansionātiem lūgumu sniegt informāciju par to, cik tajos ir saslimušo un mirušo.

Pansionātu aizpildītais dokuments liecina, ka situācija strauji pasliktinājās. Trīs nedēļās inficējies bija vēl tūkstotis, bet mirušo skaits pieaudzis par 112.

Labklājības, Veselības un Reģionālās attīstības ministrijas pāris dienas vēlāk valdībā prezentēja plānu, kā novērst masveida inficēšanos pansionātos.

Plāns bija iknedēļu testēt visus darbiniekus un iemītniekus, katru nedēļu pansionātu vadību konsultēt attālinātās konferencēs, piemaksāt pie algas tiem, kas aprūpē inficētus cilvēkus, katru dienu no iestādēm saņemt datus par slimajiem un mirušajiem. Taču ar statistiku Labklājības ministrija dalīties nevēlas.

Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta vadītājs Aldis Dūdiņš raidījumam skaidro, ka jādiferencē trīs lietas: vispār mirušie, mirušie no Covid-19, kur Covid-19 ir galvenais nāves iemesls, un mirušie, kur Covid-19 ir kā veicinošais faktors. 

Vairāk skatieties augstāk pievienotajā sižetā.