Plūdu skarto novadu iedzīvotāji aicināti pievērst īpašu uzmanību dzeramā ūdens kvalitātei
Sniega un ledus kušanas rezultātā, kā arī upju posmos veidojoties ledus sastrēgumiem, Latvijā tiek novērota ūdens līmeņa celšanās upēs un zemāko vietu applūšana, veidojoties plūdu draudiem. Veselības inspekcija (VI) aicina plūdu skarto novadu iedzīvotājus pievērst īpašu uzmanību uzturā lietojamā dzeramā ūdens kvalitātei.
Kamēr centralizētās ūdensapgādes sistēmas ir labāk aizsargātas no ārējā piesārņojuma iekļūšanas sistēmā, un par to stāvokli ir atbildīgs ūdens piegādātājs, iedzīvotājiem, kas izmanto individuālos dzeramā ūdens avotus, jo īpaši akas, pašiem jāveic pasākumi plūdu radīto veselības risku novēršanai, norāda VI.
"Plūdu laikā akās var būt ieplūduši virszemes, kā arī kanalizācijas ūdeņi, kas var kļūt par akūtu zarnu infekcijas slimību izraisītājiem. Šo slimību spektrs ir plašs, aptverot dizentēriju, vīrusa hepatītu A, peļu, žurku un citu grauzēju pārnēsāto leptospirozi un jersiniozi, retākos gadījumos arī holeru, vēdertīfu un poliomielītu," brīdina inspekcija.
Jelgavas apkārtne ledus iešanas laikā: applūdušās pļavas un tīrumi
VI aicina plūdu skarto novadu iedzīvotājus pievērst īpašu uzmanību uzturā lietojamā dzeramā ūdens kvalitātei. Plūdu draudu gadījumā iedzīvotājiem jānodrošinās ar ūdens krājumiem. Uzturā ieteicams lietot vārītu vai fasētu dzeramo ūdeni.
- Pirms plūdiem jāveic pasākumi, kas mazinās iespējamo vides piesārņojumu un cilvēku veselības apdraudējumu, piemēram, jāizsūknē notekūdeņu bedres un jānodrošina, lai drošās vietās atrastos dažādas ķīmiskās vielas.
- Inspekcija aicina iedzīvotājus plūdu skartajos rajonos arī pēc plūdu beigām lietot uzturā vārītu ūdeni vai fasētu ūdeni.
- Pēc plūdu beigām ir nepieciešams veikt pasākumus vides atveseļošanai, piemēram, aku, pagrabu un citu piesārņotu vietu attīrīšanu (izsmelšanu) un dezinfekciju. Akas ūdens pārbaude ir jāveic pašiem iedzīvotājiem - ja ir aizdomas, ka akas ūdenī var būt nokļuvušas dažādas ķīmiskās vielas un/vai fekālais piesārņojums, ieteicams veikt ūdens analīzes laboratorijā.
Ja dzeramais ūdens tiek piegādāts no centralizētajām ūdensapgādes sistēmām, kuru ūdens ņemšanas vieta ir bijusi applūdusi, pirms dzeramā ūdens apgādes atjaunošanas ūdens piegādātājiem jānodrošina kontroles paraugu noņemšana, lai pārbaudītu dzeramā ūdens atbilstību pastāvošajām prasībām pēc mikrobioloģiskiem rādītājiem.
Iespaidīgi skati Carnikavā, saulrietam apspīdot applūdušajā Gaujā sastrēgušo ledu
Publiskām ūdens apgādes sistēmām (dzeramais jeb krāna ūdens) tiek veikta arī valsts uzraudzība un kontrole.
Rūpējoties par sabiedrības veselību, atbildīgajai pašvaldībai, kuras teritorijā vai īpašumā atrodas lokāla ūdens ņemšanas vieta, būtu jāveic tajā esošā ūdens kvalitātes pārbaude jebkurā dzeramā ūdens testēšanas jomā akreditētā laboratorijā, atgādina inspekcijā. Savukārt Veselības inspekcijas speciālisti var piedāvāt iegūto testēšanas rezultātu izvērtēšanu, nosakot, vai pārbaudītais ūdens ir izmantojams pārtikā.
Ja tomēr, neskatoties uz preventīviem pasākumiem, tiek konstatēta slikta dūša, sāpes vēderā un caureja (pirmās zarnu infekcijas pazīmes) vai slikta dūša, paaugstināta temperatūra, ādas un acu ābolu dzelte, sāpes labajā paribē, tumšs urīns (vīrusa hepatīta pazīmes), Veselības inspekcija aicina nekavējoties konsultēties ar ārstu.
